Navigation path

Left navigation

Additional tools

Kopējā zivsaimniecības politika – Komisija uzsāk starpposma pārskatu

European Commission - IP/08/1339   17/09/2008

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/08/1339

Briselē, 2008. gada 17. septembrī

Kopējā zivsaimniecības politika – Komisija uzsāk starpposma pārskatu

Eiropas Komisija šodien apstiprināja Zivsaimniecības un jūrlietu komisāra Džo Borga iesniegto dokumentu, kurā analizēti sasniegumi un pieļautās nepilnības Kopējās zivsaimniecības politikas darbībā pēc 2002. gada reformas. Lai arī komisāri bija vienisprātis, ka 2002. gada reforma ir ievērojami uzlabojusi ES zivsaimniecības nozares pārvaldi, tomēr viņi atzina, ka vairāki jautājumi vēl ir jāatrisina. Īstermiņa lēmumu pieņemšana kopā ar atsevišķu nozares pārstāvju bezatbildīgu rīcību turpināja nostādīt nelabvēlīgākā situācijā zvejniekus, kuri strādā, lai vairotu mūsu kopējo labumu. Tā rezultātā ir izveidojies apburtais loks, kas mazinājis gan mūsu okeānu ekoloģisko līdzsvaru, gan nozares ekonomisko rentabilitāti. Tāpēc Komisija ierosina nekavējoties uzsākt pilnīgu KZP pārbaudi, lai sagatavotu pamatu Eiropas zivsaimniecības pārvaldes institucionālā satvara nopietnākai reformai.

Komisārs Borgs skaidroja: „Kopējai zivsaimniecības politikai nav alternatīvas, ja runa ir par mobilu starptautisko resursu apsaimniekošanu, no kuriem ir atkarīga mūsu zvejniecības nozare. Taču savā pašreizējā veidolā KZP nerosina atbildīgu rīcību nedz no zvejnieku, nedz politiķu puses. Mūsu izmantotie pārvaldības līdzekļi veicina aprobežotu, īstermiņa lēmumu pieņemšanu, kas ir mazinājuši mūsu zivsaimniecības nozares ilgtspējību. Būs vajadzīgs laiks, lai veiktu pilnīgu analīzi par nepieciešamajām izmaiņām un izstrādātu rīcības plānu, un šajā procesā ir jāiesaista visas ieinteresētās personas. Tāpēc es ierosināju jau tagad uzsākt pilnīgu 2002. gada reformas rezultātu pārbaudi.”

Borga kungs minēja vairākus 2002. gada reformas sasniegumus, jo īpaši to, ka panākta politikas zinātniskā pamata lielāka ticamība un pārskatāmība, uzlabots dialogs ar ieinteresētajām personām, ilgtermiņa pārvaldes plānos ir ietverts nozīmīgs skaits krājumu, kā arī nesen veiktas darbības, lai atturētu no nelegālas zvejas un samazinātu izmetumu daudzumu.

Par spīti šiem daudzajiem sasniegumiem, lai Eiropas Savienības ūdeņos nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību, vēl ir jāpārvar šādi šķēršļi.

  • ES flotes jaudas pārpalikums: šodien flote var nozvejot starp divas līdz trīs reizes vairāk nekā maksimālais ilgtspējīgaiss ieguves apjoms.
  • Zvejniekiem ir jāuzņemas atbildība par ilgtspējīgu sabiedrisko resursu izmantošanu.
  • Ekoloģiskās ilgtspējības mērķu sasniegšana ir jāizvirza kā prioritāte pār ekonomisko un sabiedrības ilgtspējību, kuras sasniegšanai tā ir obligāts priekšnosacījums.
  • Lēmumu pieņemšanas procesā jābūt skaidrāk izteiktai hierarhijai starp principiem un to īstenošanu, lai vienkāršotu tiesisko regulējumu ES mērogā un iedrošinātu reģionālas pārvaldes risinājumus, kad vien tādi ir iespējami.
  • KZP būs jāpielāgo Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvai, kura nesen stājās spēkā un kura uzliek saistības dalībvalstīm līdz 2020. gadam nodrošināt to jurisdikcijā esošo jūru labu vides stāvokli.
  • Eiropai vajadzīga integrēta pieeja zivsaimniecības pārvaldei, kas līdzās zvejai un akvakultūrai iekļautu nozares piekrastes un tirgus jautājumus, saskaņā ar ES jauno integrēto Eiropas Savienības jūrniecības politiku un tās vērsto uzmanību uz ilgtspējīgu izaugsmi piejūras reģionos.

Komisija tagad uzsāks analīzes un apspriežu posmu, kas kalpos par pamatu turpmākam reformas procesam. Zivsaimniecības Padomes ietvaros 29. septembrī notiks neoficiālas apspriedes ar zivsaimniecības ministriem, pamatojoties uz analīzes dokumentu un politikas iespējām. Ja Eiropas Padome 2008. gada decembra secinājumos par jūrniecības politiku aicinās Komisiju sākt darbu pie KZP reformas, Komisija sagatavos pilnīgu apspriežu dokumentu 2009. gada sākumā, lai nodrošinātu pamatu plašām apspriedēm ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

Kopējā zivsaimniecības politika oficiāli tika izveidota 1983. gadā, un kopš tā laika reizi desmit gados tā ir tikusi pārskatīta. Par jaunāko reformu vienošanās tika panākta 2002. gadā, un tā jāpārskata vēlākais 2012. gadā.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website