IP/08/313

Briselē, 2008. gada 27. februārī

Komisija iesniedz Eiropadomei priekšlikumus par valsts ieguldījumu fondiem un finanšu stabilitāti

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumus par valsts ieguldījumu fondiem un par Eiropas un pasaules finanšu sistēmu pielāgošanu, lai labāk veicinātu finanšu stabilitāti. Šie paziņojumi ir Komisijas ieguldījums ES valstu vadītāju sarunās par šiem jautājumiem Eiropadomes pavasara sanāksmē 13.-14. martā. Attiecībā uz valsts ieguldījumu fondiem (VIF) Komisija ierosina, ka ES valstu vadītāji pieņem kopīgu ES pieeju, lai palielinātu VIF pārredzamību, paredzamību un atbildību. Šī kopīgā pieeja pastiprinās ES teikto starptautiskās pārrunās, kuru mērķis ir izstrādāt rīcības kodeksu, kurā iekļautu standartus pārredzamības un pārvaldības jomās. Attiecībā uz finanšu stabilitāti Komisija vēlas, lai Eiropadome apstiprina principus, kuri kalpos par virzītāju ES centienos uzlabot finanšu tirgu pārredzamību un pastiprināt piesardzīgu uzraudzību un riska pārvaldību, kā arī noteikt veicamo darbību pamataprises.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: „Eiropai ir jāturpina būt atvērtai iekšējiem ieguldījumiem. Valsts ieguldījumu fondi nav lielais ļaunais vilks pie durvīm. Tie ir palielinājuši likviditāti un palīdzējuši stabilizēt finanšu tirgus. Tie var piedāvāt stabilus ilgtermiņa ieguldījumus, kas mūsu uzņēmumiem ir vajadzīgi. Lai to nodrošinātu, mums ir vajadzīga globāla vienošanās par brīvprātīgu rīcības kodeksu – ar tādu nolūku mums ir jāveic ieguldījums šodien. Tam jānovērš iespēja, ka dažu fondu darbība ir necaurredzama vai tos izmanto ar ekonomiku nesaistītiem mērķiem. Es ir jāpieņem kopīga pieeja bez atšķirīgiem dalībvalstu viedokļiem, kas varētu sadrumstalot vienoto tirgu. Es jau esmu skaidri licis saprast, ka mēs varam ierosināt Eiropas tiesību aktus, ja mēs nevaram iegūt rezultātus brīvprātīgiem līdzekļiem. Attiecībā uz starptautiskiem finanšu tirgiem mēs lūdzam ES valstu vadītājus skaļi un skaidri apstiprināt, ka Eiropai būs efektīva kopīga pieeja, novēršot nepilnības, kuras atklājās nesenajā satricinājumā.”

Valsts ieguldījumu fondi

Komisijas paziņojums par valsts ieguldījumu fondiem piedāvā ES valstu vadītājiem līdzsvarotu un samērīgu kopīgu ES pieeju, lai aizsargātu likumīgas politikas intereses, neiekrītot protekcionisma lamatās.

Vispārējais mērķis ir saglabāt ieguldījumiem atvērtu vidi, pastiprinot VIF ieguldījumu pārredzamību, paredzamību un atbildību. Šim nolūkam jāiegūst lielāka skaidrība un izpratne par VIF pārvaldību un jāuzlabo informācijas kvalitāte, ko tie sniedz tirgiem par savu apmēru, ieguldījumu mērķiem, stratēģijām un līdzekļu avotiem.

ES jābūt virzošajam spēkam, kas veicina starptautisko darbu šajā jomā. G7 valstu finanšu ministri 2007. gada oktobrī uzaicināja starptautiskas organizācijas, jo īpaši SVF un ESAO, sākt novērtēt VIF. SVF sadarbībā ar VIF īpašniekiem izstrādā rīcības kodeksu VIF. ESAO nosaka paraugpraksi saņēmējām valstīm. Paziņojumā noteiktajai kopīgai pieejai jākļūst par ES ieguldījumu šajos starptautiskajos centienos.

Paziņojumā ir noteikti pieci principi:

• apņemšanās nodrošināt ieguldījumiem atvērtu vidi ES un citās valstīs, tostarp trešās valstīs, kuras pārvalda VIF;
• atbalsts daudzu dalībnieku sadarbībai starptautiskās organizācijās, piemēram, SVF un ESAO;
• esošo instrumentu izmantošana ES un dalībvalstu līmenī;
• EK līgumā paredzēto pienākumu un starptautisko saistību ievērošana, piemēram, PTO ietvaros;
• proporcionalitāte un pārredzamība.

Paziņojumā ir izskaidroti daži pārvaldības un pārredzamības pamatstandarti, kuri būtu jāiekļauj brīvprātīgā VIF rīcības kodeksā, par kuru jāvienojas Eiropas līmenī, pamatojoties uz darbu, ko pašlaik veic SVF. Brīvprātīgs rīcības kodekss, par kuru panākta starptautiska vienošanās, ir visefektīvākais un samērīgākais veids, kā novērst bažas par iespējamiem riskiem, ka dažu VIF pārrobežu darījumi varētu ietekmēt tirgus ekonomikas normālu darbību.

Viens no galvenajiem apsvērumiem ir tas, ka dažu VIF darbība ir necaurredzama, neatklājot, piemēram, savu aktīvu vērtību, ieguldījumu mērķus un riska pārvaldības sistēmu veidu. Tāpat ir šaubas par to, ka VIF īpašnieki tos varētu izmantot turpmākām stratēģiskām interesēm, nevis parastām komerciālām interesēm, tādējādi gan kropļojot tirgus, gan radot iespējamas drošības problēmas ES un tās dalībvalstīm.

Kopīgā pieeja, kuru Komisija ir iesniegusi, novērsīs virkni nesaskaņotu valstu darbību, kas sadrumstalotu iekšējo tirgu un negatīvi ietekmētu visu Eiropas ekonomiku. Tas arī palīdzēs pavirzīties uz priekšu, lai sasniegtu ES tirdzniecības politikas mērķi - atvērt trešo valstu tirgus ES ieguldītājiem. Tas būtu sarežģītāk, ja uzskatītu, ka ES rada nepamatotus šķēršļus ES tirgū. Komisija lūdz Eiropadomi apstiprināt šo pieeju un izmantot par pamatu, lai mudinātu saņēmējas valstis saglabāt savus tirgus atvērtus un sniegt skaidrus norādījumus attiecībā uz piekļuvi ieguldījumiem, un VIF īpašniekus panākt vienošanos par rīcības kodeksu, vēlams līdz 2008. gada beigām.

Finanšu stabilitāte

Ekonomikas un finanšu padome 2007. gada oktobrī vienojās par plānu, lai pastiprinātu Eiropas un pasaules finanšu regulējumu un uzraudzību, novēršot nepilnības, kuras atklājās nesenajā finanšu satricinājumā, ko izraisīja krīze ASV sekundārajā hipotekārajā tirgū. Plāna pamatā ir četri darbības pamatvirzieni: pārredzamības uzlabošana, finanšu produktu novērtēšana, piesardzības prasību pastiprināšana un tirgu darbības uzlabošana.

Šodienas Komisijas paziņojums par finanšu stabilitāti aicina ES valstu vadītājus Eiropadomes pavasara sanāksmē izmantot šo plānu par pamatu un „spert nākamo soli”, valstu un valdību vadītāju līmenī apstiprinot principus, kuri kalpos par virzītāju ES teritorijā un starptautiskā forumā.

Šajos principos vajadzētu iekļaut: galveno atbildību par atlikušā riska pārvaldību ar atsevišķām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; valstu regulējuma un uzraudzības sistēmu atbilstību spējai reaģēt uz straujām pārmaiņām un jauninājumiem finanšu produktu jomā; sadarbības starp pārvaldes iestādēm ES un pasaulē palielināšanu.

Komisija arī vēlas, lai Eiropadome apstiprinātu vairākus darbības virzienus gan iekšpolitikā, gan starptautiskos forumos. Minētie darbības virzieni ir šādi:

• uzlabot informāciju, ko sniedz kredītvērtējuma aģentūras, un, ja aģentūras nedarbojas brīvprātīgi, regulāri veikt pasākumus;
• atjaunināt uzskaites un novērtējuma noteikumus, lai padarītu pieejamu pilnīgu informāciju par to, kādā mērā bankas un citas finanšu iestādes iesaistās ārpusbilances darījumos;
• mudināt finanšu iestādes ātri un pilnībā uzrādīt zaudējumus;
• uzlabot agrīnās brīdināšanas sistēmas finanšu stabilitātes jomā;
• veicināt ES finanšu pārraudzītāju tīkla efektivitāti un nodrošināt stingru un efektīvu pārrobežu grupu pārraudzību;
• strādāt pie kopīgas sistēmas, kas ļautu novērtēt iespējamas krīzes sistēmiskās sekas.

Komisija vēlas panākt politisku vienošanos ar Padomi un Eiropas Parlamentu, lai līdz 2009.gada aprīlim iesniegtu vajadzīgās izmaiņas tiesību aktos.

Ziņojumā uzsvērts, ka, lai arī rīcība iepriekš minētajās jomās ir vajadzīga, Eiropas ekonomika salīdzinoši labi reaģē uz satricinājumiem finanšu tirgos, ASV ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un augstajām enerģijas un preču cenām. Par spīti pārskatīšanai samazināšanas nolūkā attiecībā uz Komisijas nesenām iekšējām ekonomikas prognozēm paredzamais pieaugums ES saglabājas 2 % apmērā. Reformas Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ietvaros ir padarījušas Eiropas ekonomiku elastīgāku. Nākamais Lisabonas stratēģijas posms, kuru paredzēts apstiprināt Eiropadomē, sniegs papildu drošību pret jebkādiem turpmākiem satricinājumiem starptautiskos tirgos.

Sīkāka informācija par abiem paziņojumiem ir atrodama PAZIŅOJUMĀ 08/123 un PAZIŅOJUMĀ 08/126, un pēc iespējas drīz teksti būs pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/index_en.htm