Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Autres langues disponibles: FR EN DE

IP/06/769

Briselē 2006. gada 12. jūnijā

[ ]

Internets visiem: ES ministri apņemas veidot integrētu informācijas sabiedrību bez šķēršļiem

Visā Eiropā vērojamo tendenci – izmantot informācijas un saziņas tehnoloģijas, lai līdzētu cilvēkiem pārvarēt ekonomiskus, sociālus, izglītības, teritoriālus vai ar invaliditāti saistītus šķēršļus – šodien Rīgā atbalstīja 34 Eiropas valstu ministri. „e-Inclusion” vai e-integrācija līdz ar mērķi uz pusi samazināt atpalicību interneta lietošanā sociālās atstumtības riska grupā lūkos Eiropā manāmi. līdz pat 90%, palielināt platjoslas pakalpojumu pieejamību un līdz 2010. visas valsts tīmekļa vietnes padarīt pieejamas visām iedzīvotāju grupām.

Apsveicot ministru apņemšanos, komisāre Viviana Rēdinga, kas atbild par informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu lietām, teica: „Daudzi eiropieši no informācijas un saziņas tehnoloģijām joprojām gūst pārāk maz, un ārkārtīgi daudziem pat pastāv risks būt izslēgtiem no šādas aprites. Tā nav tikai sociāla vajadzība – radīt iespēju visiem eiropiešiem uz vienlīdzīgiem noteikumiem piedalīties informācijas sabiedrības norisēs – tā arī ir milzīga ekonomiska iespēja nozarei. Īstenojot tā dēvēto Rīgas apņemšanos, Eiropas valstis spērušas ievērojamu soli, lai e-iekļaušanu padarītu par sociālu realitāti.”

Rīgas ministru deklarāciju, kuru šodien parakstīja ES dalībvalstu ministri, pievienošanās un kandidātvalstu ministri, kā arī EBTA/EEZ valstis, nosprauž šādu īpašos mērķus:

  • līdz 2010. gadam uz pusi samazināt atpalicību interneta lietošanā sociālās atstumtības riska grupās, piemēram, vecāka gadagājuma ļaužu, cilvēku ar īpašām vajadzībām un bezdarbnieku vidū,
  • līdz 2010. gadam palielināt platjoslas pakalpojumu pieejamību (piemēram, platjoslas infrastruktūras izmantošanas iespējas) Eiropā vismaz līdz 90%, 2005. gadā platjoslas pakalpojumi bija pieejami aptuveni 60% uzņēmumu un mājsaimniecību ES–15 attālajās un lauku teritorijās un vairāk nekā 90% pilsētas teritoriju, skatīt IP/06/340.
  • gādāt, lai visas valsts iestāžu tīmekļa vietnes līdz 2010. būtu pieejamas visām iedzīvotāju grupām,
  • līdz 2008. gada jāīsteno darbības digitālo sistēmu izpratnes jomā un prasmēs, lai līdz 2010. gadam uz pusi samazinātu iespēju plaisu sociālās atstumtības riska grupā,
  • līdz 2007. gadam jāizstrādā rekomendācijas par piekļuves standartiem un kopējām nostādnēm, kurām ir līdz 2010. gadam valsts iepirkuma gadījumos ir jābūt obligātām un
  • jāizvērtē nepieciešamie tiesiskie pasākumi e-pieejamībai un jāņem vērā pieejamības prasības, pārskatot elektroniskās saziņas tiesisko satvaru 2006. gada sākumā.

Ministri arī lūdz Komisiju steidzamības kārtā un līdz 2006. gada beigām risināt jautājumus par aktīvām vecumdienām un pastāvīgu dzīvošanu informācijas sabiedrībā.

Šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo pasākumu vidū minama lietotāju ieteiktās labākās prakses pārņemšana, nozares vadīta pieejamu tehnoloģiju nodrošināšana, novatoriska ES pētniecība, valstu e-iekļaušanas plāni un brīvprātīgas vienošanās starp iesaistītajām pusēm.

Sabiedrība un ekonomika aizvien vairāk izmanto informācijas un saziņas tehnoloģijas, līdz ar to pieaug šo tehnoloģiju potenciālā ietekme ikdienas dzīvē.

Dārdzība, piekļuve, piekļuves iespējas, prasmes un motivācija – visi šie faktori ir šķēršļi tiem, aptuveni 30–40% eiropiešu, kas nevar izmantot informācijas sabiedrības priekšrocības. Neskatoties uz to, ka platjoslas pakalpojumu abonēšana Eiropā 2005. gadā ir pieaugusi par 60% uz pirmo reizi pārsniedz ASV šajā ziņā, platjoslas pakalpojumu izplatība joprojām ir vien 13% līmenī attiecībā uz ES iedzīvotājiem (citiem vārdiem - tos izmanto 25% mājsaimniecību), un pastāv ievērojamas piekļuves atšķirības lauku apvidos un pilsētās (skatīt. IP/06/340). Tāpēc komisāre Redinga plāno pastiprināt ES telekomunikāciju noteikumu piemērošanu nākamajos gados, lai pastiprinātu konkurenci iekšējā tirgū un lai panāktu platjoslas pakalpojumu izplatību vismaz 50% mājsaimniecību laikā līdz 2010. gadam.

ES tikai 10% personu vecumā virs 65 gadiem izmanto internetu. Tikai aptuveni 3% valsts iestāžu mājas lapas atbilst minimālajiem tīmekļa piekļuves standartiem – un tas patiesi rada sarežģījumus 15% Eiropas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām. Faktiski, tas nozīmē, ka milzīgs iedzīvotāju daudzums ES pilnīgi nevar izmantot sociālo un ekonomisko dzīvi un sniegt savu artavu tajā. Tas mazina Eiropas nodarbinātības, preču un pakalpojumu tirgus potenciālu. Ar IKT saistītās nodarbinātības iespējas, var palīdzēt tuvināt atstumtās grupas darba tirgus un tādējādi – sniegt ieguldījumu Eiropas mērķa sasniegšanai par 70% līdzdalību darba tirgū. Tādēļ ministri Rīgā izteica dedzīgu atbalstu Eiropas Komisijas mērķiem sagatavot „e-inclusion” iniciatīvu, kas pasludināta 2008. gadam „i2010. stratēģijā", kas ir digitālās ekonomikas komponente ES atjauninātajā "Lisabonas" stratēģijā nodarbinātībai un izaugsmei.

Komisāre Redinga arī uzsvēra nepieciešamību visu līmeņu valsts iestādēm un lietotājiem „sadarboties, lai veidotu vienotu un sistemātisku pieeju iekļaujošai informācijas sabiedrībai, kurā/-ai nav šķēršļu”. Šim mērķim Eiropas Komisija mobilizēs visus līdzekļus, tai skaitā – pētniecības priekšlikumus atbilstoši ES septītajai pētniecības pamatprogrammai (7. PP), jaunrades rīcību ietvaros Konkurences un jaunrades programmā (KJP) – un prasīs stingru šā brīža ES telekomunikāciju noteikumu ievērošanu, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci, labāku, ātrāku un daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu pilsoņiem, kā arī tiesiskos pasākumus, kur tas būtu nepieciešams.

MEMO/06/237


Side Bar