Navigation path

Left navigation

Additional tools

[Graphic in PDF & Word format]

IP/08/1092

Briselē, 2008. gada 3. jūlijā

Migrantu bērni un izglītība — problēma, kas jārisina ES izglītības sistēmai

Šodien Komisija pieņēma Zaļo grāmatu, ar kuru sāk diskusiju par to, kā ar izglītības politikas palīdzību labāk risināt imigrācijas un ES iekšējās mobilitātes plūsmu radītās problēmas. Migrantu bērnu lielais skaits skolās būtiski ietekmē Eiropas izglītības sistēmas. Svarīgākās problēmas — kā nepieļaut segregācijas veidošanos skolās, lai uzlabotu izglītības kvalitāti; kā nodrošināt mācības dažādās dzimtajās valodās, ievērojot attiecīgās kultūras perspektīvas, un attīstīt starpkultūru prasmes; kā pielāgot mācīšanas prasmes un kā veidot sapratni ar migrantu ģimenēm un kopienām.

Saskaņā ar starptautiskiem un valstu datiem Eiropas Savienībā daudzi migrantu bērni, salīdzinot ar vietējiem vienaudžiem, izglītības jomā ir nelabvēlīgā stāvoklī — viņu vidū biežāk izplatīta pāragra skolas pamešana un vērojami zemāki rādītāji attiecībā uz augstākās izglītības sākšanu. Vēl lielākas bažas izraisa fakts, ka dažās valstīs migrantu izcelsmes otrās paaudzes skolēni ir mazāk sekmīgi nekā pirmās paaudzes skolēni. Tas norāda, ka sociālā plaisa ar laiku var kļūt vēl dziļāka. Vienlaikus ir skaidri redzams, ka pastiprinās segregācija pa sociāli ekonomiskajām grupām, jo sociāli labākā pozīcijā esoši vecāki parasti pārceļ savus bērnus no skolām, kuras apmeklē liels skaits migrantu bērnu, uz citām skolām. Atšķirības starp skolām laika gaitā kļūst arvien izteiktākas.

Minētā situācija apdraud migrantu izcelsmes skolēnu iespējas turpmākajā dzīvē sekmīgi integrēties sabiedrībā un darba tirgū”, teica Eiropas izglītības, apmācību, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Jāns Figeļs. “Ja migrantu bērni beidz skolu, jau saskārušies ar nepietiekamu sekmību un segregāciju, kas saglabājas arī viņu turpmākajā dzīvē, ļoti iespējams, ka šāds modelis tiks nodots arī nākamajai paaudzei”. Komisārs piebilda: “Pierādījumi skaidri apliecina, ka politika var ietekmēt šo procesu. Dažas dalībvalstis jau ir sākušas risināt minētās problēmas. Pieredzes apmaiņa un mācīšanās vienam no otra var būt noderīga, tāpēc Eiropas Komisija vēlas to atbalstīt.”

Pētījumā konstatēja vairākus iemeslus, kuru dēļ daudzi migranti atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. Daži no galvenajiem iemesliem ir saistīti ar migrantu izcelsmes skolēnu individuālajiem dzīves apstākļiem — zems sociāli ekonomiskais pamats, sliktas valodu zināšanas, nepaļaušanās uz ģimenes un kopienas vērtībām. Taču dati liecina arī par to, ka liela nozīme ir izglītības sistēmai un ka dažām valstīm veiksmīgāk nekā pārējām ir izdevies samazināt plaisu starp migrantu un vietējās izcelsmes skolēniem, pierādot, ka skolu veikumu var ievērojami ietekmēt ar politiku. Piemēram, segregācija ir kā lejupvērsta spirāle, kas mazina bērnu motivāciju un sekmes. Grupēšana pēc spējām un pa klasēm var izraisīt līdzīgu rezultātu. Turpmākie apstākļi ir atkarīgi no skolotāju gaidām un gatavības strādāt ar dažādiem bērniem.

Zaļajā grāmatā īsumā pārskatīta politika un pieejas, kas var sekmēt migrantu izcelsmes skolēnu izglītības veiksmīgus rezultātus. Tajā norādīts, ka minētās sistēmas, kurās izteikta galvenā prioritāte ir līdzvērtīga izglītība, ir visefektīvākās arī migrantu izcelsmes skolēnu integrēšanai. Pirmsskolas izglītība, valodu apmācība, papildu pedagoģiskais atbalsts, piemēram konsultācijas un privātstundas, starpkultūru izglītība, kā arī ģimeņu un kopienu partnerības, ir politiskie pasākumi, kas šķiet īpaši efektīvi minētās problēmas risināšanai. Segregācijas nepieļaušana un tās likvidēšana tā sauktajās “geto” skolās ir priekšnoteikums, lai garantētu patiesi vienlīdzīgas iespējas migrantu izcelsmes skolēniem. Lai to panāktu, ir svarīgi nodrošināt augstus kvalitātes standartus visās skolās, jo īpaši saistībā ar mācīšanu un vadību.

Stratēģijas ir jādefinē un jāīsteno valsts vai reģionālā līmenī, bet savstarpēja mācīšanās vienam no otra varētu dot lielāku labumu Eiropas līmenī. Zaļās grāmatas mērķis ir veicināt viedokļu apmaiņu par to, kā šīs problēmas risināt visos līmeņos, un izpētīt, kā ES nākotnē varētu atbalstīt dalībvalstis, veidojot valsts izglītības politiku šajā jomā. Turklāt Zaļajā grāmatā apsvērts, kāda nākotnes perspektīva ir 1977. gada Direktīvai 77/486/EK par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību, jo tās īstenošana noritējusi nekonsekventi.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas līdz 2008. gada 31. decembrim izteikt viedokli par problēmām saistībā ar politiku, politiskajiem risinājumiem un Eiropas Savienības iespējamo lomu, atbalstot dalībvalstis. Eiropas Komisija analizēs apspriešanās rezultātus un 2009. gada sākumā publicēs secinājumus.

Papildu informācija:

MEMO/08/475, "FAQ: Migration and Mobility: Challenges and Opportunities for EU education systems".

http://ec.europa.eu/education/news/news490_en.htm

http://ec.europa.eu/education/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website