IP/07/1959
Briselē, 2007. gada 19. decembrī
Konkurences komisāre Nēlia Krusa (Neelie Kroes) teica: „Daudzpusējās starpbanku komisijas maksas līgumi kā MasterCard gadījumā palielina mazumtirgotāju izmaksas par kartes akceptēšanu. Patērētāji apmaksā rēķinu, riskējot par kartes izmantošanu maksāt dubultīgi – gan kā gada maksu savā bankā, gan, maksājot paaugstinātas mazumtirdzniecības cenas, kas ir jāmaksā arī tiem patērētājiem, kuri nelieto maksājumu karti, bet maksā skaidrā naudā. Komisija akceptēs šādas maksas tikai, ja tās nepārprotami veicinās inovāciju visu lietotāju interesēs.”
Daudzpusējās starpbanku komisijas maksas
MasterCard uzņēmējdarbības modelis ietver mehānismu, ar kuru nosaka minimālo cenu, kas pārdevējiem ir jāmaksā par organizācijas maksājumu karšu akceptēšanu. Mehānisms tiek balstīts uz sarežģītu tīklu daudzpusējām vienošanām par starpbanku komisijas maksām, ko nozarē sauc par „starpbanku komisijas maksām”. Šodienas lēmumā ir prasīts atcelt MasterCard starpbanku komisijas maksas EEZ zonā („MasterCard daudzpusējās starpbanku komisijas maksas”). MasterCard daudzpusējās starpbanku komisijas maksas ir maksa par katru maksājumu tirdzniecības punktā. Šī maksa par maksājumiem ar Maestro debetkartēm ir robežās no 0,4 % no darījuma vērtības, kas palielināta par 0,05 euro, līdz 1,05 %, kas palielināta par 0,05 euro, un par maksājumiem ar MasterCard patērētāju kredītkartēm robežās no 0,80 % līdz 1,20 %. Maksu patur patērētāja banka („izdevējbanka”) un iekasē no pārdevēja bankas („pieņēmēja banka”), kura tad šo izmaksu daļu piestāda pārdevējam.
MasterCard daudzpusējās starpbanku komisijas maksas piemēro faktiski visiem pārrobežu karšu maksājumiem EEZ zonā un iekšējiem karšu maksājumiem Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Čehijā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā un Grieķijā. Aptuveni 45 % no visām maksājumu kartēm EEZ ir ar MasterCard vai Maestro logotipu, un MasterCard kartes akceptē aptuveni 85 % EEZ uzņēmumu, kuros akceptē debetkartes.
Komisija aizliedza MasterCard daudzpusējās starpbanku komisijas maksas, jo tās paaugstina bāzi, ar ko pieņēmējas bankas nosaka cenas pārdevējiem par maksājumu karšu akceptēšanu, un daudzpusējās starpbanku komisijas maksas veido lielu daļu no galīgās cenas, ko uzņēmumi maksā par MasterCard maksājuma karšu akceptēšanu. Šis cenu konkurences ierobežojums sagādā zaudējumus uzņēmumiem un to patērētājiem.
MasterCard noteica daudzpusējās starpbanku komisijas maksas kā instrumentu „sistēmas rezultātu maksimizēšanai”. Taču četru gadu ilgās izmeklēšanas laikā MasterCard nevarēja iesniegt prasītos empīriskos pierādījumus, kas pozitīvi ietekmētu inovācijas un efektivitāti, tādējādi ļaujot uzlikt godīgu daudzpusējās starpbanku komisijas maksas daļu patērētājiem. Tāpēc Komisija secināja, ka MasterCard daudzpusējās starpbanku komisijas maksas neliecina par objektīvu efektivitāti, kas varētu atsvērt negatīvo ietekmi uz cenu konkurenci starp bankām, kas ir sistēmas līdzdalībnieces.
Izmeklēšana
Sākotnēji Komisijas izmeklēšana tika pamatota uz vairākiem paziņojumiem, ko MasterCard tiesiskais priekštecis Europay International S.A. iesniedza laikposmā no 1992. gada maija līdz 1995. gada jūlijam, kā arī, pamatojoties uz sūdzību, ko EuroCommerce iesniedza 1997. gada maijā. Pēc diviem iebildumiem (skatīt MEMO/06/260) un uzklausīšanas 2006. gada novembrī Komisija pārbaudīja MasterCard argumentus, papildus apkopojot faktus.
Iepriekšējo lietu pieredze
Komisija 2002. gadā akceptēja līdzīgu sistēmu, ko ierosināja Visa (skatīt IP/02/1138), pēc tam, kad Visa piedāvāja būtiskas reformas saistībā ar tās daudzpusējām starpbanku komisijas maksām. Jo īpaši Visa piedāvāja progresīvi samazināt maksu līmeni vidēji no 1,1 % līdz 0,7 % līdz 2007. gada beigām un noteikt maksimālās maksas īpašu pakalpojumu līmenī. Visa arī uzlaboja maksu pārredzamību un ļāva bankām atklāt informāciju uzņēmumiem par daudzpusējām starpbanku komisijas maksām. Minētais atbrīvojums beidzas 2007. gada 31. decembrī, un Visa no tā brīža būs atbildīga par to, lai tās sistēma pilnībā atbilstu ES konkurences noteikumiem.
Vienotā euro maksājumu zona (VEMZ)
Lēmums par MasterCard daudzpusējām starpbanku komisijas maksām seko Komisijas 2005. un 2006. gada pētījumam par banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozari (skatīt IP/07/114 un MEMO/07/40), kurā atklājās, ka starpbanku komisijas maksas līgumi var traucēt rentablākai maksājumu karšu industrijai un Vienotās euro maksājumu zonas izveidošanai (VEMZ). Pētījumā tika atklāts, ka piecās EEZ valstīs (Dānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Luksemburgā) maksājumu karšu sistēma darbojas bez daudzpusējām starpbanku komisijas maksām.
MasterCard lēmums atbalstīs VEMZ izveidošanu, veicinot
lielāku konkurenci maksājumu karšu tirgū un
novēršot mākslīgu tirgotāju maksu
palielināšanu, kā pamatā ir tāds nelegāls cenu
noteikšanas mehānisms kā MasterCard daudzpusējās
starpbanku komisijas maksas.
Skatīt arī MEMO/07/590.