Navigation path

Left navigation

Additional tools

Kopenhāgenas konferencē jāpanāk globāla, vērienīga un plaša vienošanās bīstamu klimata pārmaiņu novēršanai

European Commission - IP/09/1867   02/12/2009

Other available languages: EN FR DE ES NL IT SV PT FI EL HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/09/1867

Briselē, 2009. gada 2. decembrī

Kopenhāgenas konferencē jāpanāk globāla, vērienīga un plaša vienošanās bīstamu klimata pārmaiņu novēršanai

Eiropas Komisija šodien uzsvēra, cik svarīgi ir ANO klimata pārmaiņu konferencē, kas norisināsies 7.–18. decembrī Kopenhāgenā, noslēgt globālu, vērienīgu un plašu vienošanos. Eiropas Savienība centīsies panākt vērienīgu un juridiski saistošu pasaules mēroga klimata līgumu, kas 2013. gadā stāsies Kioto protokola vietā. Konferencē jāvienojas par līguma svarīgākajiem politiskajiem elementiem un galīgā teksta izstrādes kārtību un termiņu (līdz 2010. gada vidum). Kopenhāgenas nolīgumā jāietver uzreiz veicami pasākumi, ko var sagatavot vai īstenot nekavējoties, tostarp paredzot finansiālu palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm. Kopā ar apmēram 90 citiem pasaules līderiem konferencē piedalīsies Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un vides komisārs Stavross Dimass.

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu teica: “Kopenhāgenā pasaules līderiem jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai neļautu klimata pārmaiņām sasniegt bīstamu un potenciāli katastrofālu līmeni, kā to prognozē zinātnieki. Mums ir jāizmanto iespēja ierobežot globālo sasilšanu zem 2°C, pirms kļūst par vēlu. Taču Kopenhāgenas konference piedāvā arī vēsturisku iespēju iezīmēt ceļvedi uz globālu zemu oglekļa emisiju sabiedrību un tādējādi pavērt ceļu inovāciju vilnim, kas var atgriezt dzīvīgumu ekonomikai, radot jaunus ilgtspējīgas izaugsmes sektorus un “zaļās apkaklītes” darbavietas. Eiropas Savienības likme ir zināma — mēs esam vienpusēji apņēmušies līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 % un nākuši klajā ar priekšlikumiem jaunattīstības valstu klimata projektu finansēšanai. Mēs būsim gatavi paaugstināt emisiju samazinājuma mērķi līdz 30 %, ja mūsu partneri gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs uzņemsies atbilstošu daļu no kopīgā uzdevuma.”

Komisārs Dimass piebilda: “Es atzinīgi vērtēju to, ka vairāki lielākie partneri, tostarp ASV un Ķīna, ir nesen nākuši klajā ar konkrētiem emisiju mērķiem vai pasākumiem. Saskaņā ar zinātnes liecībām, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 2°C, rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2020. gadam jāsamazina emisijas par 25–40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, bet jaunattīstības valstīm jāierobežo emisiju pieaugums līdz apmēram 15–30 % zem 2020. gadam prognozētā līmeņa. Taču kopumā attīstīto valstu priekšlikumi joprojām nav pietiekami vērienīgi, tāpēc es mudinu valstis ar nepietiekamiem mērķiem celt latiņu augstāk. Turklāt vairāki noteikumi tekstos, kas patlaban tiek izmantoti apspriedēs, praksē samazinās attīstīto valstu mērķus. Šiem noteikumiem Kopenhāgenā jākļūst stingrākiem. ES ir ārkārtīgi svarīgi panākt vides integritāti plānotajā līgumā.”

Starptautiskās sarunas

2007. gada beigās sākās starptautiskās sarunas par pasaules mēroga nolīguma sagatavošanu cīņai ar klimata pārmaiņām laikposmā pēc 2012. gada — Kioto protokola pirmā saistību perioda beigu termiņa. Eiropas Savienība ir ieinteresēta panākt, lai sarunu rezultātā tiktu noslēgts plašs, vērienīgs, taisnīgs, ar zinātnes faktiem pamatots un juridiski saistošs globāls līgums.

Taču līdz šim sarunas virzījušās lēni, un viedokļi par to, kādam šim nolīgumam jāizskatās, atšķiras, tāpēc noslēgt līgumu Kopenhāgenā, kā sākotnēji tika plānots, diez vai izdosies.

Tāpēc ES mērķis konferencē ir pēc iespējas virzīties uz pilnvērtīga līguma noslēgšanu un panākt vērienīgu un plašu politisko vienošanos, kurā tiktu ietverti galvenie elementi un nekavējoties realizējamie pasākumi (sk. MEMO/09/534 ).

Kopenhāgenas programma

Pirmajā konferences nedēļā, līdz 15. decembrim, risināsies administratīvā līmeņa sarunas. Pēc tam no 16. decembra līdz konferences beigām 18. decembrī tiksies augsta līmeņa pārstāvji. Sākumā tie būs ministri un komisārs Stavross Dimass, bet no 17. decembra ir aicināti pievienoties pasaules līderi. Vairāk nekā 90 jau ir pieņēmuši uzaicinājumu, tostarp priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Komisārs Stavross Dimass Kopenhāgenā ieradīsies 12. decembrī, lai nākamajā dienā piedalītos neformālā starptautiskā ministru sanāksmē, ko vadīs Dānijas ministre Konnija Hēdegorda. Viņa būs arī ANO konferences vadītāja. Konnija Hēdegorda ir nominēta klimata pārmaiņu novēršanas komisāra amatam nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā.

ES pārstāvība

Par sarunu vadīšanu Kopenhāgenā ES vārdā kopā atbild Zviedrija kā ES prezidējošā valsts un Eiropas Komisija.

Katru dienu 14:00 ES “trijotne” — Zviedrija, Komisija un Spānija (kā nākamā ES prezidentvalsts) — sniegs informāciju presei. Preses konferences tiešraidē un pēc pieprasījuma varēs noskatīties ANO klimata pārmaiņu konvencijas tīmekļa vietnē www.unfccc.int .

Plašāka informācija

Kopenhāgenas klimata konference — ES galvenie mērķi: MEMO/09/534

ES preses materiāli Kopenhāgenas konferencei: http://ec.europa.eu/climateaction/news_media/index_en.htm

Klimata pārmaiņu novēršanas tīmekļa vietne: www.ec.europa.eu/climateaction

Saite uz Vides ģenerāldirektorāta vietni, kas veltīta Kopenhāgenas konferencei:

http://ec.europa.eu/environment/climat/copenhagen_09.htm

Materiāli audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļiem: http://www.tvlink.org/copenhagen/


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website