Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/09/1487

Briselē, 2009. gada 8. oktobrī

Komisijas ziņojumā aicināts sparīgāk cīnīties pret surogātpasta sūtītājiem un aktīvāk aizsargāt privātumu tiešsaistē

Eiropas Komisija šodien vēlreiz aicināja ES dalībvalstis darīt vairāk, lai novērstu draudus sabiedrības privātumam tiešsaistē. Komisijas pētījumā, kura rezultāti publicēti šodien, konstatēts: lai gan vairākas ES dalībvalstis pēdējos gados ir veikušas vairākus pasākumus surogātpasta izskaušanai Eiropā (tostarp ieviesušas sodu par surogātpasta sūtīšanu) iesniegto apsūdzību un likuma pārkāpējiem piemēroto sankciju skaits aptver ļoti plašu diapazonu. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka ir vajadzīgi ES telesakaru noteikumu reformas ietvaros ierosinātie uzlabojumi tiesību aktos ( MEMO/09/219 ): skaidrāki un saskanīgāki noteikumi un preventīvas sankcijas, labāka pārrobežu sadarbība un pienācīgi resursi tām dalībvalsts struktūrām, kuru pārziņā ir iedzīvotāju privātuma aizsardzība tiešsaistē.

Aktuālie dati liecina, ka vairākas ES dalībvalstis jau rīkojas aktīvāk, lai īstenotu noteikumus par privātumu tiešsaistē. Taču surogātpasts joprojām ir joma, kurā mēs varam un mums ir jādara vairāk, lai aizsargātu interneta lietotājus ES ,” sacīja Viviāna Redinga, ES komisāre sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jautājumos . Lai gan ar Eiropas tiesību aktiem surogātpasts un spiegprogrammatūra ir aizliegta jau no 2002. gada, vidēji 65 % ES iedzīvotāju joprojām regulāri saņem surogātpastu. Mums sparīgāk jācīnās pret surogātpasta izplatītājiem un jārūpējas par to, lai ES pieņemtu tiesību aktus, kuros surogātpasta sūtītājiem noteiktas bargas civiltiesiskās un krimināltiesiskās sankcijas. Aicinu ES dalībvalstis ieguldīt vairāk pūliņu, lai cīnītos pret privātuma apdraudējumiem tiešsaistē, piemēram, pret spiegprogrammatūru un ļaunprātīgo programmatūru. Ja iznīcināsim Eiropu pārņēmušo surogātpasta sērgu, mēs rādīsim priekšzīmi kaimiņvalstīm un pārējai pasaulei, kura arī ir atbildīga par Eiropā saņemto surogātpastu.

Eiropas Komisijas šodien publicētā pētījuma svarīgākie konstatējumi:

  • gandrīz visas ES dalībvalstis ir izveidojušas vienu vai vairākas tīmekļa vietnes, kurās iedzīvotāji var atrast vajadzīgo informāciju, kā arī iesniegt sūdzību , ja tie kļuvuši par surogātpasta, spiegprogrammatūras vai ļaunprātīgas programmatūras upuri;

  • 22 dalībvalstīs analizējot vairāk nekā 140 izmeklēšanas lietu , konstatēts, ka vienā valstī izskatīto lietu un piespriesto sodu skaita diapazons ir ļoti plašs. Visvairāk lietu uzrādīts Spānijā (39), Slovākijā (39) un Rumānijā (20). Vislielākais naudas sods uzlikts Nīderlandē (EUR 1 000 000), Itālijā (EUR 570 000) un Spānijā (EUR 30 000). Savukārt, tādās valstīs kā Rumānija, Īrija un Latvija surogātpasta izplatītājiem piemērots no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro liels naudas sods;

  • lai sekmīgi cīnītos pret apdraudējumiem tiešsaistē, profilakse jākombinē ar izmeklēšanu un labāku sabiedrības informēšanu. Ir skaidri jādefinē struktūru (piemēram, telesakaru regulatoru, datu aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības aģentūru, kā arī tiesībaizsargājošo struktūru) atbildības jomas un to sadarbības kārtība, turklāt jāsadarbojas arī publiskajam un privātajam sektoram. Sadarbības līmenis ES dalībvalstīs ir ļoti dažāds. Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē ir noslēgts sadarbības līgums, turpretī, piemēram, Luksemburgā un Maltā sadarbība ir neformāla;

  • surogātpasts ir globāla problēma. Lai to atrisinātu ir ciešāk jāsadarbojas gan ES, gan pasaules mērogā;

  • ES dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu to struktūrām, lai šajā jomā vāktu pierādījumus, veiktu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības.

Komisijas ierosinātā ES telesakaru noteikumu reforma, par kuru patlaban lemj Eiropas Parlaments un ES Padome, radītu priekšnosacījumus labākai privātuma noteikumu īstenošanai. Viens no jaunajiem ES telesakaru nozares tiesību aktu noteikumiem paredz, ka par dalībvalstu tiesību aktu pārkāpumiem saistībā ar privātuma nodrošināšanu tiešsaistē jāsoda iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Turklāt ES dalībvalstīm tas uzliek pienākumu piešķirt vajadzīgos resursus valsts tiesībsargājošām iestādēm.

Nacionālajiem surogātpasta apkarotājiem jaunie noteikumi pavērs iespēju pievienoties Eiropas tīklam (kuru veido struktūras, kas īsteno patērētāju aizsardzības tiesību aktus), savukārt, privātajām organizācijām, piemēram, interneta pakalpojuma sniedzējiem, tie paredzēs tiesības iesniegt prasību pret to tīklus ļaunprātīgi izmantojošiem surogātpasta izplatītājiem. Turklāt Eiropas Komisija un ASV risina pārrunas par pārrobežu sadarbības nolīgumu patērētāju aizsardzības likumu īstenošanas jomā. Nozares dati liecina, ka viena no sešām surogātpasta vēstulēm ir nākusi no ASV. Saskaņā ar pārstrādātajiem telesakaru noteikumiem ES un ASV nolīguma darbības jomā būs ietverta arī sadarbība surogātpasta apkarošanas sfērā.

Papildu informācija

Kom isija 2009. gada maijā darīja pieejamu eYouGuide , kurā sniegti praktiski padomi par “digitālajām tiesībām”, kas patērētājiem paredzētas ES tiesību aktos. Šajā saistībā komisāres Redinga un Kuņeva iepazīstināja ar Eiropas patērētāju tiesību turpmāko ” digitālo programmu ", kurā norādīts, ka surogātpasta apkarošana ir viena no jomām, kurā ES, iespējams, ir jāiesaistās, pirmām kārtām saistībā ar līdzvērtīgi iedarbīgām sankcijām visās ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs ( IP/09/702 ).

CNSA/LAP surogātpasta apkarošanas darbseminārā (Lisabona, 2009. gada 7.‑9. oktobris) diskutēs par tiesībaizsardzības iestāžu un privātā sektora sadarbību praksē.

Informācija par aktuālo pētījumu, tostarp ikvienas ES dalībvalsts progresa izvērtējums un saites uz dalībvalstu nacionālo datu aizsardzības iestāžu tīmekļa vietnēm, kur iespējams iesniegt sūdzību par surogātpastu, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgo programmatūru:

http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/library/ext_studies/index_en.htm#2009

Flash Eurobarometer — uzticēšanās informācijas sabiedrībai:

http://ec.europa.eu/information_society/policy/nis/strategy/activities/index_en.htm

Annex

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED
Source: Flash Eurobarometer on confidence in Information Society of May 2009, p.23

Examples of sanctions imposed at national level in the past years.

Czech Republic

  • the data protection authority imposed fines in total of around €15 000 EUR in 2007

Denmark

  • a Danish commercial court imposed a fine of around €270 000 for mobile spam

  • as a result of legal action undertaken by the Danish Consumer Ombudsman, Danish companies were fined respectively around €13 330, €2 670, €1 330, €670 and €1 330 in 2008

  • in 2009, a fine of around €3 330 has been metered out by the court to a Copenhagen nightclub for unsolicited text messages containing information about events etc. taking place at the nightclub

Finland

  • conviction for writing malicious software, including use of spyware and spam

  • sentenced to 7 months in prison, later commuted to 162 hours of community work

Germany

  • numerous cease and desists orders of district courts and higher courts threatening the defendant with administrative fines not exceeding €250 000,00, alternatively arrest for contempt not exceeding 6 months; often also conviction to pay fine of €2 500,00 for each violation of the cease and desist order

  • court orders actually imposing these fines are not publicized

Greece

  • imposition of a fine of €20 000 for sending spam to random mobile numbers

Hungary

  • in 2007, a total sum of around €6 400 was imposed

  • in 2008, this amount was 10 times higher (the maximum fine is 500.000 HUF): one spammer was fined seven times with a total sum of fines amounting to 1.6 million HUF (around €5 333 at the time of this Study)

Ireland

  • the data protection authority applied two fines for mobile spam (one of €2 000 EUR in 2008 for sending 6 text messages)

Italy

  • in 2008, the data protection authority imposed a fine of €570 000 EUR on an SMS spammer

  • in 2004, the Naples court of peace sentenced a spammer to a fine of €1 000

  • in 2002-2003, the data protection authority issued a number of decisions ordering to stop the sending of spam

  • an Italian court of appeal sentenced a sender of malware and spyware infected e-mail to a fine of €4 280

Latvia

  • the data protection authority imposed fines in two cases for a total amount of €4 300

Lithuania

  • in 2008, the data protection authority applied administrative sanctions in 3cases; 2 of them were confirmed by the administrative court; 1 case is still pending

Poland

  • the consumer policy department ordered to cease infringement of consumer interests through spam

Romania

  • in 2008, the telecom regulator applied fines in 20 cases, ranging from €250 to €500

  • the data protection authority applied two fines for mobile spam (via SMS)

Spain

  • in 2008, the data protection authority imposed 39 fines for sending spam with a total of €85 500 as follows: €81 100 for 34 e-mail spam cases (of which €30 000 for two serious e-mail spam cases), €3 800 for 4 SMS spam cases and €600 for one fax spam case.

The Netherlands

  • in 2006, the telecom regulator imposed a fine of €75 000 for sending spam

  • in 2007, three Dutch companies were fined €1 000 000 for placing adware and spyware

  • in 2008, a spammer was fined €510 000


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website