Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

KLP reforma — ES vīna nozares reformas pēdējais posms stāsies spēkā 1. augustā

Commission Européenne - IP/09/1214   31/07/2009

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/09/1214

Briselē, 2009. gada 31. jūlijā

KLP reforma — ES vīna nozares reformas pēdējais posms stāsies spēkā 1. augustā

Pēdējais posms, īstenojot Eiropas Savienības vīna nozares reformu, par kuru lauksaimniecības ministri vienojās 2007. gada decembrī, tiek uzsākts 2009. gada 1. augustā 1 . Visaptverošajai reformai, kuras pirmo posmu piemēro no pagājušā gada 1. augusta, vajadzētu ieviest līdzsvaru vīna tirgū, pakāpeniski izbeigt izšķērdīgus un dārgus tirgus intervences pasākumus un dot iespēju izmantot budžetu lietderīgākiem, aktīvākiem pasākumiem, kas uzlabos Eiropas vīnu konkurētspēju. Reforma paredz strauji pārstrukturēt vīna nozari, šim mērķim izmantojot brīvprātīgu, trīsgadīgu vīnogulāju izaršanas shēmu kā alternatīvu iespēju ražotājiem, kas nav konkurētspējīgi, un kā līdzekli vīna pārprodukcijas novēršanai tirgū. Atbalsts par destilāciju krīzes situācijā un par dzeramā alkohola destilāciju tiks pakāpeniski izbeigts, un naudas līdzekļus, kas sadalīti pa valstīm, varēs izmantot tādiem pasākumiem kā vīna popularizēšana trešo valstu tirgos, pārstrukturēšana un investīcijas mūsdienīgos vīna dārzos un vīna pagrabos. Reforma uzlabos vides aizsardzību vīna audzēšanas reģionos, aizsargās tradicionālo un iedibināto kvalitātes politiku un vienkāršos marķējuma noteikumus, no kā, savukārt, gūs labumu gan ražotāji, gan patērētāji. No 2016. gada 1. janvāra visā ES arī tiks atcelta ierobežojošā stādīšanas tiesību sistēma, tomēr dodot dalībvalstīm iespēju saglabāt to līdz 2018. gada decembrim, ja ir tāda vēlme.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola teica: "Dalībvalstīm un ražotājiem ir lieliska izdevība pēc iespējas labāk izmantot jauno vīna nozares režīmu, lai starptautiskā mērogā veidotu Eiropas kā izcilu vīnu ražotājas reputāciju. Es patiešām ticu, ka šis ir pagrieziena punkts mūsu vīna nozares vēsturē. Tomēr vēlos mudināt dalībvalstis steidzīgi izmantot jauno finansējumu, kas ir pieejams. Valstīm iedalītie naudas līdzekļi jāizmanto līdz 15. oktobrim, citādi tie ies zudumā."

Šajā otrajā reformas posmā ietilpst trīs noteikumu kopumi par:

  • vīnu aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem (ACVN) un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN), tradicionālajiem apzīmējumiem, marķējumu un noformējumu;

  • vīndarības praksi un

  • vīna dārzu reģistru, obligātajām deklarācijām un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, vīna produktu sūtījumu pavaddokumentiem un vīna nozares reģistriem, kas jāuztur.

Jaunie noteikumi par marķējumu un noformējumu uzlabos saziņu ar patērētājiem. Regulējumā izstrādāti noteikumi par ACVN/AĢIN un tradicionālo apzīmējumu aizsardzību. Tajā iestrādāta arī kārtība, atbilstīgi kurai izskata pieteikumus par aizsardzību un risina jautājumus par iebildumiem un atcelšanu vai grozījumiem. Tiesību akti nodrošina iedibinātās valsts kvalitātes politikas aizsardzību. Turklāt vēl aizvien tiks aizsargāti daži tradicionālie apzīmējumi un pudeļu formas. Vīniem bez ACVN/AĢIN tagad būs iespējams norādīt vīnogu novākšanas gadu un vīna vīnogu šķirnes.

Pieņemtais vīndarības prakses regulējums nodrošina Kopienas vīndarības labāko tradīciju aizsardzību, vienlaikus radot jauninājumu iespējas.

Procedūras jaunu vīndarības paņēmienu ieviešanai un izmaiņu izdarīšanai pastāvošajā praksē tagad ir daudz elastīgākas. Komisija tagad pārņēmusi Padomes pienākumu izvērtēt Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas ( OIV ) apstiprināto vīndarības paņēmienu sarakstu, izņemot bagātināšanas un paskābināšanas jautājumus, un vajadzības gadījumā pievienos šos paņēmienus ES apstiprināto paņēmienu sarakstam.

Vīna reformas pirmais posms jau ir īstenots. Tas attiecas uz valstu atbalsta programmām, izmantojot valstīm iedalītās finanses, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu, tostarp vīnogulāju izaršanas shēmu, un pārbaudēm vīna nozarē.

Finansējums, kas valstīm iedalīts 2009. gadam un netiks izmaksāts līdz 15. oktobrim, ies zudumā. Šobrīd ir izmaksāts tikai nedaudz vairāk kā 20 % no šim gadam pieejamā finansējuma. Lai dotu iespēju finansēt pasākumus, kas atbilst vietējām vajadzībām, Eiropas finansējums tiek iedalīts katrai ES ražotājai valstij. Dalībvalstis var izvēlēties veikt šādus pasākumus:

  • vienreizējo maksājumu shēma (tieši maksājumi ražotājiem), popularizēšana trešo valstu tirgos, priekšlaicīga ražas novākšana, kopējie fondi, ražas apdrošināšana un investīcijas; vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, blakusproduktu destilācija, dzeramā alkohola destilācija, destilācija krīzes situācijā un atbalsts koncentrētas vīnogu misas izmantošanai. Atbalstu par dzeramā alkohola destilāciju, par destilāciju krīzes situācijā un par koncentrētas vīnogu misas izmantošanu var piešķirt no valstij iedalītajiem līdzekļiem vēlākais līdz 2012. gada 31. jūlijam.

Atbalsta pasākumiem paredzētais budžets palielinās katru gadu — no 794 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 1,231 miljardam eiro 2013. gadā.

Brīvprātīgā vīnogulāju izaršanas shēma ilgst trīs gadus un ietver aptuveni 175 000 hektāru platību. Vīnogulāju izaršanai piešķirtais finansējums no 2009. gada līdz 2011. gadam ir attiecīgi 464 miljoni, 334 miljoni un 276 miljoni eiro. Tā kā pieprasījums pārsniedz pieejamos līdzekļus, šogad prioritāte tiek dota pirmām kārtām tiem ražotājiem, kuri izar visu vīna dārzu, un pēc tam tiem, kas vecāki par 55 gadiem.

http://ec.europa.eu/agriculture/capreform/wine/index_en.htm

1 :

Publicēta kā Regula (EK) Nr. 479/2008 (OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.).


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site