IP/07/1526
Briselē 2007. gada 17. oktobrī
„Valsts Energoefektivitātes rīcības plāni ir pierādījums, ka dalībvalstis apņēmušās lietot vistīrāko, vislētāko un visdrošāko enerģijas veidu — nepatērēto enerģiju. Esmu ļoti sarūgtināts, ka 12 dalībvalstis vēl nav iesniegušas savu rīcības plānu,” teica komisārs Piebalgs.
Direktīvas mērķis ir ieviest dalībvalstīs rentablus uzlabojumus enerģijas galapatēriņa efektivitātes jomā. Ja direktīvu ievieš pareizi, tai būtu jānodrošina vajadzīgie nosacījumi, lai varētu izveidot un attīstīt energopakalpojumu tirgu un piegādāt citus energoefektivitātes pasākumus tiešajiem patērētājiem. Tas arī nozīmīgi atbalstītu energoapgādes drošību, konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.
Lai gan Komisijai ir ziņas, ka vairākās dalībvalstīs darbs pie Energoefektivitātes rīcības plāna izstrādes jau ir ievērojami pavirzījies uz priekšu, tomēr, tā kā tās nokavēja 30. jūnija termiņu, Komisijai jāuzsāk tiesvedība.
Eiropas Savienība jārisina vēl nepieredzēti sarežģītas problēmas enerģētikas jomā, ko rada klimata pārmaiņas, ievērojamā atkarība no importa un bažas par fosilā kurināmā resursu ierobežojumiem pasaulē. Aprēķini rāda, ka Eiropas Savienības enerģijas patēriņš ir aptuveni par 20 % lielāks, nekā tam ir saimniecisks pamatojums. 2007. gada martā Eiropas valstu vadītāji uzsvēra, ka mērķis līdz 2020. gadam panākt enerģijas ietaupījumus 20 % apmērā ir ļoti svarīgs, un tas saskan ar Komisijas Energoefektivitātes rīcības plānu.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem, OV L 114, 27.04.2006., 64.–84. lpp.