Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/09/141

Briselē, 2009. gada 28. janvārī

Klimata pārmaiņas — Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem, lai Kopenhāgenā noslēgtu visaptverošu nolīgumu par klimatiskajām pārmaiņām

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumiem jaunam, visaptverošam un ambiciozam vispārējam nolīgumam, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas un paredzētu tam finansējumu. Šo jauno paktu ir paredzēts noslēgt decembrī plānotajā Kopenhāgenas ANO Klimata konferencē. Lai nepieļautu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 2°C, attīstītajām pasaules valstīm un daudzpusējām institūcijām nāksies atvēlēt jaunattīstības valstīm audz lielāku finansējumu, lai tādējādi tām palīdzētu risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas. Komisijas priekšlikumos ir paredzēts līdz 2015. gadam izveidot ESAO mēroga emisiju tirgu un izmantot inovatīvus starptautiskus finansējuma avotus, kuru pamatā ir valstu emisijas un šo valstu maksātspēja.

Vides komisārs Stavros Dimas paziņoja: „Lai likvidētu klimata pārmaiņas izraisošos faktorus, kā arī lai novērstu klimata pārmaiņu sekas, turpmākajās desmitgadēs būs vajadzīgs liela apjoma ieguldījums no privātā un publiskā sektora puses; bet šāda ieguldījuma izmaksas šā vai tā būs mazākas par cenu, kas būs jāmaksā, ja klimata pārmaiņas turpinās savu postošo gaitu. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns un citi pasākumi, kurus īsteno citviet pasaulē ekonomikas krīzes sakarā, ir iespēja, kā stimulēt nepieciešamos zemas oglekļa koncentrācijas ieguldījumus un — tajā pat laikā — veicināt izaugsmi, inovāciju un jaunu darbavietu radīšanu. Tomēr, lai Kopenhāgenā varētu panākt vienošanos, būs jārod vēl citi finansējuma risinājumi. Šodien publicētais paziņojums ir ļoti svarīgs, jo ar to tiek piedāvās visaptverošs priekšlikumu kopums, lai palielinātu finansējumu un ieguldījumus.”

Kopenhāgenas mērķi

ES mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu tā, lai temperatūra nepaaugstinātos vairāk nekā par 2°C virs temperatūras, kāda bija pirms industrializācijas laikmeta, jo pastāv pamatoti zinātniski pierādījumi, ka klimata pārmaiņas virs šādas temperatūras robežas kļūs bīstamas.

Kopenhāgenas paktam vajadzētu gan izvirzīt vispasaules mēroga mērķus attiecībā uz emisiju samazināšanu, gan arī nodrošināt pamatu, lai nostiprinātu valstu spēju adaptēties atbilstīgi klimata pārmaiņām. Paziņojumā[1] ir izklāstīti konkrēti priekšlikumi, kā šos mērķus sasniegt.

Izvirzītie mērķi un tas, kā jārīkojas

Lai nepieļautu temperatūras paaugstināšanos par 2°C, emisijām visā pasaulē kulminācijas punkts jāsasniedz pirms 2020. gada, bet tad — līdz 2050. gadam — tās jāsamazina līdz mazāk nekā 50 % no 1990. gada līmeņa. Lai šo plānu īstenotu, būs jārīkojas gan attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm.

Attīstītajām valstīm būtu jāuzņemas iniciatīva un savu kopējo emisiju apjoms līdz 2020. gadam jāsamazina par 30 % no 1990. gada līmeņa. ES ir rādījusi priekšzīmi, apņemoties samazināt emisijas par 30 % ar nosacījumu, ka arī citas attīstītās valstis uzņemas līdzvērtīgas saistības attiecībā uz emisiju samazinājumu, un ir jau ieviesusi pasākumus, lai savas emisijas samazinātu par 20 % (IP/08/1998). Paziņojumā ierosināti specifiski parametri, kā nodrošināt, lai valstu izvirzītie mērķi atspoguļotu līdzvērtīgus centienus. Mērķi attiecībā uz emisiju samazinājumu jāizvirza visām ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

Jaunattīstības valstīm (izņemot visnabadzīgākajām) vajadzētu līdz 2020. gadam savu kopējo emisiju pieaugumu ierobežot 15–30 % līmenī zemāk par to, kas paredzēts 2020. gadam. Tas cita starpā nozīmētu arī strauji samazināt tās emisijas, kuru avots ir tropu mežu platību iznīcināšana (IP/08/1543). Šīm valstīm vajadzētu apņemties līdz 2011. gadam izstrādāt stratēģijas attīstībai, kuru raksturotu minimālas oglekļa emisijas, aptverot visus emisiju izraisītājus sektorus. Jauns starptautisks mehānisms šīs stratēģijas izvērtēs un ierosinātajām iniciatīvām piemeklēs atbilstošu ārējo atbalstu.

Finansējums attīstībai, kuru raksturo minimālas oglekļa emisijas

Lai mazinātu CO2 emisijas, kopējai papildu ieguldījumu neto summai līdz 2020. gadam, iespējams, nāksies pastāvīgi pieaugt par aptuveni 175 miljardiem euro gadā, kā to paredz neatkarīgu ekspertu izdarītās aplēses. Vairāk nekā puse šīs summas būs vajadzīga jaunattīstības valstīm. Līdz 2020. gadam lielākajai daļai šajās valstīs izvērsto iniciatīvu izmaksas būs mazas — vai tās pat nesīs peļņu —, tālab tās būtu jāīsteno ar valsts finansējumu. Tām iniciatīvām, kuru īstenošanai vajadzīgie līdzekļi pārsniedz attiecīgās valsts finansiālās iespējas, jānodrošina tāds starptautisks finansiāls atbalsts, kura izcelsme ir tādi avoti kā cita starpā starptautiski fondi un starptautiski oglekļa kvotu piešķiršanas mehānismi.

Kopenhāgenas nolīgumam vajadzētu arī nodrošināt regulējumu, ar ko palīdzēt valstīm pielāgoties neizbēgamajām klimata pārmaiņām. Būtu jānosaka prasība, ka visām attīstītajām un jaunattīstības valstīm jāizstrādā valsts adaptācijas stratēģijas. Vismazāk aizsargātajām mazattīstības valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm jānodrošina atbalsts, lai tās spētu šādu adaptēšanos īstenot.

ES būtu jāapzina potenciāli inovatīvi starptautiskā finansējuma avoti, kuru pamatā būtu „piesārņotājs maksā” princips un maksātspēja. Nākotnē daļu no saviem ienākumiem, kas iegūti ES emisiju tirdzniecības shēmas kvotu izsolēs, ES dalībvalstis varēs izmantot, lai sniegtu atbalstu jaunattīstības valstīm.

Pasaules oglekļa tirgus

Savienojot ES emisiju tirdzniecības shēmu ar citām tāda paša veida emisiju kvotu tirdzniecības sistēmām, ES būtu jācenšas līdz 2015. gadam izveidot stabilu ESAO mēroga oglekļa tirgu, lai rastu finansējumu cīņai pret klimata pārmaiņām un mazinātu šo pārmaiņu sekas. Tirgu vajadzētu paplašināt, tajā līdz 2020. gadam iekļaujot nozīmīgākās jaunās ekonomikas valstis, lai tādējādi izveidotos vispasaules oglekļa tirgus.

Ir jāreformē ar Kioto protokolu paredzētais tīrās attīstības mehānisms. Progresīvajās jaunattīstības valstīs un īpaši konkurētspējīgajos ekonomikas sektoros tīrās attīstības mehānisms būtu pakāpeniski jāaizstāj ar sektoru kreditēšanas mehānismu un kvotu tirdzniecības sistēmām.

Kas tālāk

Paziņojumu nosūta Padomei, Parlamenta un ES konsultatīvajām struktūrām. Ir paredzams, ka Eiropadome savu atbildi sniegs martā.
Sk. arī MEMO/09/34

Plašāka informācija

http://ec.europa.eu/environment/climat/future_action.htm


[1] Kopenhāgenas sarunu mērķis — visaptverošs nolīgums par klimata pārmaiņām COM(2009) Nr.39


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website