Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES starpposma prognozes — izaugsme palēninās krasāk, nekā tika gaidīts

European Commission - IP/08/1305   10/09/2008

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/08/1305

Briselē, 2008. gada 10. septembrī

ES starpposma prognozes — izaugsme palēninās krasāk, nekā tika gaidīts

Paredzams, ka ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā šogad būs 1,4 % (1,3 % eiro zonā), — aptuveni par pusi procentu punkta mazāk, nekā tika prognozēts aprīlī. Ir īstenojušies galvenie pavasara prognozē apzinātie negatīvie riska faktori — pastiprinās spriedze finanšu jomā, strauji kāpj patēriņa preču cenas un aizvien paplašinās satricinājums dažos mājokļu tirgos. Gaidāms, ka inflācija šogad sasniegs vidēji 3,8 % ES un 3,6 % eiro zonā, jo turpinās patēriņa preču cenu ievērojams pieaugums. Tas nozīmē, ka inflācijas rādītāji ir palielinājušies, lai gan inflācija varētu būt nonākusi pagrieziena punktā, ja līdzšinējā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekme turpmākajos mēnešos pakāpeniski mazināsies.

Nepārtrauktā spriedze finanšu tirgos visa gada garumā, šajā pašā laikā notikušais gandrīz divkāršais enerģijas cenu pieaugums un „burbuļa plīšana” dažos mājokļu tirgos ir ietekmējusi ekonomiku, lai gan naftas un citu patēriņa preču cenu nesenais samazinājums un eiro maiņas kursa pieauguma palēnināšanās deva zināmu atelpu. Šajā sarežģītajā un nedrošajā vidē mums jāmācās no pagātnes kļūdām un jārīkojas nosvērti. Lai radītu aizvien jaunas darbavietas un labāk pārciestu ārējus satricinājumus, ir būtiski Eiropā turpināt ieplānotās reformas. Mums paātrināti jāīsteno programma, ar kuras palīdzību būtu iespējams atjaunot uzticēšanos finanšu tirgiem, un jānosargā valsts finanšu jomā panāktie uzlabojumi, lai neuzliktu vēl lielāku slogu nākamajām paaudzēm, kurām jau tā nāksies saskarties ar sabiedrības novecošanās radītajām problēmām,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Pastiprinoties grūtībām visā pasaulē, šā gada otrajā ceturksnī sāka pazemināties vairāku attīstīto ekonomiku produktivitāte, un dažās valstīs šo procesu izraisīja arī neveiksmes mājokļu sektorā. IKP samazinājās par 0,1 % ES un par 0,2 % eiro zonā. Daļēji tā ir arī pretreakcija pēc negaidīti straujas izaugsmes pirmajā ceturksnī, ko zināmā mērā izraisīja pagaidu faktori. Turklāt patēriņa preču cenu nepārtrauktais pieaugums, pastāvīgā finanšu spriedze un dažos gadījumos arī satricinājumi mājokļu tirgū grāva paļāvību un izraisīja kapitāla izmaksu turpmāku palielināšanos un patēriņa cenu inflācijas strauju kāpumu, tādējādi bremzējot iekšzemes pieprasījumu.

Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts šobrīd prognozē, ka 2008. gadā izaugsme būs 1,4 % ES un 1,3 % eiro zonā, kas ir attiecīgi par 0,6 un 0,4 procentu punktiem (pp) mazāk salīdzinājumā ar pavasara prognozē paredzēto. Šie aprēķini pamatojas uz atjauninātajām prognozēm Apvienotajai Karalistei, Francijai, Itālijai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Vācijai, kas kopā veido aptuveni 80 % no ES IKP.

Ārējie apstākļi kļūst arvien nelabvēlīgāki

Ekonomiskā situācija un perspektīvas pasaulē vēl aizvien ir neparasti nedrošas. Ir pagājis gads kopš finanšu satricinājuma, bet starptautiskā finanšu sistēma vēl joprojām ir novājināta, un dažos galvenajos kredītu tirgos vēl aizvien vērojami nopietni traucējumi. Patēriņa preču cenas, it sevišķi enerģijas un pārtikas cenas, kopš 2007. gada pēdējā ceturkšņa ir strauji augušas, tādējādi kāpinot inflāciju, — neraugoties uz to, ka naftas un citu patēriņa preču cenas vairs nav tik augstas kā šīs vasaras sākumā. Uzņēmēju un patērētāju paļāvība ir ievērojami mazinājusies, krītoties līdz līmenim, kas ir krietni zemāks par ilgā laikā novērotajiem vidējiem rādītājiem. Lai gan jauno ekonomiku izaugsme līdz šim aizvien ir bijusi spēcīga, pie apvāršņa manāma pasaules ekonomikas izaugsmes ievērojama palēnināšanās.

Pirms pagājušajā vasarā notikušā finanšu satricinājuma Eiropas ekonomika pamatā bija stabila. ES un eiro zonā kopumā nebija vērojama nozīmīga nelīdzsvarotība, lai gan tas nebija tiesa visās nozarēs un visās dalībvalstīs. Ekonomiskā aktivitāte noturējās samērā labā līmenī, lai gan finanšu satricinājumam bija tūlītēja negatīva ietekme uz dažiem uzticamības rādītājiem. Tomēr, pēdējo ceturkšņu laikā pastiprinoties grūtībām visā pasaulē, uzticamības rādītāju pavājināšanās aptvēra aizvien vairāk nozaru un dalībvalstu (pie tam sevišķi ievērojami pazeminājās vispārējās ekonomiskās situācijas novērtējuma rādītājs Spānijā un Apvienotajā Karalistē). Galu galā sāka pazemināties arī aktivitāte. Dažādi rādītāji, piemēram, rūpnieciskā ražošana, pasūtījumi un mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi, liecina par izaugsmes virzītājspēka vājināšanos ES un eiro zonā pēdējo mēnešu laikā. Nesen sagatavotie pārskati arī paver drūmas perspektīvas par ES ekonomikas turpmāko virzību.

Prognozētā inflācijas vājināšanās, kam ceturtajā ceturksnī vajadzētu vairāk paaugstināt mājsaimniecību izmantojamos ienākumus un veicināt patēriņu, ir viens no faktoriem, kas varētu mainīt notikumu gaitu.

Inflācija pagrieziena punktā

Patēriņa cenu inflācija, ko kāpināja augstās patēriņa preču cenas, pēdējos mēnešos turpināja augt. Enerģijas un pārtikas cenu ietekme uz kopējo inflāciju ievērojami pieauga un jūlijā bija attiecīgi 1,7 pp un 1,2 pp. Kopējās inflācijas līmenis augustā nedaudz samazinājās līdz 3,8 % eiro zonā salīdzinājumā ar jūlijā novēroto rekordaugsto līmeni (4,0 %).

Inflācijas rādītāju palielināšanās atspoguļo to, ka rezultāti ir sliktāki, nekā tika paredzēts pavasara prognozē. Tomēr līdzšinējā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmes pakāpeniska mazināšanās turpmākajos mēnešos liecinātu par to, ka inflācija varētu būt nonākusi pagrieziena punktā. Neraugoties uz to, turpmākā notikumu gaita patēriņa preču tirgos, kā arī spēja ierobežot sekundāro ietekmi būs galvenais faktors attiecībā uz inflācijas perspektīvām abos reģionos.

Riska novērtējums

Pastāv risks, ka izaugsmes perspektīvas vēl aizvien nosliecas uz negatīvo pusi. Jo sevišķi notikumu gaita patēriņa preču un finanšu tirgos joprojām būs galvenais faktors, kas veidos izaugsmes perspektīvas, un teorētiski pieņēmumi var sagādāt arī negatīvus pārsteigumus, kā tas jau ir noticis saistībā ar nesenajām prognozēm. Citi riski ir saistīti ar ASV ekonomikas stabilitāti, jauniem aicinājumiem ieviest protekcionismu un citus tirdzniecību kropļojošus pasākumus, kā arī ar dažu ES ekonomiku spēju pielāgot savu iekšējo un ārējo nelīdzsvarotību. Risks attiecībā uz inflācijas perspektīvām šķiet līdzsvarotāks, kaut gan tās vēl aizvien nosliecas uz palielināšanos. Jo sevišķi nevar izslēgt sekundārās ietekmes risku — pat tad ja ekonomiskā aktivitāte krasi palēninātos —, lai gan līdz šim nav pierādījumu par jebkādu šādu efektu plašu izplatību.

Sīkāks ziņojuma izklāsts atrodams:
http://ec.europa.eu/economy_finance/thematic_articles/article12054_en.htm

1. tabula. Reālā IKP pieaugums
[ ]

Piezīme: ceturkšņa rādītājiem ir veiktas darbdienas un sezonas korekcijas, bet gada rādītāji nav koriģēti.


2. tabula. Patēriņa cenu inflācija
[ ]


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website