IP/07/807

Briselē, 2007. gada 12. jūnijā

Bioloģiskā pārtika: jauna regula, lai sekmētu Eiropas bioloģiskās pārtikas nozares tālāku attīstību

Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri šodien panāca politisku vienošanos par jaunu regulu par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu, kas būs saprotamāka gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem. Jaunajos noteikumos izklāstīti bioloģiskās lauksaimniecības mērķi, principi un pamatnoteikumi, kā arī paredzēts jauns pastāvīgs ievešanas režīms un konsekventāka pārraudzības kārtība. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa izmantošana būs obligāta, taču papildus varēs izmantot arī valsts vai privātus logotipus. Patērētāju informēšanas labad jānorāda vieta, kur produkti audzēti. Bioloģiskās lauksaimniecības logotipu uz pārtikas produktiem var norādīt tikai tad, ja 95 % sastāvdaļu ir iegūtas, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes, savukārt nebioloģisku produktu bioloģiskās sastāvdaļas drīkstēs norādīt tikai sastāvdaļu sarakstā. Ģenētiski modificētu organismu izmantošana būs aizliegta arī turpmāk. Tagad būs skaidri noteikts, ka nejaušs piesārņojums ar atļautiem ĢMO arī bioloģiskās lauksaimniecības produktos nedrīkst pārsniegt 0,9 %. Bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto vielu saraksts netiks mainīts. Jaunā regula arī dos iespēju izstrādāt papildu noteikumus par bioloģisko akvakultūru, vīnu, aļģēm un raugiem. Pārskatīšanas otrajā posmā, pamatojoties uz jauno regulējumu, esošās regulas stingrie un sīki izstrādātie noteikumi tiks iekļauti jaunajā regulā.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Mariann Fischer Boel sacīja: „Šī ir teicama vienošanās, kas palīdzēs patērētājiem visā ES vieglāk atpazīt bioloģiskos produktus un gūt skaidrību, ko tieši viņi pērk. Bioloģiskā pārtika ir rosīgs un augošs tirgus, un es ceru, ka šis jaunais noteikumu kopums sekmēs tā turpmāko izaugsmi — to veicinās gan tirgus pieprasījums, gan Eiropas lauksaimnieku uzņēmējdarbības gars”.

Jaunajā regulā:

• skaidrāk definēti mērķi, principi un noteikumi attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, vienlaikus paredzot pietiekamu elastību, lai tiktu ņemti vērā vietējie apstākļi un attīstības līmenis;
• nodrošināts, ka bioloģiskās lauksaimniecības mērķi un principi tiek piemēroti vienādi visos bioloģiskās lopkopības, akvakultūras, augkopības un lopbarības ražošanas posmos, kā arī bioloģiskās pārtikas ražošanā;
• precizēti noteikumi par ĢMO, proti, ka vēl aizvien būs stingri aizliegts izmantot ĢMO saturošus produktus bioloģiskajā lauksaimniecībā un ka apstiprinātu ĢMO klātbūtnei bioloģiskajā pārtikā arī piemēros vispārējo robežvērtību — 0,9 %;
• novērstas nepilnības, kuru dēļ kā bioloģiskus produktus varēja tirgot ražojumus, kuros nevēlama ĢMO klātbūtne pārsniedz 0,9 %;
• padarīta par obligātu ES logotipa lietošana uz vietējiem bioloģiskiem produktiem; tomēr ES logotipus varēs papildināt ar valsts vai privātiem logotipiem, lai popularizētu bioloģiskās lauksaimniecības „kopējo koncepciju”;
• nav liegts piemērot stingrākus privātus standartus;
• nodrošināts, ka tikai tādu pārtiku, kurā vismaz 95 % sastāvdaļu ir bioloģiski audzētas, drīkst marķēt kā bioloģisku pārtiku;
• paredzēts, ka nebioloģisku produktu bioloģiskās sastāvdaļas drīkst norādīt tikai sastāvdaļu sarakstā;
• noteikumi nav attiecināti uz restorānu un ēdnīcu nozari, taču dalībvalstis, ja tās to vēlas, varēs šo nozari regulēt līdz 2011. gadam, kad paredzēta pārskatīšana ES līmenī;
• nostiprināta uz risku vērsta kontroles pieeja un pilnveidota kontroles sistēma, to pieskaņojot oficiālajai ES pārtikas un dzīvnieku barības kontroles kārtībai, ko piemēro attiecībā uz visu pārtiku un dzīvnieku barību, tajā pašā laikā saglabājot īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību;
• noteikts jauns pastāvīgs ievešanas režīms, lai trešās valstis varētu savus ražojumu ievest ES tirgū ar tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem kā ES ražotāji;
• paredzēts, ka jānorāda, kur produkti audzēti, tostarp arī attiecībā uz ievestiem produktiem ar ES logotipu;
• paredzētas iespējas izstrādāt papildu noteikumus par bioloģisko akvakultūru, vīnu, aļģēm un raugiem;
• nav mainīts bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauto vielu saraksts un ir paredzēts, ka jāpublicē attiecībā uz jaunām vielām iesniegtie atļaujas pieteikumi, kā arī jāizveido centralizēta sistēma attiecībā uz izņēmumiem;
• paredzēts, ka vecajā regulā iekļautie sīki izstrādātie noteikumi (tostarp noteikumi par vielām, kontroli un citiem aspektiem) tiks ietverti jaunajā regulā.

2005. gadā Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs aptuveni 6 miljoni hektāru tika apsaimniekoti vai pielāgoti apsaimniekošanai ar bioloģiskām metodēm, kas ir par 2 % vairāk nekā 2004. gadā. Tajā pašā laikā bioloģisko lauksaimnieku skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 6 %.