Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/06/202

Briselē, 2006. gada 22. februārī

Ceļu satiksmes drošība: centieniem to uzlabot ir jābūt vēl intensīvākiem

Šodien Eiropas Komisija ir publicējusi ziņas par to, kas kopš 2001. gada Eiropas Savienībā darīts, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Rezultāti ir ļoti pozitīvi, it īpaši dažās dalībvalstīs. Uz Eiropas ceļiem 2005. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir bijis par 8 000 mazāks nekā 2001. gadā. Taču pašreizējā situācija vēl nav apmierinoša, un tādēļ ir jāiegulda vairāk pūļu kā dalībvalstu, tā Eiropas līmenī, lai sasniegtu izvirzīto mērķi — panākt, lai līdz 2010. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits būtu par 50 % mazāks.

„Sasniegtajiem rezultātiem jāmotivē visi satiksmes dalībnieki izdarīt vēl vairāk,” sacīja Žaks Barro [Jacques Barrot], Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbildīgs par transporta jomu.

Kopš 2001. gada un ar 2003. gadā pieņemto Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programmu Eiropas Savienība sekmēja to, lai ceļu satiksmes drošība dalībvalstu politikā būtu viens no galvenajiem jautājumiem. Tādējādi vairākas dalībvalstis, kurām iepriekš valsts līmenī šādu plānu ceļu satiksmes drošības jomā nebija, ir tos izstrādājušas, vairumā gadījumu iekļaujot tajos kopīgo mērķi — par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.

Galvenie vidusposma pārskatā iekļautie rezultāti ir šādi:

Pašreizējās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā 2001. gadā bija 50 000 ceļu satiksmes negadījumu upuru. Tomēr, atbilstoši 2001. gadā ierosinātajam mērķim, kuru atjaunināja pēc ES paplašināšanās 2004. gadā, ir jāpanāk, lai 2010. gadā upuru skaits nepārsniegtu 25 000. Taču vēl 2005. gadā upuru skaits bija 41 600, kas pēdējo 4 gadu laikā ir samazinājums tikai par 17,5 %, un nebūt nav pietiekams. Ar šādu statistiku Eiropas Savienībā 2010. gadā upuru skaits būs 32 500 un nevis paredzētais maksimālais iespējamais samazinājums — 25 000.

Šajā jomā situācija dalībvalstīs atšķiras: attiecība starp labākajiem rezultātiem un sliktākajiem ir 1 pret 3 (bojāgājušo skaita ziņā attiecībā uz 1 miljonu iedzīvotāju) un 1 pret 5 (bojāgājušo skaita ziņā attiecībā uz 1 miljonu personisko automobiļu).

  • Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu upuru skaitu gadā, rēķinot uz 1 miljonu iedzīvotāju un 1 miljonu personisko automobiļu, vislabākais stāvoklis Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar vidējo ir Maltā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Zviedrijā, Vācijā un Somijā. To valstu vidū, attiecībā uz kurām, ņemot vērā abus rādītājus, ir vislielākais pamats bažām, ir Polija, Portugāle, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Kipra un Čehija.
  • Upuru skaita izteiksmē no 2001. gada līdz 2004. gadam 9 dalībvalstīs (Vācijā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Zviedrijā) ir panākts vairāk nekā 14 % samazinājums, kas ir vidējais rādītājs visās 25 dalībvalstīs; astoņās citās dalībvalstīs (Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Austrijā, Somijā, Apvienotajā Karalistē) samazinājums ir daudz mazāks (upuru skaits samazinājies vismaz par 5 %, taču tas ir mazāks par vidējo rādītāju dalībvalstīs vai vienāds ar to); pārējās astoņās dalībvalstīs (Čehijā, Latvijā, Ungārijā, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, Kiprā un Lietuvā) rezultāti ir vēl maznozīmīgāki, vai arī situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Uz šīm procentuālajām attiecībām tomēr jāraugās piesardzīgi, it īpaši vismazākajās dalībvalstīs, kur neliels skaits smagu ceļu satiksmes negadījumu krasi pasliktina valsts rādītājus.

Taču Eiropas līmenī ir paveikts nozīmīgs darbs dažādās ceļu satiksmes drošības jomās. Tā, piemēram, nesen pieņemti tiesību akti par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laika attiecību profesionāliem autovadītājiem (IP/06/110), pasākumi automašīnu drošuma veicināšanai, izglītojoši pasākumi un sabiedrības informēšanas kampaņas. Visdrīzākajā laikā ir steidzami jāvirza tālāk priekšlikumu attiecībā uz vadītāja apliecībām, lai apkarotu to viltošanu un uzlabotu motociklistu vadīšanas prasmi un tātad arī drošību. Absolūtā izteiksmē bojāgājušo motociklistu skaits no 2000. gada līdz 2003. gadam ir palielinājies, kurpretim ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo kopējais skaits ir samazinājies. Priekšlikumā attiecībā uz vadītāja apliecībām (IP/03/1435) paredzēts noteikums, ka apliecību visjaudīgāko motociklu vadīšanai varēs saņemt pakāpeniski un ka vadītāja apliecība visās dalībvalstīs būs vajadzīga arī mopēdistiem. Šai sakarā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro sacīja: „Ceru, ka Padome spēs raiti atsākt risināt vadītāja apliecību jautājumu. Centieniem aizsargāt motobraucējus ir jābūt vēl intensīvākiem.”

Kad būs pieņemts Baltās grāmatas par Eiropas transporta politiku pārskatītais variants, kas paredzēts 2006. gada aprīlī, Eiropas Komisija jau tagad plāno nākt klajā ar jaunām iniciatīvām. Dalībvalstu transporta ministri apspriedīs jautājumu par ceļu satiksmes drošību šā gada 2. un 3. martā neformālā sanāksmē Bregencā, Austrijā.
Šodien publicētajam Komisijas paziņojumam pievienoti vairāki pielikumi, kuros cita starpā ietverti arī statistikas dati un faktu lapas par katru valsti:

http://ec.europa.eu/transport/road/roadsafety/index_en.htm
Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programma:

http://ec.europa.eu/transport/road/roadsafety/rsap/index_en.htm

Annex:
Key data on road safety
[Graphic in PDF & Word format]



Source: CARE database for EU 15 countries except Germany and national data for Germany and new Member States
Belgium data not available for 2003 and 2004




[Graphic in PDF & Word format]


[Graphic in PDF & Word format]

Source: Eurostat, CARE database for EU 15 countries except Germany and national data for Germany and new Member States.
Belgium data not available for 2003 and 2004


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website