IP/07/1750
Briselē, 2007. gada 22. novembrī
Eiropas Komisija ierosina enerģētikas tehnoloģiju plānu nākotnei ar zemām oglekļa emisijām
Enerģētikas tehnoloģijas kļūs par izšķirīgu faktoru gan sekmīgai cīņai pret klimata pārmaiņām, gan visas pasaules un Eiropas nodrošināšanai ar enerģiju. Eiropas 2020. gadam un 2050. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir jāpieņem lēmumi par energoefektivitāti, standartiem, atbalsta mehānismiem un cenas noteikšanu oglekļa emisijām. Šim nolūkam jāievieš arī efektīvākas un jaunākas tehnoloģijas. Lai to panāktu, jāveic plaši pētījumi. Eiropai ir milzīgs potenciāls jaunas paaudzes enerģētikas tehnoloģiju, piemēram jūras vēja, saules enerģijas vai 2. paaudzes biomasas izmantošanai. Tomēr ES pētījumiem enerģētikas jomā nereti ir nepietiekams finansējums, tie ir izkliedēti un tiek slikti koordinēti. Lai ES pavērušās iespējas nepalaistu garām, ar jaunu tehnoloģiju izstrādāšanu saistītie pasākumi ir labāk jāorganizē un jāīsteno, samazinot šādu tehnoloģiju izmaksas un tās laižot tirgū. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina vispusīgu Stratēģisko enerģētikas tehnoloģiju plānu, kas enerģētiskajiem pētījumiem Eiropā paredz jaunu dienaskārtību. Komisija uzskata, ka Eiropai ir jāsamazina tīrās enerģijas izmaksas, kas ļautu ES rūpniecībai izvirzīties strauji augošās zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju nozares priekšgalā. Šā plāna īstenošanai efektīvāk jāizmanto esošie un jāpapildina gan finansiālie, gan cilvēku resursi, lai turpmāk paātrinātu zema oglekļa emisiju tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu.
„Enerģētikas politika Eiropai ir aicinājums uz jaunu rūpniecības revolūciju. Līdzīgi kā visām iepriekšējām arī šīs rūpniecības revolūcijas virzītājs spēks ir tehnoloģiju attīstība, un ir pienācis laiks mūsu politisko redzējumu pārvērst konkrētā rīcībā. Nākamo 10-15 gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem būs milzīga ietekme uz enerģētikas drošību, klimata pārmaiņām, kā arī izaugsmi un nodarbinātību Eiropā. Ja atpaliksim sacensībā par tādu tehnoloģiju tirgiem, kuras nodrošina zemas oglekļa emisijas, mēs riskējam ar to, ka savu mērķu sasniegšanai būs vajadzīgs tehnoloģiju imports,” teica Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.
Zinātnes un pētniecības komisārs Janez Potočnik sacīja: „Mums ir iespējas pasaulē kļūt par līderiem zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju jomā, bet, ja Eiropa kopā nerīkosies efektīvāk, mēs šo iespēju palaidīsim garām, un ekonomiskās priekšrocības, ko nodrošina pāreja uz šādām tehnoloģijām, izmantos kur citur. Komisijas šodien izvirzītās idejas dos Eiropai iespēju izstrādāt pasaules klases enerģētikas tehnoloģijas, kas nodrošina zemu oglekļa emisiju, ir pietiekami lētas, tīras un efektīvas.”
Eiropai jārod atbildes uz patiešām grūtiem jautājumiem, kas saistīti ar energoapgādi un klimata pārmaiņām. Ar patlaban novērojamajām attīstības tendencēm un tehnoloģijām ne ES, ne citur pasaulē ar ekonomiski ilgtspējīgām izmaksām netiks sasniegti ar klimata pārmaiņām saistītie mērķi. Pētījumi un inovācijas enerģētikas tehnoloģiju jomā tāpēc ir ļoti svarīgi, lai īstenotu ES centienus līdz 2050. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 60-80%. Bet, ja netiks veiktas būtiskas ES pieejas izmaiņas, pastāv nopietns risks, ka šie mērķi netiks sasniegti, vai arī tām nepieciešamās tehnoloģijas tiks izstrādātas citur pasaulē ārpus ES. Enerģētikas inovāciju process ar sākotnējo tirgus penetrācijas koncepciju ir strukturāli vājš. Par šīm tehnoloģijām nav dabiskas tirgus intereses, un īstermiņā tām nav skaidri redzamu ekonomisku priekšrocību. Turklāt laikā no 1980. gadiem ES dalībvalstīs kopumā samazinājies valsts finansēto pētījumu budžets enerģētikas jomā. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka tehniskās problēmas, ar kurām saskaras ES enerģētikas politika, nav atrisināmas, izmantojot patlaban esošos sadarbības līdzekļus vai modeļus. Vajadzīgs pilnīgi jauns domāšanas veids.
Eiropas Komisija tāpēc ierosina izmantot jaunu pieeju, kurā galvenā uzmanība veltīta vairāk kopīgai plānošanai, labāk izmantojot Eiropas Pētniecības un inovāciju telpas potenciālu un pilnībā izmantojot iekšējā tirgus radītās iespējas. Konkrēti, plānā iekļauta apņemšanās izveidot vairākas jaunas prioritāras Eiropas industriālās iniciatīvas, kurās galvenā uzmanība veltīta tādu tehnoloģiju izstrādāšanai, kuru izmantošana Kopienas līmenī dod lielāko pievienoto vērtību. Plānā paredzēts nostiprināt industriālos pētījumus un inovāciju, saskaņojot Eiropas, dalībvalstu un nozares pasākumus; tajā paredzēts arī izveidot Eiropas Enerģētisko pētījumu aliansi, lai nodrošinātu ciešāku enerģētikas pētniecības organizāciju sadarbību, kā arī pilnveidotu enerģētikas infrastruktūras un sistēmu plānošanu un prognozēšanu Eiropas līmenī. Komisija nepārprotami norāda uz nepieciešamību palielināt šīs jomas finansējumu, un tā iesniegs priekšlikumus par tehnoloģiju finansēšanu 2008. gadā, kuras nodrošina zemas oglekļa emisijas. Tā izveidos informācijas sistēmu, lai nodrošinātu pārskatu par enerģētikas tehnoloģijām visā Eiropā, un ar dalībvalstīm izveidos procesu tā, lai varētu kopīgi plānot enerģētikas tehnoloģiju pētījumus. Sasniegtā novērtēšanai 2009. gadā tiks sarīkots samits par Eiropas enerģētikas tehnoloģijām.
Sīkākas ziņas par iepriekš minēto sniegtas MEMO/07/493 un Stratēģiskā enerģētisko tehnoloģiju plāna (SET plāna) dokumentā, kas atrodams: http://ec.europa.eu/energy/res/setplan/communication_2007_en.htm; MEMO/07/494 sniegtas atbildes uz vairākiem bieži uzdotiem jautājumiem.
