Navigation path

Left navigation

Additional tools

Other available languages: EN FR DE ES IT SV PT FI EL CS ET LT PL

IP/06/430

Briselē, 2006. gada 4. aprīlī

Eiropas Komisija vēršas pret dalībvalstīm, kas nav pareizi atvērušas enerģijas tirgus

Nosūtīdama šodien 28 oficiālas brīdinājuma vēstules 17 dalībvalstīm, Komisija apņēmīgi sākusi rīkoties, lai uzraudzītu, kā notiek tiesību aktu īstenošana attiecībā uz enerģijas iekšējo tirgu, un rūpīgi pārbaudītu, vai visi dalībvalstu pieņemtie pamatlikumi ir atbilstīgi gāzes un elektrības direktīvu transponēšanai. Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Igaunija, Spānija, Somija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Lietuva, Latvija, Polija, Zviedrija, Slovākija un Apvienotā Karaliste saņems oficiālas brīdinājuma vēstules par nepareizu transponēšanu vai piemērošanu (Spānijas gadījumā). Turklāt Komisija turpina vērsties Eiropas Kopienu Tiesā pret tām valstīm, kuras vēl nav paziņojušas par to veiktajiem īstenošanas pasākumiem (Spānija un Luksemburga). Visbeidzot Komisija turpina pārbaudīt Portugāles un Ungārijas tiesību aktu atbilstību.

Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs uzstāja, ka "dalībvalstīm ir ātri un pilnīgi jāīsteno ne tikai gāzes un elektroenerģijas direktīvu burts, bet arī to gars. Komisija pēc rūpīgas pārbaudes ir nolēmusi uzsākt vairākas pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kas nav piemērojušas šos noteikumus, tostarp nav veikušas arī citus vajadzīgus pasākumus, lai sasniegtu labāku izaugsmes un konkurētspējas līmeni Eiropā”.

Direktīvas, ar kurām rada gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu, ir būtiskas, lai izveidotu patiesi konkurētspējīgu enerģijas tirgu Eiropā. Lai tirgi varētu darboties un patiešām tiktu atvērti visiem patērētājiem līdz 2007. gada 1. jūlijam, izšķirīga nozīme ir tam, ka Eiropas Savienības tiesību akti tiek pareizi transponēti valsts tiesībās.

Eiropas Komisijai gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu īstenošana ir viena no sešām 2006. gada martā pieņemtajām stratēģiskajām prioritātēm, lai panāktu, ka enerģētika būtu droša, konkurētspējīga un ilgtspējīga. Komisija prognozē, ka ilgtspējīga, konkurētspējīga un droša energoapgāde nebūs iespējama, ja nebūs atvērtu un konkurētspējīgu enerģijas tirgu, kas ļauj Eiropas uzņēmumiem kļūt par konkurentiem Eiropas mērogā, ne tikai tirgus līderiem valsts līmenī.

Komisija uzskata, ka šāda Eiropas enerģijas tirgus radīšana kļūs par noteicošo faktoru enerģijas cenu kritumam, energoapgādes drošumam un konkurētspējas stiprināšanai. Taču dalībvalstu pieeja tirgus atvēršanai ir atšķirīga, un tas kavē patiesi konkurētspējīga Eiropas tirgus izveidi.

Jau 2005. gada novembrī Komisija savā ziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi norādīja, ka par pašu prioritārāko tā uzskata direktīvu īstenošanu. Komisija ļoti uzmanīgi uzrauga, kā direktīvas tiek transponētas gan pēc formas, gan arī pēc būtības.

Uzsāktā darbība saistīta ar neatbilstību direktīvu garam vairākos aspektos un, Spānijas gadījumā, — ar divu sūdzību izskatīšanu.

Pārbaudot atbilstību, īpaša uzmanība tika pievērsta mūsdienīgiem tirgus reglamentēšanas principiāliem aspektiem, kas nodrošina konkurenci, proti, tirgus atvērtības pakāpe, faktiska iespēja mainīt piegādātāju, jaunu dalībnieku ienākšana tirgū, kuriem jānodrošina nediskriminējoša pieeja, ko garantē spēcīgas un neatkarīgas regulatīvās iestādes, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un ieviešot principu, kas paredz tiesības uz elektroenerģiju.

Šādos apstākļos galvenās problēmas, kas konstatētās transponēšanas gaitā, ir šādas:

  • saglabājas reglamentētas cenas, it īpaši par labu tiesīgajiem patērētājiem, kas neļauj ienākt jauniem dalībniekiem;
  • trūkst juridiskas nodalīšanas, un elektropārvades un elektrosadales tīklu un gāzes pārvades un sadales tīklu pārvaldības nodalīšanas pakāpe ir nepietiekama, lai nodrošinātu to neatkarību;
  • diskriminējoša attieksme pret trešo personu pieeju tīklam un nepietiekama cenu pārredzamība;
  • brīva piegādātāja izvēle;
  • regulatoru kompetence, it īpaši jautājumā par to, kādas cenas noteikt pieejai tīkliem;
  • tiek dota priekšroka dažiem vēsturiskajiem līgumiem elektroenerģijas un gāzes jomā;
  • trūkst sabiedrisko pakalpojumu saistību paziņošanas un nepietiekami norādīta elektroenerģijas izcelsme.

Austrijas gadījumā trūkst dažu reģionālas nozīmes likumu, jo federālais likums tika pieņemts paredzētajā laikā, taču bez tiešām juridiskām sekām.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website