IP/07/1915

Briselē, 2007. gada 12 decembris

Patērētāji. Jaunie ES noteikumi bargi vēršas pret maldinošu reklāmu un agresīvām pārdošanas metodēm

Divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem (2007. gada 12. decembrī) ES stāsies spēkā stingri noteikumi, kas bargi vērsīsies pret maldinošu reklāmu un agresīvām pārdošanas metodēm, tostarp tiks aizliegts izmantot maldinošus piedāvājumus, kas sola preces vai pakalpojumus „par brīvu”, un uz bērniem orientētu uzmācīgu reklāmu internetā (tiešā pārliecināšana). Minētie ierobežojumi arī iekļauti ar negodīgas komercprakses direktīvu (NKD) izveidotajā aizliegto pārdošanas shēmu „melnajā sarakstā”, kas īpaši bija vērsts pret divpadsmit visnekaunīgākajām un uzmācīgākajām metodēm, sākot no reklāmas ar „ēsmu”, līdz pat finanšu piramīdām, reklāmrakstiem un nepatiesiem apgalvojumiem par dziedinošu iedarbību, kurus izmanto patērētāju maldināšanai. Ar NKD būtiski uzlabo līdzšinējos ES standartus maldinošas reklāmas jomā un paredz jaunus ES standartus agresīvu pārdošanas metožu — piemēram, uzmākšanās, uzspiešanas, nesamērīgas ietekmes — ierobežošanai. Direktīvas mērķis ir palielināt patērētāju un uzņēmēju uzticību vienotajam tirgum, lai iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot pārrobežu iepirkšanās priekšrocības. Pagaidām direktīvu ir transponējušas tikai 14 dalībvalstis. Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret dalībvalstīm, kas vēl nav pieņēmušas valsts noteikumus.

ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuņeva teica: „Ar negodīgām metodēm patērētāji tiek krāpti un tiek traucēts konkurences tirgus. Tirgotājiem, kuri uzmācas pircējiem un „terorizē” vai maldina tos, Eiropas vienotajā tirgū nav vietas, jo īpaši Ziemassvētkos, kas ir gada aktīvākais tirdzniecības periods. Tādēļ Eiropa uzskata par vajadzīgu iejaukties — šie ir vieni no stingrākajiem noteikumiem pasaulē maldināšanas un uzspiestās pārdošanas jomā.”

Jaunie noteikumi

Direktīvā ir 4 galvenie elementi.

• Vispārējs noteikums. Plaši vispārējie noteikumi, kas definē negodīgas metodes, kuras tādēļ ir aizliegtas.
• Detalizēti ir aprakstītas maldinošas (darbība vai bezdarbība) un agresīvas metodes — divas galvenās negodīgas komercprakses kategorijas.
• Atbalsts neaizsargātajām patērētāju grupām. Direktīvā iekļauti noteikumi, kas nepieļauj neaizsargāto patērētāju izmantošanu.
• Melnais saraksts. Izsmeļošs melnais saraksts, kurā iekļautas metodes, kas aizliegtas jebkuros apstākļos.

Divpadsmit nekaunīgākās un uzmācīgākās metodes, kas iekļautas melnajā sarakstā

Melnajā sarakstā iekļautas vairāk kā 30 metodes, kuras visos gadījumos uzskata par negodīgām. Sarakstā iekļautas divpadsmit labi zināmas metodes, kas kaitē patērētājam.

• 1. Reklāma ar „ēsmu”. Reklamējot produktu par ļoti zemu cenu, patērētājus vilina pirkt no uzņēmuma, lai gan nav pieejams pietiekami daudz preču.
• 2. Maldinoši piedāvājumi, kuros preces sola „par brīvu”. Produkta aprakstā lietojot vārdus „par velti”, „bez maksas”, „par brīvu” un līdzīgus, tiek radīts mānīgs iespaids, ka produktu var saņemt par velti, lai gan patērētājam jāmaksā vēl kas vairāk par obligātajām izmaksām, kas rodas, reaģējot uz komercpraksi un saņemot produktu vai maksājot par tā piegādi.
• 3. Uz bērniem vērsti tieši aicinājumi pirkt reklamētos produktus — „Nopērc grāmatu nekavējoties!” — vai uzmācīgi aicinājumi pārliecināt vecākus vai citus pieaugušos iegādāties produktus no konkrēta uzņēmuma. „Ir laista klajā Fondi jaunā videofilma „Alise un brīnumgrāmata” — palūdz, lai mamma to paņem vietējā ziņu aģentūrā!”. Uz bērniem orientēti tiešie aicinājumi ir aizliegti televīzijā, melnais saraksts aizliegumu attiecina uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, īpaši — interneta reklāmām.
• 4. Nepatiesi apgalvojumi par dziedinošu iedarbību, sākot no alerģijām līdz matu izkrišanai un svara zaudēšanai.
• 5. Reklāmraksti. Redakcionālā satura izmantošana produkta pārdošanas veicināšanai, ja tirgotājs ir samaksājis par pārdošanas veicināšanu, bet tas nekur netiek norādīts.
• 6. Finanšu piramīdas. Tādu finanšu piramīdu reklamēšana, kurās peļņu galvenokārt gūst no citu patērētāju iesaistīšanas shēmā, nevis pārdodot un patērējot produktus.
• 7. Laimesti. Tiek radīts maldīgs iespaids, ka patērētājs ir laimējis balvu, lai gan patiesībā balvas nav, vai arī patērētājam ir jāmaksā vai jāsedz kādas izmaksas, lai saņemtu laimestu.
• 8. Maldinoša informācija par patērētāju tiesībām. Likumā paredzētās patērētāju tiesības tiek reklamētas kā tirgotāja īpaša labvēlība pret klientu.
• 9. Ierobežotie piedāvājumi. Viltus apgalvojumi, ka produkts būs pieejams tikai īsu brīdi, lai patērētājiem nebūtu pietiekami daudz laika pārdomātai izvēlei.
• 10. Valoda, ko lieto saistībā ar garantijas apkalpošanu. Uzņēmējs apņemas nodrošināt patērētājiem garantijas apkalpošanu, un tad piedāvā šo pakalpojumu tikai citā valodā, skaidri neatklājot to patērētājam pirms viņa piekrišanas darījumam.
• 11. Nepasūtītu preču pārdošana. Tirgotājs prasa tūlītēju vai atliktu maksājumu par piegādātiem produktiem, ko patērētājs nav pasūtījis, vai prasa tos atdot vai glabāt.
• 12. Visā Eiropā derīga garantija rada maldinošu iespaidu, ka produkta garantijas apkalpošana ir pieejama arī citās dalībvalstīs, ne tikai tajā, kurā tas pārdots.

Vai „bez maksas” nozīmē „bez maksas”?

2007. gada septembrī Folcini kungs no Itālijas izveidoja jaunu e-pasta adresi. Interneta lapas apakšējā stūrī viņš ievēroja nelielu rāmīti ar uzrakstu „5 bezmaksas ziņojumi dienā”. Uzklikšķinot uz paziņojuma, atvērās jauna lapa ar uzrakstu „5 BEZMAKSAS ZIŅOJUMI DIENĀ”. Pēc vajadzīgo lauciņu aizpildīšanas parādījās paziņojums, ka viņš ir reģistrējies un pakalpojuma cena ir 3 euro nedēļā. Pārbaudot sākotnējo piedāvājumu, viņš secināja, ka maziem burtiņiem ir norādīts, ka pakalpojums ir par maksu.
Sīkākai informācijai skatīt:
http://ec.europa.eu/consumers/rights/index_en.htm

http://ec.europa.eu/consumers/cons_int/safe_shop/fair_bus_pract/ucp_en.pdf