Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/07/1843

Briselē, 2007. gada 5. decembrī

Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika – nepieciešams turpmāks darbs

ES ir jāturpina darbs, lai īstenotu priekšlikumus, kas jau ierosināti nolūkā stiprināt Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāres Benita Ferrero-Waldner jaunajā paziņojumā ir noteikti pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm un Komisijai, jo īpaši tirdzniecības, mobilitātes jomā un attiecībā uz tādu jautājumu risināšanu, kas saistīti ar iesaldētajiem konfliktiem ES kaimiņvalstīs. Lai pastiprinātu nozaru reformas kaimiņvalstīs, 2008. gadā ir paredzēts īstenot vairākas darbības. Turpmākajā paziņojumā nākamā gada pavasarī tiks iztirzāts kaimiņvalstu partneru veikums, par katru no tiem sniedzot progresa ziņojumu.

Komisāre Ferrero-Waldner sacīja: „Pašlaik mēs esam sasnieguši īstenošanas posmu kaimiņattiecību politikā. Tā ir kopīga iniciatīva, un tās īstenošanai ir nepieciešama abu pušu – ES un tās kaimiņu – rīcība. Šodienas paziņojumā ir izklāstīts, kādās jomās Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic papildu darbs, lai nodrošinātu mūsu partneriem doto solījumu izpildi un to, ka stimuli reformai, ko mēs ierosinājām, ir konkrēti, ticami un atbilst partneru vajadzībām.”

Paziņojumā 2008. gadam un turpmākajam laikposmam ir noteikti šādi mērķi.

  • Lielāka politiskā apņemšanās veicināt ekonomikas integrāciju un uzlabot piekļuvi tirgum. Paziņojumā dalībvalstis ir aicinātas atbalstīt notiekošās sarunas par lauksaimniecību, jo īpaši ierobežojot to produktu skaitu, uz ko neattiecas pilnīga liberalizācija.
  • Likumīgas īstermiņa ceļošanas atvieglošana, kā arī vērienīgāki uzlabojumi migrācijas pārvaldībā ilgtermiņā. Komisija rosina Padomi un Eiropas Parlamentu pieņemt tās 2006. gada „kompleksu” par vīzām un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz pašreizējie noteikumi ceļošanas atvieglošanai.
  • Turpmāka sadarbība ar EKP partneriem iesaldēto konfliktu risināšanā, izmantojot visu to instrumentu plašo klāstu, kas ir ES rīcībā, lai stabilizētu stāvokli teritorijās, kur notiek vai ir notikuši konflikti.
  • Pastiprināts ES atbalsts partnervalstīm nozaru reformām tādās jomās kā: enerģētika, klimata pārmaiņas, zivsaimniecība, transports, jūrniecības politika, pētniecība, informācijas sabiedrība, izglītība, nodarbinātība un sociālā politika.

Kopš tika pieņemts paziņojums, kurā ierosināti pasākumi EKP stiprināšanai, vairāki ierosinātie pasākumi ir jau īstenoti.

  • Šodien Komisija pieņēma lēmumu par pirmo piešķīrumu 50 miljonu euro apmērā kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismam, kas jāveic līdz šā gada beigām. Dažas dalībvalstis jau ir paziņojušas par savu nodomu piedalīties mehānisma finansēšanā. Mehānisms sāks darboties 2008. gadā.
  • Izmantojot jauno pārvaldības mehānismu, ir veikti pirmie piešķīrumi, tādējādi nodrošinot papildu atbalstu partnervalstīm, kas ir guvušas lielākos panākumus saistībā ar to rīcības plānos iekļauto pārvaldības prioritāšu īstenošanu. Pirmie finansējuma saņēmēji ir Maroka (28 miljoni euro) un Ukraina (22 miljoni euro).
  • Melnās jūras reģiona sinerģija ir uzsākta, lai kaimiņvalstīm austrumos nodrošinātu reģionālu dimensiju.
  • Notiek sarunas ar Izraēlu, Maroku un Ukrainu par iespējām kaimiņvalstīm piedalīties ES programmās un aģentūrās. Protokola paredzētā parakstīšana ar Izraēlu ļaus tai kļūt par pirmo EKP partnervalsti, kas piedalās Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā.
  • Eiropas kaimiņattiecību politika, partnerība reformas īstenošanai ar kaimiņvalstīm dienvidos un austrumos, jau ir devusi jūtamus, konkrētus rezultātus[1]. Tā ir ļāvusi ievērojami padziļināt Eiropas Savienības attiecības ar dažām no tās tuvākajām kaimiņvalstīm (ES piedāvājums ir orientēts uz Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Moldovu, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi, Sīriju, Tunisiju un Ukrainu)[2], ievērojot diferenciācijas principu, kas ļauj tām valstīm, kas to vēlas, veidot ciešāku sadarbību ar ES minētā īstenošanai.

EKP ir kas vairāk par tradicionālo politisko sadarbību; tā iekļauj ekonomikas integrācijas elementus, kā arī atbalstu reformām, lai stimulētu ekonomisko un sociālo attīstību. Šīs reformas īstenošanai ir izstrādāti kopīgi rīcības plāni, kas paredzēti 3-5 gadiem, ietverot konkrētas saistības sekmēt ekonomikas modernizāciju, stiprināt tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sadarboties saistībā ar galvenajiem ārpolitikas mērķiem.
ENP Stockshots:

http://ec.europa.eu/avservices/video/video_prod_en.cfm?ref=054745
Plašāku informācija par EKP skatīt:

http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm


[1] Skatīt MEMO/07/548

[2] Tā neattiecas uz EBTA/EEZ valstīm (Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici), kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm (Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Turciju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju, tostarp Kosovu) un Krieviju.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website