IP/08/1335

Briselē, 2008. gada 17. septembrī

Komisija ierosina paplašināt pārtikas palīdzības programmu Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām

Eiropas Komisija šodien ierosinājusi pilnveidot esošo pārtikas sadales programmu Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu atbalstam, no 2009. gada par divām trešdaļām vai apm. līdz € 500 milj. palielinot programmai piešķirto budžetu un paplašinot attiecīgo produktu sortimentu. Sākotnēji tajā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus („intervences krājumus”), tos izdalot trūcīgajiem, taču 90.-o gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū. Patlaban apstākļos, kad intervences krājumi ir pavisam nelieli un pārskatāmā nākotnē tie nevarētu būtiski palielināties, vēl palikušo intervences krājumu papildināšanai līdz vajadzīgajam apjomam programmā jāparedz iespējas pastāvīgi veikt iepirkumus tirgū. Pārtikas produktu sortimenta izvēle būtu dalībvalstu ziņā, bet pārtikas produktu sadales plāni jāizstrādā konkrēti noteiktiem triju gadu periodiem. Arī turpmāk pārtiku trūcīgajiem varētu izdalīt sadarbībā ar labdarības organizācijām un vietējiem sociālajiem dienestiem uz vietām. Sākot no plāna 2010.—2012. gadam programmai tiktu līdzfinansēta (75% no ES budžeta; 85% kohēzijas zonās). Sākot no 2013.—2015. gada plāna līdzfinansējums būtu sadalīts vienādās daļās attiecībā 50/50, bet kohēzijas zonās no ES budžeta piešķirot 75%. Komisija uzskata, ka programmas budžets jāpalielina tāpēc, ka pārtikas cenu celšanās ne tikai pasliktina trūcīgo iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku, bet arī palielina pārtikas palīdzības sniegšanas izmaksas. Šo palīdzības programmu 2006. gadā izmantoja vairāk nekā 13 milj. ES iedzīvotāju. Pārskatītajai programmai jābūt izmantojamai sākot no 2010. gada.

„Šis ir konkrēts veids, kādā Eiropas Savienība var palīdzēt daļai mūsu sabiedrības vistrūcīgāko iedzīvotāju", teica lauksaimniecības un lauku attīstība komisāre Marianna Fišere Bola [Mariann Fischer Boel]. „Nesenais pārtikas produktu cenu straujais kāpums daļai iedzīvotāju ir bijis ļoti smags trieciens. Mums šī sekmīgā programma ir jāpaplašina un jāpalielina tās budžets, lai būtu iespējams palīdzēt iespējami vairāk cilvēku. Tagad, kad intervences krājumi lielā mērā jau ir pagātne, mums jārod iespējas pārtikas produktus pirkt tirgū, ņemot vērā ēšanas paradumu atšķirības dalībvalstīs.

Dalībvalstis 1987. gadā — laikā, kad programma tika izveidota, varēja izmantot valsts liekos pārtikas krājumus pārtikas palīdzības sniegšanai. Kopš tā laika situācija ir būtiski mainījusies. Krājumi kļuvuši pavisam nelieli, palielinājies vistrūcīgāko iedzīvotāju skaits, turklāt nesen strauji cēlušās pārtikas produktu cenas. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt šai programmai piešķiramo līdzekļu apjomu un dot pastāvīgu atļauju pārtikas produktu iepirkumiem tirgū.

Līdzfinansēšanas ieviešana veicinās līdzekļu plānošanas un pārvaldības uzlabošanos un dalībvalstīm dos iespēju uzņemties lielāku atbildību par programmas izpildi. Lai veicinātu programmas efektivitātes paaugstināšanos un nodrošinātu tās kontinuitāti, jāpieņem pārtikas produktu sadales trīsgadu plāni. Paplašināsies pārtikas produktu sortiments, jo to vairs neierobežos noteikumi par intervenci. Piemēram, programmā pirmo reizi tiks iekļauti augļi, dārzeņi un eļļa ēdienu gatavošanai.

Pārtikas produktu izvēle varētu būt valstu iestāžu ziņā, ņemot vērā uztura izvēles kritērijus, un tāpat kā tagad pārtiku varētu izdalīt sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības partneriem. Produktus ņems no intervences krājumiem, ja tie būs, vai izmantos attiecīgos tirgus resursus, paredzot intervences krājumu izmantošanas prioritāti gadījumos, kad tie ir pieejami. Produkti jāizdala bez maksas vai par cenu, kas nepārsniedz izraudzītajai organizācijai ar pārtikas izdalīšanu saistītās izmaksas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to vai tām iesaistīties programmā. Palīdzību parasti sniedz visdažādākajiem nabadzīgo iedzīvotāju slāņiem, tostarp grūtībās nokļuvušām ģimenēm, gados veciem cilvēkiem, kuriem nepietiek līdzekļu izdzīvošanai, bezpajumtniekiem, nespējniekiem, bērniem no riska grupām, trūcīgiem strādājošajiem, strādniekiem migrantiem un patvēruma meklētājiem.

Dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties programmā, pārtikas izdalīšanai jāizraugās piemērotas organizācijas, kas parasti ir labdarības organizācijas vai vietējie sociālās palīdzības dienesti. Tad tām jānosaka savas vajadzības trīsgadu plānošanas periodam un jāiesniedz pieprasījums Komisijai, kas piešķir līdzekļus programmas budžetam. Tas būtu jādara katru gadu, lai būtu iespējams veikt attiecīgas korekcijas gadījumos, kad situācija mainās plānošanas perioda laikā.

Lai gan dzīves līmenis ES kopumā ir viens no augstākajiem pasaulē, tomēr daļai tās iedzīvotāju nav iespēju būt pietiekami paēdušiem. ES apmēram 43 milj. iedzīvotāju pārtikas ziņā draud trūkums - tas nozīmē, ka viņi ik pārdienu nevar atļauties lietot uzturā dzīvnieku vai putnu gaļu vai zivis. Patlaban programmā iesaistījušās 19 dalībvalstis.

Dokumentus un plašāku informāciju sk.:

http://ec.europa.eu/agriculture/markets/freefood/index_en.htm