IP/08/733

Briselē, 2008. gada 13. maijā

[Graphic in PDF & Word format]

Komisija aicina izmantot IST, lai panāktu uzlabojumus vides jomā

Saistībā ar tās centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņām Eiropas Komisija šodien paziņoja par iniciatīvu veicināt IST (informācijas un sakaru tehnoloģiju) izmantošanu, lai uzlabotu tautsaimniecības energoefektivitāti, sākot ar ēkām, apgaismojumu un elektrotīklu. IST var veicināt videi nekaitīgu paradumu ieviešanu visā tautsaimniecībā. Ja minētās tehnoloģijas plaši izmanto, iespējams krietni samazināt „Eiropas oglekļa pēdas nospiedumu”. Komisija aicinās IST nozari rādīt priekšzīmi, samazinot tās radītās CO₂ emisijas, kā arī apzināt un piedāvāt risinājumus, kas palīdzēs tautsaimniecībai kopumā. Piemēram, modernākie datoru serveri patērē tikpat daudz enerģijas kā standarta spuldze, ja šādus serverus izmanto vairākums, tad potenciālie energoietaupījumi var būt līdz pat 70 %.

„Lai sasniegtu Eiropas energoefektivitātes mērķus līdz 2020. gadam, vajadzīga tautsaimniecība, ko raksturo strauja izaugsme un zems oglekļa emisijas līmenis. Samazinot emisijas visā tautsaimniecībā, pētniecībai un straujai inovatīvu, energoefektīvu IST risinājumu ieviešanai būs liela nozīme,” sacīja informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. „Tā ir abpusēji izdevīga situācija — IST veicinās ES rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus izvirzoties priekšgalā cīņai pret klimata pārmaiņām.”

Ja nerīkosimies, sagaidāms, ka ES enerģijas patēriņš līdz 2012. gadam pieaugs pat par 25 %. Līdz ar to palielināsies ES radītās emisijas, neraugoties uz noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas jomā. Tomēr, ja IST paredzētas ilgtspējīgai izmantošanai, tās var palielināt energoefektivitāti visās tautsaimniecības jomās, vienlaikus turpinot veidot 40 % no Eiropas produktivitātes pieauguma. Uz šādām energoefektīvām tehnoloģijām balstīta tirgus izveide ilgtermiņā palielinās konkurētspēju, izaugsmi un darbavietu skaitu. Šādi secinājumi pausti jaunajā paziņojumā, ko šodien pieņēma Komisija.

Komisija aicinās IST nozari, kura pašreiz rada 2 % CO₂ emisiju pasaulē, kļūt par piemēru ceļā uz tautsaimniecības nozari, kas nerada oglekļa emisijas. To panāks, pastiprinot komponentu un sistēmu pētniecību, attīstību un ieviešanu, ko papildina brīvprātīgas vienošanās, piemēram, par „zaļu” iepirkumu. Reāls labums no videi nekaitīgām IST tiks sasniegts, izstrādājot energoefektīvus IST risinājumus, kas ietekmē atlikušās emisijas (98 %) pasaulē.

Lai pierādītu, ka videi nekaitīgas tehnoloģijas var veicināt „strauju izaugsmi un zemu oglekļa emisijas līmeni visā tautsaimniecībā”, Komisija pievērsīs uzmanību trim energointensīvām nozarēm.

• Enerģijas ražošanai un sadalei izmanto vienu trešdaļu no visas primārās enerģijas. Elektroenerģijas ražošanas efektivitāti varētu palielināt par 40 %, bet pārvades un sadales efektivitāti — par 10 %. IST varētu ne tikai uzlabot elektrotīklu uzturēšanu, bet arī sekmēt atjaunojamo enerģijas resursu integrāciju energosistēmā. Dānijā puse saražotās elektroenerģijas nāk no decentralizētiem tīkliem, vēja enerģija veido 20 % no kopējā elektroenerģijas apjoma. Rezultātā laikposmā no 1990. gada līdz 2005. gadam Dānijas CO₂ emisijas samazinājušās no 937 līdz 517 g/kWh.
• Ēku apkure, dzesēšana un apgaismošana veido vairāk nekā 40 % no enerģijas patēriņa Eiropā. Izmantojot IST, var nepārtraukti apkopot datus, lai optimizētu apgaismojuma, ventilācijas un iekārtu darbību un sniegtu patērētājiem jaunākos datus par enerģijas patēriņu, lai stimulētu paradumu maiņu. Somijā šāda uzskaite motivējusi patērētājus palielināt energoefektivitāti par 7 %.
• 20 % pasaules elektroenerģijas patērē apgaismojumam. Izmantojot energoefektīvas spuldzes, līdz 2025. gadam varētu uz pusi samazināt šodienas enerģijas patēriņu apgaismojumam. Viedām spuldzēm būs vēl lielāka nozīme, jo tās automātiski pielāgojas dabiskajam apgaismojumam un cilvēku kustībai.

Komisija ir arī uzsākusi apspriežu un partnerības procesu, iesaistot daudzas ieinteresētās personas. Šajā procesā lielpilsētām ir prioritāra nozīme, jo tās patērē vairāk nekā 75 % no pasaules enerģijas un rada 80 % no pasaules CO₂ emisijām. Pilsētu teritorijās arī var veikt jaunu, uz IST balstītu risinājumu testēšanu, validēšanu un ieviešanu.

Priekšvēsture

2007. gada 10. janvārī Komisija pieņēma enerģētikas un klimata pārmaiņu dokumentu paketi, ko apstiprināja gan Eiropas Parlaments, gan ES valstu vadītāji 2007. gada marta Eiropadomes sanāksmē. Minētajos dokumentos ir paredzēts par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni un līdz 2020. gadam par 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu (IP/07/29). 2008. gada 23. janvārī Komisija pieņēma tālejošu konkrētu pasākumu paketi, apliecinot, ka saskaņotie klimata pārmaiņu mērķi ir tehniski un ekonomiski iespējami un piedāvā unikālas uzņēmējdarbības iespējas tūkstošiem Eiropas uzņēmumu (IP/08/80).

ES pētniecība IST jomā saistībā ar energoefektivitātes uzlabošanu jau ir devusi rezultātus. Saskaņā ar Sesto pamatprogrammu īstenotais projekts HiPEAC un citi pētniecības projekti pierādīja, ka datora darbības rādītājus var atsaistīt no enerģijas patēriņa (http://www.hipeac.net/), bet OLLA izstrādātās organiskās gaismas diodes (OLED) ir divreiz efektīvākas par parastajām kvēlspuldzēm

(http://www.hitech-projects.com/euprojects/olla/index.html).
http://ec.europa.eu/information_society/activities/sustainable_growth/energy_efficiency/index_en.htm