Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/09/1807

Briselē, 2009. gada 24. novembrī

Komisija sāk apspriešanos par „ES stratēģiju 2020. gadam” — jaunu stratēģiju, kas veidos viedāku un zaļāku sociālo tirgu ES

Eiropas Komisija šodien pieņēma aicinājumu uzsākt sabiedrisko apspriešanos par to, kā nākotnē uzlabot Eiropas Savienības ekonomisko situāciju, īstenojot ES stratēģiju 2020. gadam. Šīs stratēģijas mērķis ir nodrošināt videi nekaitīgāku un sociāli integrējošu ekonomisko izaugsmi, kā minēts Komisijas priekšsēdētāja Barrozu politikas pamatnostādnēs. Jaunajā stratēģijā tiks ievēroti Lisabonas stratēģijas sasniegumi un ņemta vērā tās īstenošanas pieredze. Apspriežu dokumentā ir ieskicēts ES stratēģijā 2020. gadam plānotais redzējums, kura kodols ir pilnīga atgūšanās no krīzes, atbalsts, lai novērstu šādas krīzes atkārtošanās iespēju, un trīs tematiski mērķi: vērtību radīšana, pamatojoties uz zināšanām, iespēju došana cilvēkiem integrējošā sabiedrībā un konkurētspējīgas, savstarpēji saistītas un videi nekaitīgākas ekonomikas veidošana. Apspriešanā ir iespējams piedalīties līdz 2010. gada 15. janvārim. Ņemot vērā apspriešanas rezultātus, jaunais Komisijas sastāvs sagatavos konkrētu priekšlikumu izskatīšanai Eiropadomes pavasara sanāksmē.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: „ES stratēģija 2020. gadam paredz, ka nākamo desmit gadu laikā Eiropas Savienība ar kopīgu darbu pārvarēs ekonomiskās problēmas, kas ir vienas no smagākajām Eiropas vēsturē. Saprātīga ekonomika un gudra sabiedrība ar spēcīgām Eiropas vērtībām ir divi spēki, kas papildina viens otru. Izaugsme, ilgtspējīgas publiskās finanses, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, sociālā integrācija, pastiprināta ražošanas bāze un dinamiska pakalpojumu nozare nav uzskatāmas par alternatīviem faktoriem: tie cits citu pastiprina. Desmit gadu laikā pirms 2008. gada Eiropa samazināja bezdarbu no 12 % uz 7 %. Tagad mums ir vajadzīgi jauni izaugsmes avoti, lai atjaunotu krīzes laikā zaudētās darba vietas. Šajā dokumentā mēs esam iezīmējuši priekšnoteikumus Eiropas potenciāla atraisīšanai. Līdztekus mēs varam palielināt savu ietekmi pasaulē un globalizācijas procesos, parādot mūsu partneriem, ka sociāla tirgus ekonomika ir visefektīvākā un vistaisnīgākā sistēma. Mēs aicinām ieinteresētās personas izteikt savu viedokli par ES stratēģiju 2020. gadam, lai varētu iesniegt mūsu priekšlikumus izskatīšanai Eiropadomes pavasara sanāksmē.”

Komisija uzskata, ka Eiropas 2020. gada redzējumam galvenokārt jāpievēršas turpmāk minētajām jomām, un tā vēlas apzināt viedokļus par to, kā to labāk sasniegt šos mērķus.

Vērtību radīšana, izaugsmes pamatā liekot zināšanas

Lai palielinātu produktivitāti, atbalstītu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas un palīdzētu novērst nevienlīdzību un nabadzību, Eiropā ir jāuzlabo izglītība – no pirmskolas apmācības līdz augstākajai izglītībai.

Inovācijas un kreativitātes videi Eiropā vēl ir vajadzīgi ievērojami uzlabojumi, piemēram, ES intelektuālā īpašuma tiesību sistēmas modernizācija. Ir jāveicina kredītu pieejamība, tostarp apvienojot valsts un privātos avotus, lai nodrošinātu attīstības kapitālu.

ES ir vajadzīga Eiropas Digitālā programma, kas dotu iespēju nodrošināt patiesu vienoto tirgu interneta vidē, lai patērētājiem būtu pieejamas citās dalībvalstīs piedāvātas konkurētspējīgas cenas un MVU pavērtos plašāki tirgi. Interneta pieejamība un tā lietošanas prasmes ikdienas dzīvē kļūst arvien neaizstājamākas, tāpēc „digitālā integrācija” ir būtiska sociālās integrācijas sastāvdaļa.

Iespēju došana cilvēkiem integrējošā sabiedrībā

Līdz ar krīzi ir mainījušies „spēles noteikumi”. Daudzas darba vietas, kas pastāvēja pirms krīzes, ir zaudētas un netiks atgūtas.

Eiropā nevar gaidīt uzplaukumu, ja darba ņēmējiem nebūs vajadzīgo prasmju, lai vienlaikus dotu ieguldījumu uz zināšanām balstītā ekonomikā un gūtu labumu no tās. Jāpanāk piedāvājuma un pieprasījuma labāka atbilsme, veicinot darbaspēka mobilitāti valsts un starpvalstu mērogā un precīzāk prognozējot nākotnē vajadzīgās prasmes.

Komisija ir apņēmusies virzīties uz priekšu elastdrošības jomā un nodrošināt, ka tā tiek labāk izprasta ne tikai kā darba ņēmēju elastība, bet arī kā darba devēju un valdību lielāka atbildība par ieguldīšanu cilvēkresursos un to aizsardzību. Tiem, kuri nespēj atrast darbu, būtu jāsniedz gan finansiāls atbalsts, gan individualizēta palīdzība, lai atkal iekļautos darba tirgū.

Konkurētspējīgas, savstarpēji saistītas un videi nekaitīgākas ekonomikas veidošana

Nākotnē gaidāma energoresursu cenu celšanās, oglekļa emisiju ierobežojumi un asāka konkurence par resursiem un tirgiem. Šie faktori ir uzskatāmi par riskiem, taču vienlaikus rada iespēju izveidot „jaunu” ES ekonomiku 2020. gada perspektīvā ar spēcīgām konkurences priekšrocībām pasaules mērogā. Jaunu, videi nekaitīgāku tehnoloģiju izmantošana stimulēs izaugsmi, radīs jaunas darbavietas un pakalpojumus, kā arī palīdzēs ES īstenot tās mērķus klimata pārmaiņu jomā. Turpretī, ja Eiropa nespēs pielāgoties XXI gadsimtam, tā pieredzēs norietu.

Lai veicinātu ekoinovāciju un energoefektīvu produktu ražošanu un energoefektīvas sistēmas, ES un dalībvalstu politikā būtu jāiekļauj emisiju tirdzniecība, nodokļu sistēmu reforma, subsīdijas un aizdevumi, valsts ieguldījumi un iepirkums un mērķtiecīga pētniecības un inovācijas budžetu plānošana.

Eiropai pēc iespējas drīz ir jāizveido labāk organizēta transporta infrastruktūra, „vieds” enerģijas tīkls visā ES un simtprocentīgs platjoslas pārklājums. ES un dalībvalstīm ir jāstrādā kopā, lai tiktu veikti pareizie stratēģiskie ieguldījumi, kas nodrošinātu, ka līdz šā gadsimta 20-o gadu sākumam divas trešdaļas no saražotās elektroenerģijas ir elektroenerģija, kas rada zemas oglekļa dioksīda emisijas un ir droša.

Arī turpmāk ražošana būs izšķiroša ES ekonomiskajiem panākumiem. Taču Eiropai ir vajadzīga jauna rūpniecības politika, kurā uzsvars būtu uz inovācijas spējām, jaunām tehnoloģijām, prasmēm, uzņēmējdarbības veicināšanu un MVU „internacionalizāciju”. Jārisina jautājums par jaudu pārpalikumu atsevišķās nozarēs, Tāpat jāsniedz palīdzība tiem, ko skārusi negatīvā ietekme.

Pārvaldība – ES stratēģijas 2020. gadam izpildes nodrošināšana

Komisija ierosina Eiropadomei uzņemties ES stratēģijas 2020. gadam vadību, pieņemt galvenos lēmumus un, balstoties uz Komisijas priekšlikumiem, noteikt mērķus. Komisija vēlas, lai ievērojami lielāku lomu uzņemtos Eiropas Parlaments. Arī dalībvalstu parlamenti tiks aicināti aktīvi iesaistīties un uzņemties atbildību.

Apspriežu dokumentā ierosināts, ka 2010. gada pavasara Eiropadomes secinājumiem jāveido pamats "integrētajām pamatnostādnēm", apliecinot politiskās prioritātes, kas jāīsteno ar ES un dalībvalstīm, savstarpēji sadarbojoties. Ar jaunajām pamatnostādnēm aizstās kopš 2005. gada spēkā esošās Lisabonas stratēģijas pamatnostādnes.

Dalībvalstis tiek aicinātas katram no šiem mērķiem noteikt atbilstošus valsts mērķus nākamajiem pieciem gadiem, ņemot vērā situāciju dalībvalstī un iespējamo starta punktu. Komisija un Eiropadome katru gadu pārraudzīs sasniegto gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

Apspriešanā ir iespējams piedalīties līdz 15. janvārim. Lūgums izmantot e-pasta adresi EU2020@ec.europa.eu .

Apspriežu dokumenta pilns teksts ir pieejams tīmekļa vietnē

http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/index_en.htm

un

http://ec.europa.eu/eu2020


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website