IP/09/182
Briselē, 2009. gada 29. janvārī
Lai gan oficiāla paziņojuma vēstule par šo jautājumu dalībvalstīm nosūtīta jau 2008.gada jūlijā, tās vēl joprojām nav informējušas Komisiju par minētās direktīvas pilnīgu transponēšanu savās tiesību normās un noteikumos. Tāpēc Komisija sākusi pārkāpuma procedūras nākamo, otro posmu pret Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Grieķiju, Īriju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju.
Direktīvā noteikti pamatprincipi, pēc kuriem katra dalībvalsts energoefektivitātes paaugstināšanai var izveidot konkrētajiem ekonomiskajiem apstākļiem piemērotu uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru. Direktīva attiecas uz celtniecības nozari, transportu, lauksaimniecību un rūpniecību. Tā rada arī priekšnoteikumus energopakalpojumu tirgus izveidošanai un attīstībai, kā arī citiem energoefektivitātes paaugstināšanas pakalpojumiem, nosakot energoapgādes uzņēmumu lomu, energoefektivitātes pasākumu finansēšanas kārtību, kā arī publiskā sektora priekšzīmi un attiecīgās informācijas pieejamības nozīmi.
Dalībvalstu politiska līmeņa saistības ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos jāapstiprina ar attiecīgiem juridiskiem pasākumiem valstu līmenī.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK.