Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija vērtē reģionu finansējuma ietekmi un sāk diskusiju par kohēzijas politikas nākamo kārtu

European Commission - IP/07/721   30/05/2007

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/07/721

Briselē, 2007. gada 30. maijā

Komisija vērtē reģionu finansējuma ietekmi un sāk diskusiju par kohēzijas politikas nākamo kārtu

Kohēzijas politika ir sniegusi zināmu ieguldījumu Eiropas Savienības reģionu attīstībā, taču turpmāko gadu laikā gaidāmi jauni pārbaudījumi. Pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Komisija savā jaunākajā pārskatā par ekonomisko un sociālo kohēziju1. Šodien publicētais ceturtais ekonomiskās un sociālās kohēzijas pārskats pirmo reizi raksturo paplašinātās 27 valstu Eiropas Savienības un tās 268 reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo stāvokli. Pārskatā detalizēti analizēta reģionu pozīcija IKP, ražīguma un nodarbinātības ziņā. Tajā noteikts, kādi uzdevumi nākamo gadu laikā būs jārisina dalībvalstīm un reģioniem, un sniegts pirmais Eiropas kohēzijas politikas ietekmes novērtējums 2000.-2006. gada programmas plānošanas periodā un jaunajā 2007.-2013. gada periodā. Pārskatā formulēti 10 jautājumi nolūkā sākt Eiropas institūcijās un ārpus tām diskusiju par šīs nozīmīgās politikas jomas nākotni.

Iepazīstinot ar pārskatu, Danuta Hībnere, par reģionālo politiku atbildīgā komisāre, sacīja: Kohēzijas politika ir apliecinājusi spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Tā ir atbalstījusi steidzami vajadzīgās nozaru investīcijas: infrastruktūrā, cilvēkresursos un reģionālo tautsaimniecību modernizēšanā un dažādošanā. Ar tās atbalstu publisko investīciju jomā dalībvalstu dažādās politiskās prioritātes tika tuvinātas ES prioritātēm.

Viņa atzina: Kohēzijas politikas mērķis ir radīt iespēju visiem ES pilsoņiem, lai kur viņi dzīvotu, mazinot reģionālās atšķirības, savācot un iesaistot neizmantotu potenciālu, apkopojot resursus izaugsmi veicinošām investīcijām. Nākamajā periodā Eiropas Savienība saskarsies ar daudzām grūtībām: iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas gaidāma ap 2020. gadu un kas daudzos reģionos notiek jau tagad, pieaugošo pasaulē konkurējošo valstu ekonomisko spiedienu, enerģētikas cenu kāpumu, klimata pārmaiņām un sociālo sašķeltību. Eiropai jābūt gatavai pārvarēt šīs grūtības. Lai to spētu, veselības, nodarbinātības veicināšanā un izaugsmē jāiesaista visi reģioni un iedzīvotāji.”

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla sacīja: Kohēzijas politika palīdzēja mazināt sociālo atstumtību un nabadzību: administrācijas un publiskās vadības pilnveidošanā, īpaši vietējā līmenī. Šādi Eiropas Savienībā politika ir veicinājusi IKP pieaugumu un atšķirību mazināšanu.”

Viņš piebilda: „Nākamos septiņus gadus katru gadu Eiropas Sociālais fonds (ESF) ieguldīs cilvēkos vairāk nekā desmit miljardus euro, palīdzot viņiem pilnveidot savas prasmes un darba spējas. Saskaroties ar tehnoloģiskās attīstības un globalizācijas radītiem pārbaudījumiem, būs īpaši svarīgi nodrošināt to, ka cilvēki spēj tikt galā ar šiem pārbaudījumiem: darba ņēmējiem jāspēj pielāgoties.” V. Špidla turpināja: „ESF ir svarīgs instruments, kas tiks izmantots, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot praksē elastīgumu un sociālo drošību: aktīvu darba tirgus politikas pasākumu, elastīgu darba līguma noteikumu un mūžizglītības apvienojumu. Bez tam fondam ir būtiska loma saskaņošanas politikas pasākumu, kuri ir ļoti svarīgi saistībā ar ES pūlēm palielināt strādājošo sieviešu un vīriešu skaitu, popularizēšanā un īstenošanā.”

Komisāre Hībnere atklāja diskusiju par turpmākajiem soļiem šajā politikas jomā pēc pašreizējā finansēšanas perioda (no 2007.-2013. gadam) beigām.Mēs varam sasniegt vēl vairāk. Diskusijai par šīs politikas jomas nākotni pārskatā ierosinu 10 jautājumus, kas, cerams, ir plaši un aptveroši. Nākamgad plānoju iesniegt pārskatu par šīs diskusijas rezultātiem.”

PĀRSKATA SECINĀJUMI

Pārskatam ir četras daļas:

  • ES-27 valstu ekonomiskais, sociālais un teritoriālais stāvoklis un tendences dalībvalstīs un reģionos. Analīze liecina, ka pēdējos desmit gados Eiropas Savienībā ienākumu un nodarbinātības atšķirības ir mazinājušās. Taču joprojām pastāv ievērojami trūkumi, kas jānovērš, lai pielīdzinātu ekonomiski vājākos reģionus un pārējiem reģioniem, un tam būs vajadzīgi ilgi centieni.

  • Kohēzijas politikas ietekme. Eiropas kohēzijas programmas palīdzēja tieši veicināt reģionālo konverģenci un nodarbinātību. Piemēram, no 2000.-2006. gadam ar politikas ieguldījumu tika panākts, ka IKP pieauga par 2,8 % Grieķijā un par 2,0 % Portugālē; iepriekšējas aplēses liecina, ka periodā no 2007.-2013. gadam politika sniegs ieguldījumu Lietuvas, Latvijas un Čehijas IKP pieaugumā par aptuveni 8,5 %, Polijā –– par aptuveni 5,5 % un Grieķijā –– par aptuveni 3,5 %. Kohēzijas politika arī palīdzēja mazināt sociālo atstumtību un nabadzību, jo ik gadu tā sniedz līdzfinansējumu 9 miljonu iedzīvotāju mācībām, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes, tā radot labākus nodarbinātības nosacījumus un ienākumus; no 2000.-2005. gadam sešās valstīs tika radītas vairāk kā 450 000 bruto darbavietu, kas veido 2/3 no 2. mērķa finansējuma.

  • Nacionālās politikas jomas un kohēzija. Pēdējos desmit gados publiskās investīcijas ir mazinājušās, jo budžetu ietekmē sabiedrības novecošanas sekas (pensiju reforma, dārgākas izglītības un veselības aprūpes sistēmas) un ekonomiskā reforma izraisīja publisko finanšu konsolidāciju. 1993. gadā publiskās investīcijas sasniedza 2,9 % no IKP. Pēc divpadsmit gadiem tās samazinājās līdz 2,4 % no IKP. Līdztekus mēs piedzīvojam procesu, kad lēmumu pieņemšana par valsts ieguldījumu un to pārvaldība lēnām, bet pakāpeniski tiek decentralizēta reģionālā un vietējā līmenī. No 2000.-2005. gadam publiskie izdevumi šajos līmeņos katru gadu pieauga par 3,6 %; tas notiek straujāk nekā pieaug IKP (1,7 %) un kopējie publiskie izdevumi (2,4 %).

  • Kopienas politikas jomas un kohēzija. Dažādām politikas jomām (pētniecība un izstrāde, inovācijas, lauksaimniecība, konkurence un valsts atbalsts) ir potenciāls palielināt kohēzijas politikas efektivitāti, piemēram, skaidri ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un teritoriālos apstākļus. Pārskatā parādīts, ka tas tā patiešām notiek, taču vēl pastāv neizmantota sinerģija.

GALVENIE JAUTĀJUMI

Plašākai apspriešanai par kohēzijas jomas nākotni pārskats ierosina šādus jautājumus.

Ko varam secināt no pieredzes, kas gūta, gatavojot 2007.-2013. gada programmas? Šai sakarā un, ņemot vērā šajā pārskatā sniegto analīzi, vai kohēzijas politika ir pietiekami pielāgota jaunajiem pārbaudījumiem, ar kuriem turpmākajos gados saskarsies Eiropas reģioni? Piemēram:

1.1. Kā šie reģioni var atbildēt uz dinamisko konkurentu spiedienu pārstrukturēt nozares, kas ir tehnoloģiski vidēji vai zemi attīstītas?

1.2. Ņemot vērā lielās dzimstības un mirstības rādītāju, migrācijas plūsmas atšķirības reģionālā līmenī, kāds ir kohēzijas politikas uzdevums, reaģējot uz šīm demogrāfiskajām pārmaiņām?

1.3. Ciktāl kohēzijas politika ir gatava pārvarēt pārbaudījumus saistībā ar klimata pārmaiņām?

2. Kā šajā sakarā kohēzijas politikā var turpināt izstrādāt vienotu un elastīgāku pieeju attīstības/izaugsmes un nodarbinātības jomā?

2.1. Kā kohēzijas politikā varētu labāk veicināt saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā ES reģionu (mazāk attīstīto reģionu, salu, lauku un piekrastes reģionu, pilsētu, rūpniecisko reģionu, kas piedzīvo lejupslīdi, pārējo reģionu ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm) atšķirības?

2.2. Kā pārskatā nosauktie uzdevumi ietekmēs sociālās kohēzijas galvenos elementus, proti, sociālo iekļautību, integrāciju un iespēju vienlīdzību? Vai jāiegulda lielākas pūles, lai sagatavotos šai ietekmei un to pārvarētu?

2.3. Kādas prasmes nākotnē mūsu iedzīvotājiem jāapgūst, saskaroties ar šiem uzdevumiem?

2.4. Kādas ir izšķirošās prasmes, kas reģionālā līmenī jāattīsta, lai padarītu reģionus globāli konkurētspējīgus?

3. Izsverot iepriekš nosauktos jautājumus, kāds ir politikas jomas pārvaldības sistēmas vērtējums 2007.-2013. gada periodā?

3.1. Ņemot vērā to, ka kohēzijas politikas programmas jāpārvalda efektīvi, kā optimāli sadalīt atbildību starp Kopienas, reģionālo un nacionālo līmeni daudzlīmeņu vadības sistēmā?

3.2. Kā kohēzijas politika var efektīvāk atbalstīt sabiedriskās politikas jomas dalībvalstīs un reģionos? Kādi īstenošanas mehānismi var labāk balstīt politikas jomu uz darbību un to padarīt draudzīgāku lietotājiem?

3.3. Kā iespējams izveidot ciešāku saikni starp kohēzijas politiku un pārējām nacionālām un Kopienas politikas jomām ar mērķi panākt lielāku un labāku sinerģiju un papildināmību?

3.4. Kādas ir jaunās reģionu iespējas sadarbībai Eiropas Savienībā un ārpus tās?

Piezīme redaktoriem

Ceturtais ekonomiskās un sociālās kohēzijas pārskats sniedz galvenos datus un formulē būtiskākos jautājumus atklātai diskusijai par kohēzijas politikas nākotni pēc 2013. gada, kuru oficiāli atklās līdz ar Ceturto kohēzijas forumu Briselē no 27.-28. septembrim.

Eiropas Komisijai jāsagatavo pārskats par ekonomisko un sociālo kohēziju atbilstīgi konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 159. pantam, kas nosaka: „Komisija reizi trijos gados Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz pārskatu par panākumiem, kas gūti ekonomiskā un sociālā kohēzijā, un par to, kā dažādie šajā pantā paredzētie līdzekļi to veicinājuši. Vajadzības gadījumā šim pārskatam pievieno attiecīgus priekšlikumus.”

Papildu informācija par reģionālo politiku:

http://ec.europa.eu/regional_policy/index_en.htm

1 :

Komisijas paziņojums COM/2007/273


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website