Navigation path

Left navigation

Additional tools

Valsts finanses 2006. gadā: jaunā Stabilitātes un izaugsmes pakta sākums ir labs, bet gaidāmi pārbaudījumi

European Commission - IP/06/779   13/06/2006

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL

IP/06/779

Briselē, 2006. gada 13. jūnijā.

Valsts finanses 2006. gadā: jaunā Stabilitātes un izaugsmes pakta sākums ir labs, bet gaidāmi pārbaudījumi

Atjauninātā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) piemērošanas pirmā gada rezultāti kopumā ir pozitīvi, bet vēl gaidāmi būtiski pārbaudījumi. Jaunā pakta piemērošanas rezultātā valstis veiksmīgāk ievēroja budžeta disciplīnu, jo bijuši spēcīgāki ekonomiskie apsvērumi valstu ekonomisko atšķirību respektēšanai. Konsolidēšanas centieni ir strukturētāki, noturīgāki un kvalitatīvāki. Tomēr novērtējot pakta „profilaktisko” daļu, tādu kā saprātīga budžeta līdzsvara panākšana vidējā termiņā, stāvoklis ir atšķirīgāks. Tas satrauc, jo Eiropas Savienībā vērojamā ekonomiskā atlabšana, arī euro zonā, attaisnotu lielākus konsolidēšanas pūliņus. Šādi secinājumi ir iekļauti šodien pieņemtajā paziņojumā Parlamentam un Padomei, kas veidots, pamatojoties uz gada ziņojumu par publisko finanšu stāvokli Eiropas Savienībā.

„Radot vairāk vietas ekonomiskiem nolēmumiem, reforma ES līmenī ir veicinājusi konstruktīvāku un pārskatāmāku ekonomiskās politikas dialogu. Tā ir stiprinājusi partneru atbalstu un spiedienu un veicinājusi pakta darbības netraucētu un efektīvu darbību. Bet grūtākais joprojām ir pārvarēt pārmērīgo deficītu problēmu un vidējā laikposmā gādāt par drošu budžeta pozīciju, palielinot konsolidācijas pūliņus izdevīgākā situācijā," teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja. „Mēs nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas, ja vēlamies radīt drošības rezerves priekšdienām un tādēļ mums arī jācenšas samazināt pārmērīgos parādus.”

Šodien Komisija pieņēma paziņojumu, kurā tā izklāsta galvenos politiskos secinājumus, kas izdarīti tās 2006. gada ziņojumā par publiskajām finansēm EMS. Tā sniedz pirmo pārskatu par SIP īstenošanu atbilstoši grozījumiem pagājušā gada jūnijā un par sagaidāmajām problēmām.

SIP reforma ievērojami uzlabojusi pārmērīga deficīta procedūras piemērošanu.

Ar to iespējams labāk ņemt vērā valstij specifiskus apsvērumus attiecībā uz ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stāvokli, vienlaikus turpinot piemērot pārmērīga deficīta procedūru visās valstīs, kur budžeta deficīts pārsniedz 3% robežu.

Ir noteikti reāli termiņi pārmērīga deficīta labošanai, lai ņemtu vērā vājo ekonomisko izaugsmi, bet svarīgi ir ieteiktie strukturālie fiskālie pielāgojumi. Tas vēl jo vairāk ir tā, jo pielāgojumu šobrīd izsaka, „tīrā veidā”, neņemot vērā vienreizējus un pagaidu faktorus, tādējādi nodrošinot, ka pārmērīgs budžeta deficīts tiek labots pastāvīgāk.

Jo būtiski ir tas, ka lielāks elastīgums un lēmumu pieņemšanas brīvība tika veikti, neskarot uz noteikumiem balstītu fiskālās politikas sistēmu, kas visām dalībvalstīm paredz vienādu attieksmi.

Saskaņā ar budžeta rezultātiem 2005. gadā, nominālais deficīts ES tika samazināts uz 2,3% IKP no 2,6% 2004. gadā (euro zonā – attiecīgi 2,4% un 2.8%. Struktūras ziņā, tas nozīmē, ka ir IKP uzlabojumi par aptuveni ¾ procentiem, kas kopš 1997. gada ir lielākais budžeta pielāgojums.

Profilaktiskā metode

Protams, paktā nav runa tikai par pārmērīga deficīta koriģēšanu. Svarīgākais mērķis ir nodrošināt saprātīgu vidēja termiņa mērķu (VTM) panākšanu valsts finansēs, un pašreiz tas ir ieteikts robežās no -1% IKP valstīs ar zemu parāda līmeni un augstu izaugsmes potenciālu līdz līdzsvaram vai pārpalikumam valstīs ar augstu parāda līmeni/zemu izaugsmes potenciālu.

Pirmā to stabilitātes un konverģences programmu kopuma pārbaude, kas iesniegtas pēc pakta pārskatīšanas, liecina, ka dalībvalstis pašas ir noteikušas VTM un tie atbilst iepriekš pieņemtajiem principiem. Vēl viena pozitīva norise ir tā, ka budžeta aplēses gandrīz visos gadījumos pamatotas uz reālām izaugsmes prognozēm un daudz retāk izmantojot vienreizējus vai citus pagaidu pasākumus. Tomēr ir gadījumi, kad vidēja termiņa budžeta plānos nav nepieciešamās mērķtiecības samazināt atšķirības starp pašreizējām fiskālajām pozīcijām un vidēja termiņa budžeta mērķiem. Lielāki fiskāli pielāgojumi jo īpaši ir nepieciešami 2006. gadam un arī 2007. gadam ekonomiskās atlabšanas sakarā.

EMS ziņojumā par valsts finansēm 2006. gadā ir divas analītiskās sadaļas, kurās galvenā uzmanība vērsta uz: a) valstu finansiālās politikas noteikumu nozīmi (piemēram, izdevumu griesti, „valstu pakti”) un iestādēm, kā lietderīgu papildinājumu Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam, b) fiskālo politiku „labos laikos”. Nesenās attīstības tendences un Komisijas 2006. gada aplēses liecina, ka ES un euro zonā vērojama ekonomikas augšupeja. Dalībvalstīm nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas un tām ir jāizmanto labvēlīgā situācija, lai budžeta konsolidācijas mēģinājumus padarītu efektīvākus.

Vispārīga informācija

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir veidots, pamatojoties uz Līguma noteikumiem par Ekonomisko un monetāro politiku (VII sadaļa) un EK Līgumu, kā arī divām 1997. gada regulām par budžeta pozīciju uzraudzību un pārmērīga deficīta labošanu. Minētās regulas tika grozītas 2005. gada jūnijā. Ziņojums, ar ko uzlabo SIP īstenošanu un ko pieņēma ES finanšu ministri 2005. gada martā ir neatņemama ES budžeta uzraudzības daļa.
Ziņojuma pilns teksts atrodams:

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/publicfinance_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website