IP/07/1550
Briselē 2007. gada 18. oktobrī
Komisija nāk klajā ar jaunām iniciatīvām, lai kravu transports Eiropā kļūtu efektīvāks un ilgtspējīgāks
Šodien Eiropas Komisija pieņēma virkni iniciatīvu, lai preču pārvadājumus Eiropas Savienībā padarītu efektīvākus un ilgtspējīgākus. Šajā jaunajā pasākumu kopumā iekļauti priekšlikumi par loģistiku, dzelzceļu tīklu, kurš paredzēts galvenokārt kravu pārvadājumiem, un Eiropas ostām un vēl divi dokumenti: par Eiropas Jūras transporta telpu, kurā piemēro vienkāršotas formalitātes, un par jūras transporta maģistrālēm. Tas, ka šos dažādos pasākumus pieņem visus reizē, spilgti apliecina loģistikas ciešo saistību ar dažādajiem transporta veidiem. Jauno iniciatīvu kopējais mērķis ir veicināt inovatīvu tehnoloģiju un prakses ieviešanu infrastruktūras jomā, attīstīt dažādu transporta veidu piedāvātās iespējas, uzlabot kravu pārvaldību, atvieglot preču pārvadājumu plūsmu veidošanu, vienkāršot administratīvās procedūras un akcentēt kvalitātes aspektus visā loģistikas ķēdes garumā.
„Eiropai vajadzīgas pārvadājumu alternatīvas, kas ir veiktspējīgas un integrētas un vienlaikus gan saudzē vidi, gan atbilst lietotāju prasībām. Turklāt, ieviešot šodien pieņemtos pasākumus, pārvadājumi pa dzelzceļu, jūru un iekšējiem ūdensceļiem kļūs pievilcīgāki un konkurētspējīgāki no komodalitātes viedokļa,” paziņoja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Žaks Baro. „Šo transporta veidu integrēšana veiktspējīgās loģistikas ķēdēs ir būtiska, lai transporta ekonomisko efektivitāti varētu savienot ar nozares ilgtermiņa attīstību.”
Pamatojoties uz 2006. gada vasarā sāktās plašās apspriešanās rezultātiem, loģistikas jomā ir sagatavots rīcības plāns, kurā piedāvāts aptuveni trīsdesmit pasākumu, lai kravu transportu Eiropas Savienībā padarītu efektīvāku un ilgtspējīgāku, vienlaikus samazinot izmaksas un taupot laiku un energoresursus. Rīcības plānā paredzēts uzlabot informācijas plūsmu, kura attiecas uz preču fiziskajiem pārvadājumiem, vienkāršot administratīvās procedūras, uzlabot loģistikas jomas konkurētspēju un pievilcību ieguldītājiem un veicināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tajā atbalstīta loģistikas risinājumu modernizēšana attiecībā uz pilsētvidi un lielos attālumos veiktiem pārvadājumiem, kuri notiek tā saucamajos „zaļajos koridoros”[1].
Komisija turpina atbalstīt jūras transporta izmantošanu, jo šis transporta veids joprojām ir visefektīvākais energoresursu patēriņa ziņā un vidi visvairāk saudzējošais siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā. Lai jūras transportu turpmāk izmantotu plašāk, ir būtiski vienkāršot attiecīgās Eiropas Savienībā piemērotās administratīvās procedūras. Dokumentos par Eiropas Jūras transporta telpu, kurā piemēro vienkāršotas formalitātes, un par jūras transporta maģistrālēm[2] aprakstīts minēto divu iniciatīvu sagatavošanā paveiktais darbs, par kuru visi interesenti tiek aicināti izteikt viedokli. Paziņojumā par Kopienas ostu politiku izvirzītais mērķis ir veicināt efektīvas Eiropas ostu sistēmas izveidi, lai varētu apmierināt transporta nozares pašreizējās un turpmākās vajadzības. Minētajā paziņojumā ieskicēts Komisijas rīcības plāns, kas palīdzēs Eiropas ostām sasniegt tādus mērķus kā transporta pakalpojumu pieprasījuma pieaugums, tehnoloģisko izmaiņu ieviešana un emisiju daudzuma samazināšana.
Tā kā autopārvadājumu efektivitāte aizvien pieaug, konkurētspējīgākiem jākļūst arī pārvadājumiem pa dzelzceļu. Komisijas mērķis ir veicināt tāda Eiropas dzelzceļu tīkla izveidi, kurā kravu pārvadāšanas pakalpojumu kvalitāte būtu augstāka, ja vērtē ceļā pavadīto laiku, pakalpojuma uzticamību un pārvadājuma kapacitāti. Papildus jau veiktajiem pasākumiem (tādi ir, piemēram, ERTMS[3] piemērošana prioritārajos maršrutos vai svarīgu Eiropas transporta tīkla infrastruktūras objektu būve) Komisija ierosina jaunas iniciatīvas, lai radītu Eiropas tīklu, kurā galvenokārt veiks pārvadājumus lielos attālumos un kurā nodrošinātie pakalpojumi būs uzticamāki un veiktspējīgāki nekā analogi pakalpojumi šodien.
Kravu transporta joma ir būtiski svarīga gan Eiropas ekonomikas
konkurētspējas, gan ES iedzīvotāju dzīves
kvalitātes nodrošināšanā. Lēš, ka
2000.–2020. gadā preču pārvadājumu apjoma
pieaugums Eiropā būs 50 %. Jau tuvākajā
nākotnē kravu transporta jomā jāsasniedz tādi
mērķi kā efektivitāte, kvalitāte un
ilgtspējība. Turklāt adekvāti jārisina problēmas:
sastrēgumi, klimata pārmaiņas (kravu transportam atbilst
trešā daļa no transporta nozares radītajām
CO2 emisijām[4]),
energoapgāde un drošība. Vienlaikus jāapzinās, ka
jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā
arī Eiropas kravu transporta jomas ietekme pasaules tirgū paver lielas
nākotnes iespējas.
Papildu ziņas par kravu transporta jomu
Eiropā:
http://ec.europa.eu/transport/logistics/index_en.htm
Info
Clip:
http://ec.europa.eu/avservices/annonce/template_en.cfm?prodid=2468
[1] „Zaļajos koridoros” izmanto dažādu veidu transporta apvienojumu, lai sniegtie pakalpojumi nodrošinātu kravas piegādi „no sūtītāja rokām saņēmēja rokās” un lai tie būtu integrēti, vidi saudzējoši un eiropiešu dzīves kvalitāti nepazeminoši, kā arī efektīvi no energoresursu patēriņa viedokļa.
[2] Šie lielie jūras ceļi savieno Eiropas Savienības dalībvalstis, piedāvājot regulārus augstas kvalitātes pakalpojumus, kuri, ja tos izmanto apvienojumā ar citu veidu transporta pakalpojumiem, garantē iespēju pa īsāku ceļu un ātrāk nokļūt dažos attālākajos Eiropas reģionos un ļauj apiet dabīgus šķēršļus, piemēram, Alpu vai Pireneju kalnus. Jūras transporta maģistrālēm ir būtiska nozīme, ja runājam par lielos attālumos veikto kravas pārvadājumu jomas pārkārtošanu Eiropā vai par šo pārvadājumu ilgtspējīguma palielināšanu.
[3] Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) mērķis ir novērst Eiropas dzelzceļu satiksmē izmantoto kontroles sistēmu fragmentāciju un panākt, lai dzelzceļu satiksme būtu raita un droša.
[4] Transporta nozarei atbilst ceturtā daļa no kopējām CO2 emisijām.
