Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/07/29

Briselē, 2007. gada 10. janvārī

Komisija ierosina integrētu pasākumu kopumu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, lai samazinātu emisijas 21. gadsimtā

Eiropas Komisija šodien ierosina visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju. Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: „Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli.”

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs sacīja: „Ja mēs tagad pieņemsim pareizos lēmumus, Eiropa var izraisīt jaunu rūpniecības apvērsumu pasaulē – tādas ekonomikas attīstību, kurā ir samazināts oglekli saturošu izmešu daudzums. To, vai mēs īstenosim šo jauno scenāriju vai citus, būs atkarīgs no mūsu centieniem radīt funkcionējošu iekšējo tirgu, veicināt tīras un efektīvas enerģijas dažādos veidus un izdarīt pareizo izvēli pētniecībā un attīstībā.”

Stavros Dimas, vides komisārs, norādīja, ka „klimata izmaiņas ir viens no lielākajiem draudiem mūsu planētai. Rīcība pret klimata pārmaiņām ir obligāta. Šodien mēs vienojāmies par virkni vērienīgu, bet reālu mērķu, kas palīdzēs īstenot mūsu globālos centienus, risinot jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņām un to visnopietnākajām sekām. Es aicinu pārējās pasaules attīstītās valstis sekot mūsu piemēram, panākt atbilstību mūsu samazinājumiem un paātrināt virzību saistībā ar starptautiskas vienošanās panākšanu par emisiju samazināšanu pasaulē.”

Eiropa saskaras ar nopietnām problēmām. Pastāv vairāk nekā 50% liela iespēja, ka šajā gadsimtā temperatūra visā pasaulē palielināsies par vairāk kā 5°C. Pašreizējās prognozes liecina, ka, īstenojot enerģētikas un transporta politiku, emisijas ES līdz 2030. gadam palielinātos par aptuveni 5%, nevis samazinātos.

Komisijas šodien ierosinātā kompleksa mērķis ir atrisināt šīs problēmas, pamatojoties uz trīs centrālajiem pīlāriem.

1. Funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus

Mērķis ir nodrošināt enerģijas patērētājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem ES – īstenojamas izvēles iespējas un piesaistīt ārkārtīgi lielos ieguldījumus, kas vajadzīgi enerģētikā. Vienotais tirgus nodrošina ne vien konkurētspēju, bet arī ilgtspējību un drošību.

Pētījumi konkurences nozarē un iekšējā tirgus komunikācija liecina, ka ir nepieciešams turpināt darbu, lai īstenotu šos mērķus, precīzāk nodalot enerģijas ražošanu no energosadales (see IP/07/26). Nepieciešama arī stiprāka neatkarīga reglamentējošā kontrole, ņemot vērā Eiropas tirgu, kā arī valstu pasākumi Eiropas Savienības mērķa, proti, minimālo starpsavienojumu skaita 10% apmērā, sasniegšanai, konstatējot galvenās problēmas un ieceļot koordinatorus.

2. Paātrināta pāreja uz zema oglekļa satura enerģijas avotiem

Komisija aicina saglabāt ES pasaules līdera statusu atjaunīgās enerģijas jomā, ierosinot saistošu mērķi, proti, nodrošināt, ka līdz 2020. gadam 20% no tās dažādo enerģijas veidu kopuma iegūst no atjaunīgās enerģijas avotiem. Lai minēto īstenotu, būs nepieciešam ievērojama izaugsme visās trīs atjaunīgās enerģijas nozarēs: elektroenerģijas, biodegvielas un apkures un dzesēšanas nozarē. Papildus šim atjaunīgās enerģijas mērķim tiks noteikts minimālais mērķa lielums 10% apmērā attiecībā uz biodegvielu. Turklāt 2007. gada tiesību aktu kopumā atjaunīgās enerģijas jomā tiks iekļauti īpaši pasākumi, lai veicinātu biodegvielas un apkurē un dzesēšanā izmantojamās atjaunīgās enerģijas izplatīšanos tirgū.

Arī pētniecībai ir būtiska nozīme, lai samazinātu tīrās enerģijas izmaksas un ļautu ES rūpniecībai izvirzīties strauji augšās zema oglekļa satura tehnoloģiju nozares priekšgalā. Lai īstenotu minētos mērķus, Komisija ierosinās stratēģisku Eiropas enerģētikas tehnoloģiju plānu. Turklāt Eiropas Savienība vismaz par 50% palielinās savus gada izdevumus enerģētikas pētniecībai nākamajiem septiņiem gadiem.

Pašlaik atomelektroenerģijas apjoms ir 14% no ES enerģijas patēriņa un 30% no ES elektroenerģijas. Komisijas priekšlikumos ir uzsvērts, ka katra dalībvalsts pati lemj par to, vai izmantot atomelektroenerģiju. Gadījumos, kad kodolenerģijas līmenis ES samazinās, Komisija iesaka kompensēt šādu samazinājumu, ieviešot citus zema oglekļa satura enerģijas avotus, pretējā gadījumā mērķis samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kļūs vēl sarežģītāk sasniedzams.

3. Energoefektivitāte

Komisija atkārtoti uzsver mērķi līdz 2020. gadam ieekonomēt 20% no primārās enerģijas kopējā patēriņa. Ja minēto izdosies īstenot, ES līdz 2020. gadam patērēs par aptuveni 13% mazāk enerģijas nekā pašlaik, ietaupot 100 miljardus euro un aptuveni 780 tonnas CO2 ik gadu.

Komisija ierosina paātrināt degvielas patēriņa ziņā ekonomisku transportlīdzekļu izmantošanu; tā ierosina stingrākus standartus un iekārtu kvalitatīvāku marķēšanu; labāku energoefektivitāti esošajās ēkās ES un labāku siltuma un elektrības ražošanas, pārvades un sadales efektivitāti. Komisija arī ierosina jaunu starptautisku vienošanos par energoefektivitāti.

Uz trīs minētajiem pīlāriem balstīto priekšlikumu pamatā būs nepieciešama saskaņota un uzticama ārpolitika.

Starptautiska enerģētikas politika, kur ES pauž vienotu viedokli

Eiropas Savienība viena nevar sasniegt savus mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Tai jāsadarbojas ar attīstītajām un jaunattīstības valstīm, kā arī ar enerģijas patērētājiem un ražotājiem. Eiropas Savienība izstrādās efektīvus solidaritātes mehānismus, lai risinātu problēmas saistībā ar jebkāda veida energoapgādes krīzēm, un aktīvi izstrādās kopēju enerģētikas ārpolitiku, lai veicinātu to, ka attiecībās ar trešām valstīm Eiropas Savienība pauž vienotu viedokli. Tā centīsies enerģētikas jomā ar piegādātājiem izveidot efektīvas partnerattiecības, kas balstītas uz caurskatāmību, paredzamību un savstarpīgumu.

Pamatojoties uz konsultāciju procesu par 2006. gadā izdoto Zaļo grāmatu, Komisija jau ir veikusi sekmīgu darbu, nodrošinot saskaņotāku enerģētikas ārpolitiku, piemēram, izveidojot energoapgādes drošības korespondentu tīklu. Komisija ierosina vairākus konkrētus pasākumus, lai stiprinātu starptautiskas vienošanās, tostarp Enerģētikas hartas nolīgumu, klimata pārmaiņu režīmu pēc Kioto protokola darbības beigām un emisijas kvotu tirdzniecības paplašināšanu ar partneriem visā pasaulē un turpmāku divpusēju nolīgumu slēgšanu ar trešām valstīm, lai enerģētika kļūtu par ES ārējo attiecību un jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politikas obligātu sastāvdaļu. Kā būtiskākās jaunās iniciatīvas Komisija ierosina izveidot visaptverošas partnerattiecības starp Āfriku un Eiropu, kā arī noslēgt starptautisku vienošanos par energoefektivitāti.

Ir nepieciešama konkrēta nekavējoša rīcība. Nozares aptauja, stratēģisks pārskats un rīcības plāns kopā ir ierosinātās jaunās Eiropas enerģētikas politikas pamatā. Šajā procesā tiek meklētas iespējas, pamatojoties uz principiem, izstrādāt konkrētas likumdošanas iniciatīvas. Komisija centīsies panākt, lai Eiropadomes pavasara sanāksmē tiktu apstiprināti priekšlikumi par enerģētiku un klimata pārmaiņām, un ierosinās tiesību aktus saistībā ar minētajām diskusijām.

Visi dokumenti pieejami šādās tīmekļa vietnēs:

http://europa.eu/press_room/presspacks/energy/index_en.htm

http://europa.eu/press_room/presspacks/energy/index_de.htm

http://europa.eu/press_room/presspacks/energy/index_fr.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website