Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/09/1272

Briselē, 2009. gada 3. septembrī

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu Eiropas Parlamentam ierosina partnerību, lai veicinātu progresu un sasniegtu tālejošus mērķus

Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja Komisijas nākamā pilnvaru termiņa politikas pamatnostādnes.

Pamatnostādņu dokumentā ir izklāstīti mērķi un idejas, kurām, kā uzskata priekšsēdētājs Barrozu, būtu jābūt Komisijas un Parlamenta partnerības pamatā nākamo piecu gadu laikā.

Priekšsēdētājs Barrozu teica: „Mūsdienu pasaulē, kurā ir tik izteikta savstarpējā atkarība, Eiropai ir jāizdara izšķirīga izvēle. Vai nu mēs strādājam kopā, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem, vai arī mēs slīdēsim nebūtībā. Es divkāršošu savas pūles, lai piedzīvotu, ka Eiropa sasniedz vērienīgus mērķus. Tas nozīmē Eiropu, kuras prioritāte ir tās iedzīvotāji un kura izplata savas vērtības un aizstāv savas intereses pasaulē. Tas nozīmē Eiropu, kas rada labvēlīgus apstākļus jauniem izaugsmes avotiem un kurā ar lietpratīgu regulējumu tiek panākts, ka tirgus darbojas cilvēku labā. Tas nozīmē Eiropu, kuras pamatā ir brīvība un solidaritāte.”

Priekšsēdētājs Barrozu uzsvēra: „Es vēlos cieši sadarboties ar Parlamentu, lai panāktu pārtikušu, drošu un ilgtspējīgu Eiropu, izmantojot spēku, ko nodrošina ES paplašinātais iekšējais tirgus, eiro un Eiropas sabiedrības modelis.”

Izvilkumi no politikas pamatnostādņu teksta

– Priekšsēdētāja Barrozu uzskats par Eiropu

„Mēs dzīvojam neparastā laikā. Eiropai ir vajadzīga nopietna pārmaiņu programma. Tikai strādājot kopā, Eiropa var sasniegt vajadzīgo kritisko masu. Mums ir jāizšķiras: vai nu mēs kopīgi veidojam jauno pasaules kārtību, vai arī Eiropa slīdēs nebūtībā.”

– Par nākotnes perspektīvu

„Pirmā pilnvaru termiņa laikā mans galvenais uzdevums bija konsolidēt Eiropas Savienību, kurā ir 27 valstis. Paplašinātā ES tagad ir atbalsta punkts, lai mēs varētu pēc iespējas labāk izmantot savu ietekmi un spēku. Tagad mēs esam nonākuši punktā, no kura varam apņēmīgi un nelokāmi virzīties uz vēl vērienīgākiem mērķiem.”

– Par prioritāšu noteikšanu ilgtermiņa perspektīvā: ES redzējums 2020. gadā

„Mums ir jāpārskata pašreizējā Lisabonas stratēģija, lai to pielāgotu periodam pēc 2010. gada un pārvērstu par konverģences un koordinācijas stratēģiju integrētā ES

2020. gada redzējuma īstenošanai. Tādēļ jāveic gan tūlītēji, gan ilgtermiņa pasākumi:

  • sekmīgi jāizkļūst no krīzes;

  • jāuzņemas vadība klimata pārmaiņu jomā;

  • jārod jauni avoti ilgtermiņa izaugsmei un sociālajai kohēzijai;

  • Eiropa jātuvina iedzīvotājiem;

  • jāuzsāk jauna globālas Eiropas ēra.”

– Par sekmīgu izkļūšanu no krīzes

„Pašlaik prioritāte ir turpināt uzturēt pieprasījumu un apturēt bezdarba pieaugumu. Tāpēc aktīvi jāīsteno Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programma, jāsaglabā zemas procentu likmes un jāizmanto noteikumi par valsts atbalstu, lai sekmētu valdību centienus atdzīvināt ekonomiku un vienlaikus novērstu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm. Šobrīd vēl nedrīkstam likvidēt ekonomikas un finanšu nozares stimulus un atbalsta pasākumus, taču mums jāgatavo arī atkāpšanās stratēģija.”

„Komisija manā vadībā izmantos visas Līgumā paredzētās iespējas pastiprināt ekonomikas politikas mērķu konverģenci un ietekmes saskaņotību, jo īpaši eiro zonā. Sekmīga atkāpšanās stratēģija nav iespējama bez izvērstas koordinēšanas.”

„Eiropai no krīzes jāizkļūst ar pārliecību, ka tai ir ētiskāka, spēcīgāka un atbildīgāka finanšu sistēma.”

– Par vadības uzņemšanos klimata pārmaiņu jomā

„Ekonomikas un finanšu krīze, kā arī zinātnes liecības par klimata pārmaiņām ir pierādījums, ka mums vairāk jāinvestē ilgtspējā. Tas nenozīmē tikai rūpes par planētas nākotni ― Eiropa var gūt ievērojamas priekšrocības no investīcijām zemu oglekļa emisiju ekonomikā darbavietu un izaugsmes ziņā. Cīņa ar klimata pārmaiņām un pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku piedāvā nenovērtējamas iespējas, kā arī palielinās energoapgādes drošību.”

„Pirmrindnieku priekšrocības varam gūt, realizējot ES videi nekaitīgas rūpniecības, pakalpojumu un tehnoloģiju potenciālu, sekmējot to izplatību uzņēmumos, jo īpaši MVU, un izstrādājot piemērotu regulatīvo vidi. Moderna rūpniecība, kas izmanto un ražo videi nekaitīgas tehnoloģijas un realizē energoefektivitātes potenciālu, vedīs uz ilgtspējīgu attīstību Eiropā.”

„Nākamajai Komisijai jāturpina uzsāktā virzība uz zemu emisiju ekonomiku, jo īpaši samazinot oglekļa emisijas elektroapgādē un transporta nozarē — visos transporta veidos, tostarp jūras transportā un aviācijā —, kā arī „tīru” automobiļu un elektromobiļu attīstība.”

– Par jaunu avotu rašanu izaugsmei un sociālajai kohēzijai

„Mēs nevaram ilgstoši paļauties uz īstermiņa stimulu. Vadības groži jāpārņem jauniem izaugsmes avotiem — ilgtspējīgiem izaugsmes avotiem.”

„Lai ES varētu realizēt pārmaiņu potenciālu un joprojām palikt pievilcīga vieta rūpniecībai 2020. gadā, mums vajadzīga jauna pieeja rūpniecības politikai, atbalstot uzņēmumus un īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai, inovācijai un cilvēku prasmju attīstībai, kas palīdzēs saglabāt ES rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgū. Mans mērķis ir politika, kas turpina likvidēt nevajadzīgus administratīvos šķēršļus un piedāvā uzņēmumiem ilgtermiņa investīcijām vajadzīgo juridisko skaidrību.”

„Nākamajai Komisijai jaunā līmenī jāpaceļ ES pētniecības politika, lai tā kļūtu par vienu no ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkiem.”

– Par nodarbinātības dienaskārtību citādai darbavietai

„Arī jaunajā pieejā jāievēro mūsu pašreizējās vērtības: iekļaušana, vienlīdzīgums un sociālais taisnīgums. Mēs nepieļausim, ka novājinās sociālās pamattiesības, kas veido Eiropas sabiedrības modeļa pamatu, piemēram, biedrošanās brīvība vai streikošanas tiesības. Un ja globalizācija nospiež mūsu konkurētspēju, mēs nedrīkstam atbildēt, pazeminot standartus. Mūsu atbilde ir rosināt citus partnerus pieņemt līdzīgus standartus, viņu pašu labklājības vārdā, un turpināt iestāties par pienācīgiem darba un citu jomu noteikumiem visās pasaules daļās.”

– Par globālajiem tirgiem

„Ļoti svarīga ir atvērtība, lai Eiropa nākotnē būtu konkurētspējīga. Tas nav tikai jautājums par politikas prioritātēm. Tas ir mūsu pašu — pasaules vadošā eksportētāja — interesēs.”

„Mums daudz labāk jāsasaista dažādās mūsu ārpolitikas jomas, lai izmantotu netiešu politiku kā līdzekli, kas dotu taustāmus rezultātus ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Eiropas intereses ir saskaņoti un mērķtiecīgi jāaizsargā un jāpopularizē.”

– Par nākotnes tīkliem

„Nākamā Komisija izstrādās Eiropas digitālo programmu (kopā ar konkrētu likumdošanas programmu), lai novērstu galvenos šķēršļus funkcionējoša digitāla vienota tirgus izveidei, veicinātu ieguldījumus ātrdarbīga interneta izveidē un nepieļautu digitālo plaisu.”

„Viens no nākamajiem lielajiem Eiropas projektiem ir nodrošināt Eiropai jaunu Eiropas elektroenerģijas un gāzes „supertīklu”.”

– Par jaunas, globālas Eiropas ēras uzsākšanu

„Ja Lisabonas līgums tiks ratificēts, tas sniegs mums instrumentus, lai sāktu jaunu ēru Eiropas interešu projicēšanā visā pasaulē.”

„Esmu apņēmies nodrošināt, ka Komisija kā tik daudzu galveno ārpolitikas virzienu virzītājspēks pilnībā izmantos šā brīža iespēju Eiropai piešķirt nozīmi, kāda tai pienākas globālajā arēnā. Ārējās attiecības šobrīd mums nav jāuztver kā atsevišķs „lauciņš”, bet gan kā viens veids mūsu iekšpolitikas mērķu sasniegšanai.”

– Par līdzekļiem mērķu sasniegšanai

„Tas nozīmē, ka jāveic pilnīga ES budžeta reforma.”

„Ciešāk jāsadarbojas ar Eiropas Investīciju banku un privāto sektoru, jāmeklē neierasti risinājumi.”

„Tāpat Komisija nāks klajā ar jaunu regulējumu publiskā un privātā sektora partnerībām, lai saliedētu dažādus finansējuma avotus un tādējādi nākamajos gados maksimāli palielinātu investīcijas.”

Vispārīga informācija

Žozē Manuels Barrozu ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs kopš 2004. gada. Pēc 2009. gada 4.–7. jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropadome vienprātīgi izvirzīja Barrozu priekšsēdētāja amatam uz vēl vienu piecu gadu pilnvaru termiņu.

Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu tagad nāk klajā ar sava nākamā pilnvaru termiņa politikas pamatnostādnēm, lai 2009. gada 7.–9. septembrī tiktos ar Parlamenta politiskajām grupām.

Šīs tikšanās ir sagatavošanās posms plenārsēdes debatēm un Parlamenta balsojumam par priekšsēdētāja iecelšanu amatā uz nākamo pilnvaru termiņu, ko Parlaments pašreiz ir plānojis attiecīgi 2009. gada 15. un 16. septembrī.

Politikas pamatnostādnes ir pieejamas šajā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website