Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/08/1771

Briselē, 2008. gada 26. novembrī

Lai veicinātu pieprasījumu un palielinātu patērētāju uzticēšanos Eiropas ekonomikai, Komisija ir uzsākusi īstenot vērienīgu atveseļošanas plānu izaugsmei un nodarbinātībai

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja sabiedrību ar visaptverošu plānu, kura mērķis ir panākt Eiropas atveseļošanos no pašreizējās ekonomiskās krīzes. Atveseļošanas plāna pamatā ir divi galvenie elementi, kas pastiprina viens otru. Pirmkārt, īstermiņa pasākumi, lai veicinātu pieprasījumu, saglabātu darbavietas un palīdzētu atjaunot uzticību. Otrkārt, stratēģiski ieguldījumi, lai panāktu straujāku izaugsmi un stabilu labklājību ilgākā laika posmā. Plānā ierosināti savlaicīgi un mērķtiecīgi īstermiņa fiskālie stimuli 200 miljardu euro apmērā jeb 1,5 % no ES IKP, izmantojot valstu budžetu (aptuveni 170 miljardi euro, 1,2 % no IKP), kā arī ES un Eiropas Investīciju bankas līdzekļus (aptuveni 30 miljardi euro, 0,3 % no IKP). Visas dalībvalstis tiek aicinātas veikt plašus pasākumus gan savu pilsoņu, gan visas Eiropas labā. Ar atveseļošanas plānu tiks nostiprinātas reformas, ko īsteno saskaņā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, un paātrināta šo reformu gaita. Plāns paredz vērienīgu rīcību valstu un ES līmenī, lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un sniegtu palīdzību visneaizsargātākajiem. Tajā ir noteikti konkrēti soļi uzņēmējdarbības, pētniecības un inovāciju veicināšanai, tostarp autobūves un celtniecības nozarēs. Atveseļošanas plāna mērķis ir aktīvāka rīcība, risinot ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus un vienlaikus radot tik ļoti vajadzīgās darbavietas; kā piemēru var minēt stratēģiskus ieguldījumus energoefektīvās ēkās un tehnoloģijās.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: „Ārkārtas situācijā ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi. Uz spēles ir mūsu pilsoņu darbavietas un labklājība. Eiropai ir īstenojusi līdz šim nepieredzētu koordināciju finanšu tirgos, un tagad šāda līmeņa koordinācija ir vajadzīga attiecībā uz reālo ekonomiku. Atveseļošanas plāns ir plašs un vērienīgs, vienlaikus ietverot stratēģisku redzējumu un ilgtspējību. Tā pamatā ir Komisijas 29. oktobra priekšlikums, kas bija pirmais projekts, kurā tika skatīti ne tikai finanšu nozares krīzes risinājumi, bet arī reālās ekonomikas problēmas. Esmu lepns, ka tas kalpoja un vēl šobrīd kalpo par ierosmi dalībvalstu rīcībai.

Komisijas priekšsēdētājs piebilda: ”Atveseļošanas plāns īsākā laika posmā palīdzēs saglabāt miljoniem darbavietu. Tas var pārvērst krīzi par videi draudzīgas izaugsmes iespējām un nodrošināt lielāku skaitu labāku darbavietu nākotnē. Savlaicīgi un mērķtiecīgi fiskālie stimuli ar ierobežotu darbības laiku palīdzēs stabilizēt mūsu ekonomiku Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Stratēģiskie ieguldījumi rītdienas prasmēs un tehnoloģijās palīdzēs Eiropai ātrāk sasniegt Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi kļūt par dinamisku 21. gadsimta ekonomiku, ko raksturo zems oglekļa emisijas līmenis.

Ja Eiropa izlēmīgi īstenos šo atveseļošanas plānu, mēs varēsim atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un atmaksāt valdību īstermiņa aizņēmumus. Ja nerīkosimies tagad, mums draud recesijas apburtais loks ar pirktspējas un nodokļu ieņēmumu mazināšanos, bezdarba pieaugumu un aizvien lielāku budžeta deficītu."

Fiskālais stimuls 1,5 % apmērā no IKP

Atveseļošanas plāns skars visus politikas līmeņus. Tas ietver koordinētu fiskālo stimulu aptuveni 200 miljardu euro apmērā jeb 1,5 % no IKP, no šiem līdzekļiem aptuveni 170 miljardi euro (1,2 % no IKP) nāk no dalībvalstu budžeta un aptuveni 30 miljardi euro (0,3 % no IKP) tiek piešķirti ES līmenī no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas līdzekļiem. Piešķirot līdzekļus, netiek pārkāpts Stabilitātes un izaugsmes pakts un vienlaikus tiek elastīgi izmantotas visas paktā paredzētās iespējas. Dalībvalstis, kas uzsāks stimulējošus pasākumus, būs ieguvējas divos aspektos: tās stimulēs pieprasījumu savā ekonomikā un pieprasījumu citās dalībvalstīs, tādējādi atbalstot savus eksportētājus. Koordinētas rīcības rezultāti būs daudz efektīvāki, un tā palīdzēs novērst problēmas, ko radītu sadrumstalota pieeja.

Plānā ierosināts, ka daļa no ES ieguldījuma šā stimula realizēšanai būtu iemaksu paaugstināšana līdz 6,3 miljardiem euro struktūrfondos un sociālajos fondos. Lai uzlabotu energotīklu savstarpējos savienojumus un platjoslas infrastruktūru, Komisija 2009.–2010. gadā piešķirs papildu līdzekļus 5 miljardu euro apmērā.

Eiropas Investīciju banka 2009. gadā palielinās savu ikgadējo intervenci ES par aptuveni 15 miljardiem euro, līdzīga summa tiks piešķirta arī 2010. gadā.

Darbavietu aizsardzība un radīšana

Galvenā prioritāte ir aizsargāt Eiropas pilsoņus no finanšu krīzes ļaunākajām sekām. No krīzes pirmie cietīs viņi – gan strādnieki, gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji.

Komisija ierosina vienkāršot Eiropas Sociālā fonda atbalsta kritērijus, pārplānot izdevumus un paātrināt 2009. gada sākumā paredzēto iemaksu veikšanu, lai dalībvalstīm ātrāk būtu pieejami 1,8 miljardi euro darba tirgus politikas nostiprināšanai, atbalsta pārorientēšanai uz neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, plašākiem pārkvalifikācijas pasākumiem un vajadzības gadījumā šajā laika posmā tās varētu pieprasīt pilnu Kopienas finansējumu projektiem.

Tiks piešķirti līdzekļi līdz 4,5 miljardiem euro no kohēzijas fondiem, lai vienlaikus ar citiem pasākumiem paātrinātu galveno ieguldījumu projektu īstenošanu, arī šādi veicinot darbavietu aizsardzību un jaunu darba vietu radīšanu.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGPF) tiks pārskatīts, lai dotu tam iespēju darboties ātrāk un plašāk ar mērķi saglabāt darbavietas vai palīdzēt cilvēkiem atrast jaunas darbavietas. Tiks pārskatīts arī EGPF budžets.

Lai radītu pieprasījumu darba tirgū, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju samazināt darba devēju sociālos maksājumus par zemāk atalgotajām darba vietām un izteikts ierosinājums Padomei pirms 2009. gada pavasara Eiropadomes sanāksmes pieņemt direktīvu, kas darbietilpīgiem pakalpojumiem ļautu pastāvīgi piemērot samazinātās PVN likmes.

Stratēģiskie ieguldījumi

Atveseļošanas plāns ietver sīki izstrādātus priekšlikumus publiskā sektora (izmantojot Kopienas, EIB un valstu finansējumu) un privātā sektora partnerattiecībām, lai ar atbalstu inovācijām paātrinātu videi draudzīgo tehnoloģiju attīstību. Šie priekšlikumi ietver Eiropas „zaļo” automobiļu iniciatīvu ar finansējuma kopsummu 5 miljardi euro, Eiropas energoefektīvo ēku iniciatīvu (1 miljards euro) un nākotnes rūpnīcu iniciatīvu, kuras aplēstais finansējums ir 1,2 miljardi euro.

Atveseļošanas plānā pastāvīgi ir uzsvērta stratēģisko ieguldījumu nozīme. Lielāki ieguldījumi izglītībā un mācībās, tostarp pārkvalifikācijā, palīdz cilvēkiem saglabāt savas darbavietas un atgriezties darba tirgū, šādi ieguldījumi paaugstina arī produktivitāti. Ieguldījumi infrastruktūrā un energoefektivitātē rada darbavietas celtniecības nozarē, ietaupa enerģiju un uzlabo efektivitāti. Ieguldījumi videi draudzīgu automašīnu ražošanā palīdz nosargāt planētu un ļaus Eiropas uzņēmumiem kļūt par līderiem tirgū, ko raksturo augsta konkurence.

Īstenojot atveseļošanas plānu, par pamatu tiks izmantots Mazās uzņēmējdarbības akts, lai arī turpmāk palīdzētu visiem MVU, tostarp atceļot prasību mikrouzņēmumiem sagatavot gada pārskatus, atvieglojot dalību publiskā iepirkuma procedūrās un nodrošinot, ka valsts iestādes apmaksā rēķinus viena mēneša laikā.

Plānā ietvertas arī citas iniciatīvas, kas paredz valsts atbalsta noteikumu maksimāli elastīgu piemērošanu krīzes apstākļos, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem. Šie jaunie pasākumi ietver vienkāršošanas paketi paātrinātai lēmumu pieņemšanai, riska kapitāla pieļaujamās robežas īslaicīgu paaugstināšanu līdz 2,5 miljoniem euro un dalībvalstu plašākas iespējas garantēt aizdevumus uzņēmumiem (arī šis pasākums ir īslaicīgs).

Līdzsvarota un diferencēta pieeja

Priekšlikums par fiskālo stimulu ir vērsts uz to, lai nodrošinātu visu dalībvalstu iesaistīšanu un izvairītos no vienādotas pieejas, kas nebūtu lietderīga, jo dalībvalstu sākotnējā situācija ir dažāda (skatīt IP/08/1617 par Komisijas šā rudens ekonomiskajām prognozēm). Tiem, kas uzplaukuma gados ir stabilizējuši valsts finanses, šobrīd ir lielākās manevru iespējas.

Stimula apjoms ir līdzsvarots. No vienas puses, tas ir pietiekams, lai panāktu bezdarba ierobežošanu un palīdzētu miljoniem MVU izdzīvot krīzes apstākļos. No otras puses, ir novērsta ilgtermiņa parādsaistību uzņemšanās, kas varētu apdraudēt Eiropas ekonomiskos pamatus ilgākā laika posmā un izraisīt masu bezdarbu nākotnē.

Pasākumi ekonomikas stimulēšanai ir paredzēti ierobežotam periodam, kura laikā dalībvalstīm būtu jānovērš budžeta stāvokļa pasliktināšanās. Atjaunotajās stabilitātes vai konverģences programmās, kas jāiesniedz līdz 2008. gada beigām, dalībvalstīm būs jāapraksta, kā tās ir paredzējušas panākt šos mērķus un nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.

Strukturālās reformas

Lai paātrinātu un nostiprinātu atveseļošanos, kā arī palīdzētu novērst turpmākas krīzes, atveseļošanas plānā Komisija ir paredzējusi vērienīgas strukturālas reformas, kas ir pielāgotas katras dalībvalsts konkrētajām vajadzībām. Dažas no šīm reformām papildinās fiskālo stimulu, veicinot pieprasījumu, piemēram, uzlabos patērētāju pirktspēju, panākot tirgu efektīvāku darbību. Pareizu strukturālo reformu un stratēģisko ieguldījumu sinerģija palīdzēs dalībvalstīm, balstoties uz Lisabonas stratēģijas īstenošanā gūtajiem sasniegumiem, uzlabot konkurētspēju un nostiprināt savu stāvokli, lai varētu atmaksāt aizņēmumus un ielikt pamatu stabilai izaugsmei.

Ar plānu tiks nostiprināti instrumenti, ar kuru palīdzību dalībvalstis izpildīs savas saistības saskaņā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Komisija 16. decembrī kā daļu no ikgadējās paketes par Lisabonas stratēģiju pieņems „valstu nodaļas”, kurās novērtēs situāciju katrā dalībvalstī un iekļaus papildu priekšlikumus par katrai valstij īpaši pielāgotiem ieteikumiem, kurus Komisija aicinās apstiprināt pavasara Eiropadomē. Tas nozīmē, ka ES līderi kopīgi vienosies par to, ko katrai dalībvalstij vajadzētu darīt, lai īstenotu atveseļošanas plānu un vienlaikus nodrošinātu finanšu stabilitāti vidējā laika posmā, paātrinot Lisabonas reformas un uzlabojot konkurētspēju.

Plāna īstenošana

Komisija aicinās valstu un valdību vadītājus 11. un 12. decembra Eiropadomē apstiprināt atveseļošanas plānu un apliecināt savu apņemšanos īstenot kopīgu un koordinētu rīcību. Tas ļautu Eiropai pasaules mērogā ieņemt vadošo lomu izlēmīgā rīcībā reālās ekonomikas atbalstam, līdzīgi kā tās vadošā loma attiecībā uz finanšu tirgiem ļāva panākt vienošanos G20 sammitā 15. novembrī Vašingtonā.

Sīkākai informācijai skatīt MEMO/08/735.

Tiklīdz iespējams, atveseļošanas plāna pilns teksts būs pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website