Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija apspriedīs turpmāko ES jūrniecības politiku

European Commission - IP/05/231   02/03/2005

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL

IP/05/231

Briselē, 2005. gada 2. martā

Komisija apspriedīs turpmāko ES jūrniecības politiku

Eiropas Komisija šodien paziņoja par savu lēmumu sākt apspriesties par turpmāko ES jūrniecības politiku. Kopīgajā prezidenta Žozē Manuela Barozu un komisāra Džo Borga paziņojumā Komisija skaidro šādas iniciatīvas iemeslus. Paziņojumā teikts, ka ieguldījums, ko jūra dod, nodrošinot mums iztiku un labklājību, ir tikpat ievērojams kā ekonomiskās izaugsmes potenciāls. Visgrūtākais ir panākt, lai šo potenciālu mēs varētu maksimāli ilgstoši izmantot. Integrēta pieeja palīdzētu izvairīties no konfliktiem un uzlabot dažādo ar jūru saistīto aktivitāšu sinerģismu, lai vairotu ekonomisko potenciālu un sargātu vidi. Tas arī mudinātu ieinteresētās aprindas līdzdarboties un ļautu visām ieinteresētajām personām apzināt jūru kā vienotu veselumu, kas ļautu izprast ar to saistīto atsevišķo komplekso darbību nozīmi. Taktiskā grupa, kuras sastāvā ir komisāri, kas atbild par politiskiem jautājumiem, kuri saistīti ar jūru, un ko vada komisārs Borgs, sagatavos ES adresētu konsultatīvu dokumentu par turpmāko jūrniecības politiku. Ar šā dokumenta publikāciju, kas paredzēta nākamā gada pirmajā puse, sāksies ekstensīvu konsultāciju process attiecībā uz ES jūrniecības politikas varbūtējām iespējām. Pēc tam Komisija izskatīs katras puses ieguldījumu un lems par to, vai ES jūrniecības politika būs vai nebūs progresīva, un ja būs, tad kādai tai jābūt pirms priekšlikumu sagatavošanas šajā virzienā.

Prezidents Barozu paziņoja: „Eiropas pagātne, šodiena un nākotne ir saistīta ar okeāniem un jūrām. Tikai tad, ja mēs labi rūpēsimies par tiem, okeāni un jūras varēs gādāt par mums un nākamajām paaudzēm. ES jūrniecības politika palīdzēs atraisīt Eiropas milzīgo izaugsmes potenciālu, vienlaikus sargājot mūsu jūras vidi. Atbildīgi apsaimniekojot mūsu kopējos jūras resursus, visiem eiropiešiem okeāni un jūras gadiem ilgi būs bagātību un prieka avots.”

„Jūrniecības politika ļaus mums identificēt, koordinēt un īstenot ar jūru saistītus pasākumus ES tā, lai ekonomikas un izklaides jomā ieguvumam no jūras būtu lielāka līdzdalība un ilgtspējība. „Es ļoti gaidu to brīdi, kad ar saviem kolēģiem un ieinteresētajam valsts iestādēm un privātpersonām varēšu uzsākt šo projektu,” teica komisārs Džo Borgs, kas atbild par zivsaimniecību un jūrlietām.

Prezidents Barozu ir lūdzis Džo Borgam „virzīt jaunas jūrniecības politikas taktiskās grupas darbu tā, lai uzsāktu plašas pārrunas par turpmāko ES jūrniecības politiku.” Atbildīgie komisāri ir Ginters Ferhoigens, kas atbild par uzņēmējdarbību un rūpniecību, Žaks Baro — par transportu, Stavross Dimass — par vidi, Danuta Hūbnere — par reģionālo politiku, Janezs Potočniks — par pētniecību un Andris Piebalgs — par enerģētiku. Arī citi komisāri var tikt pieaicināti, ja pārrunas skars tematus, kas saistīti ar nozarēm, kuras viņi pārstāv. Sastādot konsultatīvo dokumentu, pieaicinās ekspertus visdažādākajās politikas un tehnikas jomās.

Jūra Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga. Divdesmit dalībvalstu kopējais jūras krastu garums ir gandrīz 70 000 km. Gandrīz puse ES iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā 50 km attālumā no jūras krasta. ES 15 dalībvalstu jūras reģionu ieguldījums nacionālajā kopproduktā jau pārsniedz 40 %. Kuģu būvē, ostās, zivsaimniecībā un saistītajās pakalpojumu nozarēs ir nodarbināti divarpus miljoni cilvēku (Sk. pievienoto faktu lapu un Memo/05/72)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website