Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas digitālās bibliotēkas krājumi divkāršojas, bet vienlaikus arī liecina, ka ES trūkst kopīga risinājuma autortiesībām tīmeklī

European Commission - IP/09/1257   28/08/2009

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/09/1257

Briselē, 2009. gada 28. augustā

Eiropas digitālās bibliotēkas krājumi divkāršojas, bet vienlaikus arī liecina, ka ES trūkst kopīga risinājuma autortiesībām tīmeklī

Europeana, Eiropas daudzvalodīgā digitālā bibliotēka ( www.europeana.eu ), interneta lietotājiem piedāvā 4,6 miljonus digitalizētu grāmatu, karšu, fotogrāfiju, filmu klipu un laikrakstu. Kopš Europeana darbības sākuma 2008. gada novembrī ( IP/08/1747 ) tās krājumi ir palielinājušies vairāk nekā divkārt. Šodien politikas dokumentā Eiropas Komisija paziņoja, ka līdz 2010. gadam digitalizēto darbu skaitam jāsasniedz 10 miljoni. Komisija arī uzsāka sabiedrisko diskusiju par grāmatu digitalizācijas nākotni Eiropā — publiskā un privātā sektora iespējām apvienot spēkus un nepieciešamību reformēt Eiropas nesaskaņoto autortiesību regulējumu.

“Grāmatu digitalizācija ir Herkulesa cienīgs uzdevums, bet arī nenovērtējami svarīgs, jo miljoniem iedzīvotāju Eiropā un ārpus tās ļauj iepazīties ar kultūras mantojumu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju dalībvalstu un to kultūras nozares iestāžu pirmos soļus Eiropas digitālās bibliotēkas plauktu piepildīšanā,” teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. “Mazāk iepriecinošs ir fakts, ka tikai 5 % no visām digitalizētajām grāmatām ES ir ievietotas Europeana. Jāpiebilst, ka gandrīz puse Europeana digitalizēto darbu nāk no vienas dalībvalsts, atstājot pārējās tālu sev aiz muguras. Manuprāt, tas liecina par vienu — dalībvalstīm jābeidz apskaust citu kontinentu panākumi un jāizpilda pašām savi mājasdarbi. Acīmredzams, ka Europeana vien neiezīmēs Eiropu pasaules digitālajā kartē. Mums intensīvāk jāstrādā kopā, lai pielāgotu Eiropas autortiesību regulējumu jaunajai digitālajai ērai.”

Apmeklējot Europeana, šodien lietotāji var piekļūt 4,6 miljoniem digitalizētu objektu. Pirms deviņiem mēnešiem tur atradās vien 2 miljoni. Starp nesen pievienotiem darbiem ir 70 inkunābulas (grāmatas, kas izdotas grāmatu iespiešanas pirmajā posmā) no Katalonijas bibliotēkas, Luiša di Kamoiša Portugāles nacionālās episkās poēmas “Luziādes” 1572. gada izdevums un Berlīnes ielā Friedrichstraße 1913. gadā filmēts materiāls, ko piedāvājusi kino asociācija Association des Cinémathèques Européennes.

Europeana straujā attīstība ir aktualizējusi problēmas, ar ko jāsastopas digitalizācijas procesā. Šobrīd Europeana atrodas pārsvarā digitalizētas sabiedriskā īpašuma grāmatas, ko vairs neaizsargā autortiesības (jo pagājuši vairāk nekā 70 gadi kopš autora nāves).

Juridisku iemeslu dēļ Europeana neatradīsiet darbus, ko vairs neizdod, (apmēram 90 % grāmatu Eiropas valstu bibliotēkās) vai nezināmu autoru darbus (apmēram 10—20 % no krājumiem, ko aizsargā autortiesības), uz kuriem attiecas autortiesības, taču kuru autors nav nosakāms.

Europeana veidošanās liecina, ka ar autortiesībām aizsargā tu materiālu licencēšanas regulējums Eiropā joprojām nav saskaņots. Šī gada sākumā Francijas krājuma veidotājam nācās izņemt Europeana ievietotās fotogrāfijas, jo tiesības izplatīt materiālu attiecās tikai uz Francijas teritoriju.

Lai risinātu minētās problēmas, Komisija šodien sāka sabiedrisko apspriešanos par Europeana un grāmatu digitalizācijas nākotni. Viedokļus var iesniegt līdz 2009. gada 15. novembrim . Komisija gaida atbildes uz šādiem jautājumiem. Kā panākt to, lai digitalizētie materiāli būtu pieejami visas ES patērētājiem? Vai attiecībā uz materiāliem, kas aizsargāti ar autortiesībām, jāuzlabo sadarbība ar izdevējiem? Vai vajadzētu izveidot Eiropas reģistru, kur tiktu apkopoti nezināmu autoru darbi un vairs neizdoti darbi? Kā turpmāk finansēt Europeana?

Priekšvēsture

Eiropas Komisija izveidoja Europeana 2008. gada novembrī ( IP/08/1747 ). Laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam 80 % no Europeana budžeta, 2,5 miljoniem euro gadā, segs eContent plus programma. Atlikušo daļu finansēs dalībvalstis un kultūras nozares iestādes. Līdz 2013. gadam Eiropas Komisija var turpināt atbalstīt Europeana ar 9 miljoniem euro no Konkurētspējas un jauninājumu programmas . Europeana sekretariāts atrodas Nīderlandes nacionālās bibliotēkas paspārnē Hāgā. To vada Eiropas Digitālās bibliotēkas fonds.

Tūliņ pēc atklāšanas 2008. gada novembrī Europeana vietne bija tik populāra, ka pārslodzes dēļ pārstāja darboties ( MEMO/08/733 ). Tagad traucējumi ir novērsti.

Preses dokumenti par Europeana:

http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/itemlongdetail.cfm?item_id=5181

Europeana — Eiropas digitālā bibliotēka: http://www.europeana.eu/

Digitālo bibliotēku iniciatīva Eiropas Savienībā:

http://ec.europa.eu/information_society/activities/digital_libraries/index_en.htm

Annex

Overview of the contribution of EU Member States to Europeana

in % of the total number of objects (4.6 million)

– situation end July 2009 –

EU countries

France

47%

Germany

15.4%

Netherlands

8%

United Kingdom

7.9%

Sweden

5.2%

Finland

4%

Greece

1.6%

Italy

1.2%

Belgium

1.1%

Slovenia

0.7%

Spain

0.6%

Estonia

0.4%

Luxembourg

0.4%

Poland

0.3%

Romania

0.3%

Austria

0.2%

Portugal

0.2%

Hungary

0.1%

Latvia

<0.1%

Cyprus

<0.1%

Bulgaria

<0.1%

Czech Republic

<0.1%

Denmark

<0.1%

Ireland

<0.1%

Lithuania

<0.1%

Malta

<0.1%

Slovakia

<0.1%

Non EU countries

Norway

4.3%

Switzerland

0.4%


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website