Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/05/130

Briselē, 2005. gada 2. februārī

Komisija uzsāk vērienīgu Izaugsmes un darbavietu stratēģiju ES

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar jaunu ES stratēģiju, lai radītu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Stratēģijas mērķis ir atjaunot Lisabonas programmu – ES ekonomisko reformu programmu, kas uzsākta 2000. gadā. Komisijas šodien ierosinātie pasākumi var sekmēt IKP pieaugumu par 3% līdz 2010. gadam un radīt vairāk nekā 6 miljonus darbavietu. Šobrīd ir vajadzīga steidzama rīcība. Piecu gadu laikā kopš tās uzsākšanas Lisabonas stratēģija nav devusi gaidītos rezultātus. Lai saglabātu ES ilgstpējīgas attīstības modeli, jāstiprina Eiropas Savienības konkurētspēja un tās ekonomikai jākļūst dinamiskākai. Komisija nosaka konkrētu rīcības programmu ES un tās dalībvalstīm, lai panāktu noturīgu ekonomisko izaugsmi un vairāk labāku darbavietu. Komisija aicina dalībvalstis pavasara Eiropadomē (22.-23. martā) uzsākt jaunu ES sadarbību izaugsmes un darbavietu nodrošināšanai.

Komisijas priekšsēdētājs Barozu (Barroso) teica: “Eiropai jārīkojas efektīvāk. Mūsu jaunie ierosinājumi ir paredzēti Eiropas milzīgā ekonomiskā potenciāla atraisīšanai. Tas ir nepieciešams, lai uzturētu Eiropas sabiedrības modeli, ko mēs tik augstu vērtējam. Tas ir pamats sociālajam taisnīgumam un vienlīdzīgām iespējām visiem. Mūsu mērķi nav mazāk godkārīgi. Lisabonas mērķi bija pareizi, taču to īstenošana bija neveiksmīga. Pēdējo piecu gadu mācība ir tā, ka mums jāpārveido šī programma, galvenokārt pievēršot uzmanību rezultātu sasniegšanai. Es ticu, ka šī jaunā stratēģija dos pareizos līdzekļus mūsu mērķu sasniegšanai. Svarīgākais nav skaitļi un fakti. Galvenais ir to ietekme uz cilvēku dzīvi - kā mēs varam apmaksāt izglītību, pensijas, sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi. Šie priekšlikumi ir mūsu noteikta izvēle un noteikti spriedumi. Mūsu mērķis ir un būs ilgtspējīga attīstība. Komisija neatkāpsies no saviem centieniem panākt ekonomisku atjaunotni."

Viceprezidents Ginters Ferhoigens (Günter Verheugen) piebilda: “Šoreiz mums tas jādara pareizi, jāapvieno spēki un jāsniedz mūsu pilsoņiem tas, kas viņiem rūp visvairāk: darbavietas. Šodien mēs vēlamies teikt – brīnumlīdzekļu nav. Mums jāķeras pie darba, apzinoties mūsu partnerību, un jāizveido politisku programmu izaugsmes un darba vietu skaita palielināšanai. Komisija darīs savu darbu, lai uzņēmumu darbība būtu veiksmīgāka.”

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar saviem ieteikumiem Lisabonas programmas vidusposma pārskatam. Komisija uzskata, ka pārejai no vārdiem uz darbiem ir nepieciešami atjaunoti centieni un koncentrēšanās uz nedaudziem, sasniedzamiem mērķiem. Lisabonas stratēģijas neveiksmīgo īstenošanu izraisīja dažādu ekonomisko apstākļu kopums, starptautiskā stāvokļa nedrošība, lēns progress dalībvalstīs un uzmanības novēršana no būtiskākajiem mērķiem.

Saduroties ar Eiropas novecošanas problēmu un spraigu starptautisko konkurenci, ko rada tādas valstis kā Ķīna un Indija, Eiropai jāpaaugstina darba produktivitāte un nodarbinātība.

Komisija ir izstrādājusi konkrētu rīcības programmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta šādām jomām.

Padarīt Eiropu pievilcīgāku investīcijām un darbam

  • Papildināt vienoto tirgu ar jomām, kas var nodrošināt patiesu izaugsmi un jaunas darbavietas, sniedzot tiešu labumu patērētājiem (līdzsvarots nolīgums par pakalpojumi, reglamentētās profesijas, enerģētika, publiskie iepirkumi un finanšu pakalpojumi, līdzsvarots nolīgums par REACH jeb jaunajām ķīmisko vielu pamatnostādnēm, kur ņemta vērā ietekme uz konkurētspēju, inovācijām un maziem un vidējiem uzņēmumiem).
  • Nodrošināt atvērtus un konkurējošus tirgus Eiropā un ārpus tās: virzīt valsts atbalstu uz nozarēm ar augstu izaugsmes potenciālu, izveidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem, radīt pieeju trešo valstu tirgiem, vienkāršot Eiropas un dalībvalstu regulējumus.
  • Uzlabot Eiropas un dalībvalstu noteikumus, lai samazinātu administrācijas izmaksas.
  • Paplašināt un uzlabot Eiropas infrastruktūru.
  • Turpināt darbu pie Kopienas patenta un konsolidētas uzņēmuma peļņas nodokļa bāzes.

Zināšanas un jaunrade izaugsmei

  • Sasniegt 3% IKP mērķi zinātnes un pētniecības izdevumiem.
  • Veicināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu.
  • Veicināt inovāciju centru izveidošanu, kuros sadarbotos reģionālie centri, universitātes un uzņēmumi.
  • Strauji attīstīt tehnoloģijas iniciatīvas Eiropā, izmantojot valsts un privātā sektora sadarbību.
  • Veicināt ekoloģiskas inovācijas, kas taupa enerģiju un samazina emisijas.
  • Dot ieguldījumu spēcīgas Eiropas ražošanas bāzes izveidošanai, veicinot valsts un privāto uzņēmēju sadarbību.
  • Komisija ierosina Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidošanu, lai piesaistītu labākos zinātniekus, idejas un uzņēmumus Eiropā.

Palielināt darbavietu skaitu un kvalitāti

  • Iesaistīt vairāk cilvēku darba attiecībās, jo īpaši veicot pasākumus jauniešu bezdarba mazināšanai (Eiropas Jaunatnes iniciatīva) un sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai
  • Paaugstināt darba ņēmēju un uzņēmumu adaptācijas spēju un darba tirgu elastību, novēršot traucēkļus darbaspēka mobilitātei.
  • Veikt lielākus ieguldījumus, lai nodrošinātu cilvēkiem labāku izglītību un prasmju apgūšanu, reformējot ES Strukturālo fondu un Kohēzijas fondu.

Sadarbība: Atbildību par tādām plašām politikas jomām kā nodarbinātība, makroekonomikas politika un strukturālās reformas Eiropas Savienība un dalībvalstis uzņemas kopīgi – tāpēc ir nepieciešama sadarbība. Rīcības plānā pasākumi dalībvalstu un Eiropas Savienības līmenī ir skaidri nodalīti: pamatojoties uz iekšējā tirgus programmas pieredzi, tas nosaka atbildības jomas, termiņus un panākumu kritērijus. Valdībām jānorīko persona, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu.

Tas vienkāršo izpildes mehānismus. Pēc plašām konsultācijām ir paredzēta vienota valsts rīcības programma un vienots dalībvalsts ziņojums par izpildi.

Vērienīgi mērķi nav sasniedzami bez izdevumiem: Eiropas Savienība varēs sasniegt savus ieguldījumu un sociālās kohēzijas mērķus tikai tādā gadījumā, ja dalībvalstis būs gatavas piešķirt Eiropas Savienībai budžetu, kas atspoguļo tās galvenās ekonomiskās un sociālās prioritātes un kopīgās saistības.


Side Bar