Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/07/1227

Briselē, 2007. gada 10. augustā

Eirobarometrs: vai bērni Eiropā ir pietiekami piesardzīgi, saskaroties ar tiešsaistes radītajiem riskiem?

Vai vecāki var justies droši par savu trīspadsmitgadīgo meitu, kad viņa sērfo internetā? Vai viņi ir pārliecināti, ka vienpadsmitgadīgā dēla saruna pa mobilo telefonu ir droša? Komisijas Eiropas mērogā rīkotajā bērnu aptaujā tika pētīts, kā bērni izmanto jaunos saziņas līdzekļus. Aptaujas rezultāti liecina, ka interneta un mobilo telefonu lietošana Eiropas jaunajai paaudzei ir kļuvusi gandrīz par pašsaprotamu parādību. Kopumā bērni apzinās arī riskus, kas saistīti ar interneta un mobilo telefonu lietošanu. Tomēr, saskaroties ar problēmām tiešsaistē, nepilngadīgie tikai kā galējo līdzekli lūdz pieaugušā palīdzību.

Šī ir pirmā aptauja, kurā bērniem visā Eiropā ir tiešā veidā jautāts, kā viņi izmanto tiešsaistes tehnoloģijas, cik lielā mērā viņi izmanto internetu izklaides un mācību vajadzībām un kā viņi rīkojas riska situācijās”, saka Viviāna Redinga, Eiropas Komisijas informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu komisāre. „Ir iepriecinoši redzēt, ka Eiropas jaunieši tik pārliecinoši apgūst digitālās tehnoloģijas. Spēja aktīvi izmantot jaunos saziņas līdzekļus ir svarīga uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei Eiropā. Tai pat laikā aptaujas rezultāti norāda, ka Eiropā nepieciešama uz problēmu paredzēšanu vērsta izglītība tiešsaistes saziņas līdzekļu jomā. Mums jāturpina informēt sabiedrību, īpaši vecākus, par jauno saziņas līdzekļu radītajām iespējām un riskiem. Ja runa ir par mūsu bērnu drošību, mēs nedrīkstam būt bezrūpīgi.”

Eirobarometra kvalitatīvajā pētījumā tika aptaujāti 9 līdz 10 un 12 līdz 14 gadus veci bērni un pusaudži no 27 ES dalībvalstīm, kā arī no Norvēģijas un Islandes. Viņi tika sīki iztaujāti par tiešsaistes tehnoloģiju lietošanas paradumiem un par to, kā viņi rīkojas, ja, lietojot internetu vai mobilo telefonu, nonāk problēmu vai riska situācijā.

Aptauja liecina, ka bērniem visā Eiropā ir ļoti līdzīgi tehnoloģiju lietošanas paradumi. Vispopulārākās nodarbes tiešsaistē ir spēles, sērfošana un saziņa, savukārt mobilo telefonu jaunie lietotāji galvenokārt izmanto īsziņu sūtīšanai un sarunām ar vecākiem un draugiem.

Lielākā daļa jauniešu internetu izmanto vairākas reizes dienā, tiem arī ir savs mobilais telefons. Vecāki daļēji ierobežo interneta lietošanu, bet mobilo telefonu lietošanu kontrolē mazāk un ļauj savām atvasēm rīkoties brīvāk.

Zēns no Rumānijas 9–10 gadus vecu aptaujāto vidū: „Mani vecāki neļauj man sēdēt pie datora ilgāk par vienu vai divām stundām, jo tas ir kaitīgi redzei. Es labprāt pie datora sēdētu ilgāk, taču viņiem ir taisnība.”

Rezultāti liecina, ka kopumā bērni labi apzinās potenciālos apdraudējumus tiešsaistē, tādus kā drošība, datorvīrusi, piekļuve nevēlamam saturam, personas datu zādzība un potenciāli bīstami kontakti ar svešiniekiem.

„Hakeri ir bīstami, viņi izplata datorvīrusus, kas bojā cieto disku vai kopē visus datorā esošos datus, ieskaitot paroles, dokumentus, utt.", min puisēns no Portugāles 9–10 gadus vecu aptaujāto grupā.

Daudzi bērni labi apzinās, kādi piesardzības pasākumi jāveic, lietojot internetu.

„Nedrīkst internetā izpaust savus personas datus vai dot mobilā tālruņa numuru nepazīstamiem cilvēkiem” (jauniete 12–14 gadus vecu aptaujāto grupā, Luksemburga).

Daži bērni tomēr atzinuši, ka iesaistījušies riskantās situācijās, savukārt citi atzinās, ka ir saņēmuši draudus un ir kontaktējušies ar svešiniekiem.

„Sarunāju tikšanos pie stacijas, bet izrādījās, ka mans internētā sastaptais „draugs" ir pretīgs 44 gadus vecs vīrietis! Es aizgāju projām!” (jaunietis 12–14 gadus vecu aptaujāto grupā, Dānija).

Lai gan jaunieši zina par risku un piesardzības pasākumiem, lielākā daļa cenšas atrisināt problēmu paši vai ar draugu palīdzību, vecāku iesaistīšanu uzskatot par galējo līdzekli vienīgi nopietnākajās situācijās.

„Es neuzdrošinātos stāstīt par to saviem vecākiem, jo baidos, ka mamma radīs apstiprinājumu savām bažām un liegs man čatot” (meitene, 10 gadi, Vācija).

Eirobarometra aptaujas rezultāti palīdzēs Komisijai apsvērt, kā ar ES Drošāka interneta programmu varētu uzlabot interneta un mobilo telefonu lietotāju bērnu drošību Eiropā. Tā ir saskaņā ar vienošanos, kuru Eiropas mobilo sakaru operatori ar Eiropas Komisijas starpniecību noslēguši 2007. gada pavasarī, lai saskaņotu pasākumus mobilo telefonu nepilngadīgo lietotāju aizsardzībai (sk. IP/07/139).

Nākamā Drošāka interneta diena iecerēta 2008. gada 12. februārī.

Vispārēja informācija

Drošāka interneta programma aizsākās 1999. gadā. Tās mērķis ir veicināt tiešsaistes tehnoloģiju lietošanas drošību, īpaši bērniem, un cīnīties pret nelegālu un kaitējošu saturu internetā, no aizskarošiem bērnu izmantošanas attēliem līdz rasismam. Programmas pašreizējais posms (Safer Internet plus) ilgs līdz 2008. gadam (sk. IP/06/1512, MEMO/07/44).

Ikgadējās Drošāka interneta dienas visā pasaulē vērš sabiedrības uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar interneta un jauno tehnoloģiju drošāku izmantošanu (sk. IP/07/140, IP/06/126, IP/05/148, IP/04/171).

Papildu informācija:

http://ec.europa.eu/saferinternet

Eirobarometra aptaujas rezultāti par to, kā bērni izmanto tiešsaistes tehnoloģijas:

http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/eurobarometer/


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website