IP/07/1766
Briselē, 2007. gada 26. novembrī
Komisārs vides jautājumos Stavros Dimas sacīja: „Ir svarīgi, lai dalībvalstis nepieļautu plūdu izcelšanos un aizsargātu teritorijas, kurās var notikt šādi posti. Nav mazāk svarīgi, lai arī Eiropas iedzīvotāji spētu pareizi rīkoties plūdu izcelšanās situācijās. Šī jaunā un svarīgā direktīva dalībvalstīm uzliek par pienākumu izvērtēt plūdu risku, informēt apdraudēto teritoriju iedzīvotājus un iesaistīt tos riska pārvaldības plānošanā."
Plūdu sekas Eiropā
Lai gan plūdi dabiskā veidā atjauno ekosistēmu darbību, tie var nodarīt lielus postījumus videi. Piesārņojums, ko pārnēsā plūdu ūdeņi, var nokļūt dzeramā ūdens sateces vietās, bet spēcīgi plūdi var iznīcināt trauslas ekosistēmas.
Kopš 1998. gada Eiropā ir notikuši vairāk nekā 100 plūdu gadījumi, tostarp plūdi Donavas un Elbas piekrastē 2002. gada vasarā. Daudzskaitlīgie plūdu gadījumi 2005. un 2007. gadā liecina par to, ka Eiropu arvien vairāk apdraud plūdi un ka ir vajadzīga attiecīga rīcība. Eiropā kopš 1998. gada plūdi izraisīja vairāk nekā 700 nāves gadījumus, uz citām dzīves vietām pārcēlās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, turklāt plūdi radīja vairāk nekā 25 miljardu euro lielus zaudējumus.
Lai gan plūdi ir dabas parādība, tāda cilvēka darbība kā teritorijas plānošana un klimata pārmaiņas arī var izraisīt plūdus. Attiecīgie preventīvi pasākumi var palīdzēt mazināt plūdu rašanās risku un to sekas.
Trīs posmu process
Jaunā direktīva[1] ir būtisks papildinājums Eiropas Savienības ūdens nozares regulējumam un tā ir sagatavota saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Direktīva attiecas uz visa veida plūdiem — upju un ezeru radītiem plūdiem, plūdiem pilsētu un piekrastes teritorijās, kā arī vētru un cunami izraisītajiem plūdiem. Direktīvas ieviešana dalībvalstīs notiks trijos posmos. Vispirms līdz 2011. gadam būs provizoriski jāizvērtē, kādiem upju baseiniem un tiem pieguļošajām piekrastes zonām draud applūšana.
Otrkārt, līdz 2013. gadam būs jāsagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes. Kartēs būs jānorada augsta, vidēja un zema riska teritorijas, kurās plūdu gadījumi uzskatāmi par ārkārtas situāciju. Turklāt kartēs būs jāiekļauj tāda informācija kā paredzamais ūdens dziļums, saimnieciskās darbības, kuras plūdi var ietekmēt, apdraudēto iedzīvotāju skaits un iespējamais kaitējums apkārtējai videi.
Visbeidzot, līdz 2015. gadam dalībvalstīm būs jāsagatavo plūdu riska pārvaldības plāni. Šajos plānos būs jāparedz pasākumi plūdu iespējamības un to seku samazināšanai. Šie pasākumi vērsīsies pret neilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, piemēram, apdraudēto teritoriju apbūvi. Šajos plānos būs jāprecizē, kā no plūdu riska aizsargāt plūdu apdraudētās teritorijas un kā ar palieņu pļavu vai mitrāju atjaunošanas palīdzību mazināt plūdu izraisītās sekas. Cits svarīgs aspekts plūdu rašanās riska pārvaldībā ir iedzīvotāju sagatavošana plūdu situācijām.
Plūdu riska novērtējumi būs jāpārskata un jāpielāgo, ņemot vērā klimata pārmaiņu sekas un plūdu gadījumu biežumu ilgā periodā.
Jaunās direktīvas svarīgākie aspekti ir pārredzamība un iedzīvotāju iesaistīšana. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka provizoriskie plūdu riska novērtējumi, kartes un pārvaldības plāni ir pieejami sabiedrībai. Plūdu riska pārvaldības plāni jāsagatavo, iesaistot plašu sabiedrību un ņemot vērā upju baseinu pārvaldības plānus, kas noteikti Ūdens pamatdirektīvā.
Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir
pienākums koordinēt savas darbības ar citām
dalībvalstīm vai trešām valstīm, ja upes baseins
šīm valstīm ir kopīgs, un bez attiecīgo valstu
piekrišanas neveikt tādus pasākumus, kas citās valstīs
esošajās upju daļās var palielināt plūdu risku.
Sīkāka informācija par plūdu riska pārvaldību
un citiem ES ūdens resursu politikas jautājumiem ir pieejama
http://ec.europa.eu/environment/water/flood_risk/index.htm.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību. (Oficiālais Vēstnesis L 288, 6.11.2007., 27. lpp.).