Navigation path

Left navigation

Additional tools

KLP reforma: vīna nozares reforma ļaus Eiropai atgūt zaudēto tirgus daļu

European Commission - IP/07/1008   04/07/2007

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

IP/07/1008

Briselē, 2007. gada 4. jūlijā

KLP reforma: vīna nozares reforma ļaus Eiropai atgūt zaudēto tirgus daļu

Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumus plašai vīna tirgus kopīgās organizācijas reformai. Pirms tam vairāk nekā gadu notika diskusijas ar visām ieinteresētajām pusēm par 2006. gada jūnija paziņojumā ietvertajiem aspektiem. Priekšlikuma mērķis ir palielināt ES ražotāju konkurētspēju, atgūt tirgus, līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu, vienkāršot noteikumus, saglabāt ES vīna ražošanas labākās tradīcijas, nostiprināt lauku reģionu sociālo struktūru un saudzēt vidi. Reformas būtība – labāka budžeta līdzekļu (EUR 1,3 miljardi) izmantošana, budžeta apjomam nemainoties. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem visi neefektīvie tirgus atbalsta pasākumi – vairāki atbalsti par destilāciju, atbalsts privātai uzglabāšanai, eksporta kompensācijas – no pirmās reformas dienas tiks atcelti. Cukura pievienošana vīna bagātināšanai – šaptalizācija (Šaptala metode) – tiks aizliegta, un atbalsts par vīnogu misas izmantošanu bagātināšanai, ko ieviesa, lai kompensētu lielākas izmaksas salīdzinājumā ar šaptalizāciju, arī tiks atcelts. Krīzes destilāciju aizstās ar diviem krīzes pārvaldības pasākumiem, ko apmaksās no valstij piešķirtā finansējuma. Daudz vairāk naudas izlietos ES vīnu noieta veicināšanai jo īpaši trešo valstu tirgos. Piecu gadu pārejas posmā saglabās stādīšanas ierobežojumus, un ražotājiem, kas nav konkurētspējīgi, būs iespēja pārtraukt darbību nozarē, saņemot pienācīgu finansiālu atbalstu. Pēc 2013. gada stādīšanas ierobežojumus atcels, lai konkurētspējīgie ražotāji varētu paplašināt ražošanu, ja viņi to vēlas. Marķēšanas noteikumus vienkāršos, Eiropas Savienībā apstiprinās dažas vīndarības metodes, ko pieņēmušas visas ražotājvalstis Starptautiskajā vīnkopības un vīna organizācijā, un kvalitātes politikas pamatā būs ģeogrāfiskās izcelsmes koncepcija. Dalībvalstis saņems finansējumu un darbību piedāvājumu, lai tās varētu īstenot pasākumus, kas vislabāk atbilst konkrētiem apstākļiem. Vairāk naudas piešķirs arī lauku attīstībai, lai finansētu pasākumus, tostarp attiecībā uz jaunajiem vīna ražotājiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, un vides aizsardzībai.

„Mēs esam aizvadījuši intensīva dialoga gadu par to, kā ES vīna nozare varētu atgūt agrākās pozīcijas. Esmu apmeklējusi daudzus vīnkopības reģionus, lai uzklausītu vīndaru bažas un apmainītos viedokļiem. Mūsu šīsdienas priekšlikumā ņemtas vērā izteiktās bažas, respektīvi, atbalstot mūsu vīnus eksporta tirgos un ierobežojot izaršanu ekoloģiski jutīgajos apgabalos,” teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla. „Mēs izšķiežam pārāk daudz naudas – vairāk nekā 1/3 no mūsu budžeta –,lai atbrīvotos no vīna pārprodukcijas, tai vietā lai uzlabotu mūsu konkurētspēju un veicinātu mūsu vīnu noietu. Esmu pārliecināta, ka mans priekšlikums atkal uzmundrinās Eiropas vīna nozari un ļaus mums atkal būt lielākajiem un labākajiem pasaulē. Liksim pie malas daiļrunību un darīsim visu, ko spējam darīt mūsu vīnkopju un patērētāju labā.”

Sīkas ziņas par lēmumu

Vienreizējs saimniecības maksājums. Par visām vīnogulāju platībām ir tiesības pretendēt uz vienreizēju saimniecības maksājumu, un par izartajām platībām maksājums tiek piešķirts automātiski, tādējādi nodrošinot, ka tās uztur labā lauksaimnieciskā un vides stāvoklī.

Stādīšanas ierobežojumu atcelšana. Stādīšanas tiesību sistēma tiks pagarināta līdz pārejas posma beigām 2013. gadā un tad no 2014. gada 1. janvāra atcelta, lai konkurētspējīgie vīna ražotāji varētu paplašināt ražošanu. Lēmums par ražošanas palielināšanu būs atkarīgs no ražotāju spējas pārdot savu produkciju.

Valstīm piešķirtais finansējums. Tas ļaus dalībvalstīm pielāgot pasākumus to konkrētajiem apstākļiem. Kopējais budžets būs no EUR 634 miljoniem 2009. gadā līdz EUR 850 miljoniem no 2015. gada. Katrai valstij paredzēto summu aprēķinās atbilstīgi vīnogulāju platībām, ražošanai un līdzšinējiem izdevumiem. Iespējamie pasākumi, cita starpā, ir šādi: noieta veicināšana trešās valstīs, vīna dārzu pārstrukturēšana/pārveidošana, atbalsts par priekšlaicīgu ražas novākšanu, jauni krīzes pārvaldības pasākumi, t.i., apdrošināšana pret dabas katastrofām un administratīvo izmaksu segšana par īpaša nozares kopīga fonda izveidošanu.

Lauku attīstības pasākumi. Daudzi lauku attīstības regulas pasākumi varētu interesēt arī vīna nozares pārstāvjus, piemēram, jauno lauksaimnieku uzņēmējdarbības uzsākšana, tirgvedības uzlabošana, arodmācības, atbalsts ražotāju organizācijām, atbalsts par papildu izmaksām un ienākumu zaudējumu, ko radījusi kultūras ainavas saglabāšana, priekšlaicīga pensionēšanās. Lai to varētu izdarīt, naudu pārvietos uz lauku attīstības budžetu – no EUR 100 miljoniem 2009. gadā līdz EUR 400 miljoniem no 2014. gada. Šo naudu rezervēs vīna ražošanas reģioniem.

Vīndarības metodes. Atbildību par jaunu vīndarības metožu apstiprināšanu vai pašreizējo metožu maiņu nodos Komisijai, kas novērtēs Starptautiskās vīndarības un vīna organizācijas atzītas vīndarības metodes un iekļaus tās ES atzītajās metodēs. ES atļaus starptautiski atzītas vīndarības metodes, lai ražotu vīnu eksportam uz šīm galamērķa valstīm. Tiks saglabāts aizliegums ievest vīnogu misu vīndarībai un aizliegums sajaukt ES vīnus ar ievestajiem vīniem.

Labāki marķēšanas noteikumi. ES kvalitātīvo vīnu koncepcijas pamatā būs ģeogrāfiskā izcelsme (noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns). Vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm iedalīs vīnos ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un vīnos ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem. Marķēšana atbildīs patērētāju vajadzībām, jo būs vienkāršāka, un jo īpaši sākumā būs atļauts ES vīniem bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm uz etiķetes norādīt vīnogu šķirni un ražas gadu, lai ņemtu vērā patērētāju pieprasījumu pēc vienas šķirnes vīnogu vīniem.

Noieta veicināšana un informācija. Komisija ir paredzējusi enerģiski īstenot atbildīgus noieta veicināšanas un informācijas pasākumus. Tajos būs budžeta līdzekļi EUR 120 miljonu apmērā no valstīm piešķirtā finansējuma noieta veicināšanai ārpus ES, ko 50 % apmērā līdzfinansēs Eiropas Savienība. Notiks informatīvi pasākumi Eiropas Savienībā par vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un atbildīgu/mērenu vīna patēriņu, pēdējā gadījumā palielinot līdzfinansēšanas likmi līdz 60 %.

Vides aizsardzība. Tas, ka par visām vīnogulāju audzēšanas platībām ir tiesības pretendēt uz vienreizējā maksājuma shēmu, nozīmē, ka vēl plašāk piemēros vides standartus saskaņā ar savstarpējās atbilstības principu. Savstarpējās atbilstības principu piemēros visām izartajām platībām. Uz izaršanu, pārstrukturēšanu un priekšlaicīgu ražas novākšanu attiecinās vides prasību minimumu, bet agrovides shēmām lauku attīstības programmās palielinās finansējumu.

Izaršanas shēma. Audzētājiem, kas vēlēsies pārtraukt darbību nozarē, piedāvās piemaksu par brīvprātīgu izaršanu. Pirmajā gadā piemaksa būs par 30 % lielāka nekā pašreiz un regulējuma piecu gadu darbības laikā piemaksu pakāpeniski samazinās, lai stimulētu piedāvājuma izmantošanu. Lai novērstu sociālas un vides problēmas, dalībvalstis varēs ierobežot izaršanu kalnu apgabalos un vīna dārzos stāvās nogāzēs un ekoloģiski jutīgos reģionos, kā arī pārtraukt izaršanu, ja izartās platības pārsniedz 10 % no valsts vīnogulāju audzēšanas platībām. Izarto platību kopējais apjoms varētu būt aptuveni 200 000 ha. Šim pasākumam atvēlētie budžeta līdzekļi samazināsies no EUR 430 miljoniem pirmajā gadā līdz EUR 59 miljoniem piektajā un pēdējā gadā, un vidējais piemaksas apmērs samazināsies no EUR 7.174 par hektāru pirmajā gadā līdz EUR 2.938 par hektāru piektajā gadā.

Tirgus pārvaldības pasākumu atcelšana. No reformas spēkā stāšanās pirmās dienas atcels šādus pasākumus: krīzes destilāciju, atbalstu par blakusproduktu destilāciju, dzeramo alkoholu un jaukta izmantojuma vīnogu destilāciju, atbalstu privātai uzglabāšanai, eksporta kompensācijas, atbalstu par vīnogu misu vīna bagātināšanai.

Aizliegums bagātināt ar cukuru. Cukura izmantošana vīna bagātināšanai tiks aizliegta no pirmās reformas spēkā stāšanās dienas. Šis process neatbilst Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas vai ES definīcijām. Atceļot šaptalizāciju un atbalstu par vīnogu misu, varēs saglabāt līdzsvaru starp ziemeļiem un dienvidiem. Visi ražotāji tad ražos vīnu tikai no vīnogām un nesubsidētas vīnogu misas.

ES vīna nozare.

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 2,4 miljoni saimniecību, kurās ražo vīnu, un to kopējā platība aizņem 3,6 miljonus hektāru jeb 2 % no ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2006. gadā vīna produkcija veidoja 5 % no ES lauksaimnieciskās produkcijas kopajoma vērtības. Vīna patēriņš Eiropas Savienībā nepārtraukti samazinās, lai gan kvalitatīvu vīnu realizācijas apjoms pieaug. Pēdējos desmit gados importa apjoms ir pieaudzis par 10 % gadā, savukārt eksporta apjoms palielinās lēnām. Turpinoties pašreizējām tendencēm, vīna pārprodukcija līdz 2010./2011. gadam sasniegs 15 % no gadā saražotā apjoma. ES ik gadu izdod aptuveni pusmiljardu euro tikai par to, lai atbrīvotos no vīna pārprodukcijas, kurai nav tirgus.

Skat. arī:
http://ec.europa.eu/agriculture/capreform/wine/index_en.htm

Norāde uz videomateriālu:
http://ec.europa.eu/avservices/video/video_search_en.cfm?witch=video&keyword=&ref=I&videoref=051269&LOGIN2=+Search


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website