IP/07/1922
Briselē, 2007. gada 13. decembrī
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barozu sacīja: „Šis līgums ir robežšķirtne Eiropas integrācijā. Lisabonas līgumā Eiropas projekta centrā ir pilsoņi. Pēc sešiem gariem sarunu gadiem mēs varam nolikt institucionālos jautājumus malā un politikā visus spēkus veltīt darbam pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstis ar atbildību izturēties pret savām saistībām un laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī.”
„Jaunais līgums paredz daudz laba Eiropas pilsoņiem,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma, kas atbild par iestāžu attiecībām un saziņas stratēģiju. „Tas sekmēs efektivitāti un ļaus Eiropas Savienībai ārējo attiecību jomā runāt vienā balsī. Tautai būs lielāka ietekme Eiropas politikas veidošanā, jo tai būs lielākas iespējas aizstāvēt savu nostāju ar tieši ievēlētu pārstāvju starpniecību Eiropas Parlamentā un lielāka ietekme valsts parlamentā. Saskaņā ar jauno „Pilsoņu iniciatīvu” viena miljona pilsoņu kopums varēs prasīt Komisijai sagatavot priekšlikumu. Savienībai, kuras lēmumi atbilst pilsoņu gribai, izšķirīgi svarīgi ir panākt vairāk demokrātijas — tādējādi varēs atjaunot uzticību Eiropas integrācijai.”
Ar Lisabonas līgumu groza pašlaik spēkā esošo Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas līgumu, bet tos neaizstāj. Tas nodrošinās Eiropas Savienībai regulējumu un līdzekļus, kas nepieciešami, lai varētu risināt nākotnes uzdevumus un īstenot pilsoņu gribu.
Lisabonas līgums dos daudz: nodrošinās, lai Eiropas pilsoņi varētu paust savu viedokli Eiropas lietās un lai viņu pamattiesības tiktu noteiktas hartā. ES būs labāk sagatavota īstenot gaidīto enerģētikā, klimata pārmaiņu jomā, pārrobežu noziedzībā un imigrācijā. Tā spēs runāt vienā balsī starptautiskos forumos.
Lielākie plānotie uzlabojumi ir
demokrātiskāka, atvērtāka un atbildīgāka Eiropas Savienība (gan pilsoņi, gan valstu parlamenti pārliecināsies, ka jau lēmumu pieņemšanas sākumposmā likumdošanas diskusija ir atvērta sabiedrībai. Eiropieši varēs ietekmēt ierosinātos ES tiesību aktus);
efektīvāka Eiropas Savienība (ar efektīvākām un integrētākam iestādēm, kuras ātrāk pieņems konsekventākus lēmumus par tiesību aktiem un sabiedrisko kārtību, tādējādi nodrošinot ES lielākas iespējas apkarot noziedzību, terorismu un cilvēktirdzniecību);
eiropiešiem vairāk tiesību (ES vērtības un mērķus noteiks daudz skaidrāk nekā iepriekš. Pamattiesību hartai būs tāds pats juridiskais statuss kā ES pamatlīgumiem);
lielāka ietekme pasaulē (ES centīsies panākt lielāku saskaņu starp dažādajiem ārējās politikas aspektiem — diplomātiju, drošību, tirdzniecību un humāno palīdzību. Valstu blokam būs juridiskas personas statuss — tas pavērs iespējas konstruktīvāk risināt sarunas).
Šie uzlabojumi dos Eiropas Savienībai spēju īstenot pārmaiņas, labāk gādāt par eiropiešu drošību un labklājību, radīt viņiem iespējas virzīt globalizāciju.
Saistītā informācija
Lisabonas līgumu, ko izstrādāja 2007. gada valdību konferencē, apstiprināja neformālā Eiropadomes sanāksmē 18.–19. oktobrī, un dalībvalstis to paraksta 2007. gada 13. decembrī. Pēc līguma parakstīšanas to ratificēs visās 27 dalībvalstīs. Vēlams, lai jaunais līgums stātos spēkā 2009. gada 1. janvārī.
Jaunā tīmekļa vietne ir ērti lietojama, un tajā
pārskatāmi sniegta informācija
visās 23 oficiālajās ES valodās. Tajā
atrodama informācija par to, kā jaunais līgums palīdzēs
ES risināt mūsdienu pasaules uzdevumus un sekmēt ES
iestāžu efektīvu, demokrātisku un pārredzamu
darbību. Tajā rodamas arī atbildes uz bieži uzdotiem
jautājumiem, kā arī faktu lapas, kurās tematiski
izskaidrotas būtiskākās ar līgumu ieviestās
pārmaiņas.
Apmeklējiet Komisijas jauno Lisabonas līguma
tīmekļa vietni