Navigation path

Left navigation

Additional tools

Other available languages: EN FR DE DA SV FI ET LT PL

IP/09/1274

Briselē, 2009. gada 3. septembrī

Zivsaimniecība: Komisija ierosina 2010. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā

Eiropas Komisija vakar nāca klajā ar zvejas iespēju priekšlikumu attiecībā uz Baltijas jūras zivju krājumiem 2010. gadā. Zinātniskie ieteikumi rāda, ka mencas krājumi pamazām atveseļojas, bet reņģes rietumu krājuma stāvoklis joprojām rada nopietnas bažas. Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un saskaņā ar Komisijas paziņojumu par zvejas iespējām 2010. gadam un daudzgadu plānu mencas krājumu atjaunošanai Baltijas jūrā Komisija ierosina par 15 % (austrumu krājums) un 9 % (rietumu krājums) palielināt mencas zvejas iespējas Baltijas jūrā. Attiecībā uz reņģes rietumu krājumu Komisija piedāvā samazināt zvejas iespējas par 21 %. Šo zvejas iespēju priekšlikumu oktobrī apspriedīs Zivsaimniecības padomē.

Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs atzina: “Labvēlīgās pārmaiņas Baltijas jūras mencas krājumos dod pārliecību par to, ka mūsu pieņemtais krājumu atjaunošanas plāns darbojas. Baltijas jūrā menca ir atgriezusies tāpēc, ka minētais plāns tiek stingri piemērots, un ir būtiski arī pārpilnības gados saglabāt šo piemērošanas stingrību, vajadzības gadījumā veicot papildu pasākumus. Kaut arī līdz šim izmetumu prakse Baltijas jūrā nav bijusi izplatīta, ir pazīmes, kas liecina par aizvien biežāku tās sastopamību. Tāpēc saskaņā ar Komisijas nostāju par izmetumiem mēs piedāvājam nākamgad aizliegt augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanu.

Attiecīgais reņģes krājums atrodas ilgstošā regresijā, ko apliecina tas, ka pastāvīgi samazinās krājuma gadskārtējā papildinājuma apjoms, kurš patlaban ir tik tikko ceturtā daļa no tā, kas bija kādreiz. Lai izbeigtu šā krājuma pārzveju un kompensētu slikto papildināšanos, ir būtiski jāsamazina atbilstīgās zvejas iespējas.”

Komisijas priekšlikuma pamatā ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) jaunākie ieteikumi, Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ( ZZTEK ) atzinums, kā arī ieinteresēto aprindu, jo īpaši Baltijas jūras reģionālās konsultatīvās padomes, komentāri.

Mencas krājumi

Komisija ierosina par 15 % palielināt ES kopējo pieļaujamo no zveju (KPN) mencai Baltijas jūras austrumu daļā — no 44 580 tonnām līdz 51 267 tonnām — un par 9 % palielināt KPN mencai Baltijas jūras rietumu daļā — no 16 337 tonnām līdz 17 700 tonnām. Mencas austrumu krājumu joprojām raksturo laba papildināšanās, kā arī labāka daudzgadu plāna prasību ievērošana. Pēc vairākiem gadiem, kuros krājums papildinājās slikti un daudzgadu plāna prasības tika ievērotas tikai daļēji, pamazām sāk uzlaboties arī rietumu krājuma stāvoklis. Ierosinātais KPN palielinājums ir saskaņā ar daudzgadu plānu, kura mērķis ir, koriģējot zvejas izraisīto zivju mirstību, ilgtermiņā panākt nozvejas ilgtspējību.

Reņģe

Reņģes rietumu krājums, kuram noteiktā 2009. gada KPN ir krietni lielāka, nekā to paredz zinātniskie ieteikumi, ir samazinājies vēl vairāk. Gadskārtējais krājuma papildinājums ir četrkārt mazāks nekā tā vidējais apjoms ilgtermiņā. Šis krājums sastopams jaukti ar Ziemeļjūras siļķu krājumu, kuram arī ir slikts papildināšanās rādītājs. Tāpēc vajadzīga saskaņota pieeja šo divu krājumu pārvaldībai.

Ņemot vērā reņģu zvejniecības ekonomisko stāvokli, Komisija ierosina KPN reņģes rietumu krājumam samazināt par 21 % — no 27 176 tonnām līdz 21 469 tonnām. Arī citu pelaģisko krājumu papildināšanās rādītāji krītas, tāpēc jāsamazina attiecīgās KPN. Komisija ierosina par 15 % samazināt reņģes centrālā krājuma zvejas iespējas — no 143 609 tonnām līdz 122 068 tonnām — un tādu pašu samazinājumu noteikt arī brētliņai — no 399 953 tonnām līdz 339 960 tonnām.

Lasis

Laša mazuļu izdzīvošanas rādītājs Baltijas jūrā pasliktinās, un sliktā stāvoklī ir arī vairāki centrālā baseina upju krājumi, no kuriem zvejo jauktajā zvejā. Tāpēc KPN centrālajā baseinā ir samazināta par 15 %. Somu līcī KPN samazinājums nav ierosināts, jo šajā apgabalā problēmas cēloņi novēršami galvenokārt ar valsts līmeņa pārvaldības pasākumiem, kurus īsteno iekšējos ūdeņos. Komisija un attiecīgās dalībvalstis šo jautājumu risinās saistībā ar Baltijas laša krājumu pārvaldības plānu, kurš patlaban ir sagatavošanā.

Noderīga saite


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website