Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/05/1225

Briselē, 2005. gada 5. oktobrī

Jauna rūpniecības politika: ražošanas uzplaukuma apstākļu radīšanai

Globalizācijas un intensīvas starptautiskās konkurences apstākļos Eiropas Komisija šodien laidusi klajā jaunu, saliedētāku rūpniecības politiku, lai turpmāko gadu laikā ražošanas sfērai radītu labākus pamatnoteikumus. Ražošanas nozare ES ir svarīga. Tajā nodarbināti vairāk nekā 34 miljoni cilvēku, tā veido trīs ceturtdaļas ES eksporta apjoma un vairāk nekā 80% ES privātā sektora P&A izdevumu. Jaunā ES rūpniecības politika papildinās darbu dalībvalstu līmenī, lai atbalstītu spēcīgu un dinamisku rūpniecības bāzi. Tā ietver septiņas starpnozaru iniciatīvas – par konkurenci, enerģētiku un vidi, par intelektuālajām īpašumtiesībām, par labāku noregulējumu, par rūpniecisko pētniecību un jauninājumiem, par piekļuvi tirgum, par prasmēm un strukturālu izmaiņu vadību, turklāt visi šie aspekti būs lietderīgi daudzām rūpniecības nozarēm. Turklāt Komisija izvirza septiņas jaunas iniciatīvas, kas īpaši vērstas uz konkrētiem sektoriem, piemēram, medikamentiem, aizsardzību un informācijas un saziņas tehnoloģijām. Tā vērsta arī uz investīcijām prasmju attīstīšanā un cilvēku sagatavošanā izmaiņām. Šāda rūpniecības politika veidota, lai attīstītu pielāgotiesspēju un strukturālas izmaiņas, lai palielinātu ES ražošanas konkurētspēju, jo īpaši ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci no Ķīnas un Āzijas. Tas ir svarīgs solis, lai sasniegtu jauno Lisabonas plānu „Partnerība izaugsmei un darba vietām”. Sīkākai informācijai skatīt MEMO/05/352.

Komisijas priekšsēdētaja vietnieks Ginters Ferhoigens, kurš atbild par uzņēmumiem un rūpniecības politiku, teica: „Rūpniecībai ir būtiski svarīga nozīme Eiropas nākotnes pārticības nodrošināšanā. Nav nekādas iespējas atgriezties pie vecajiem laikiem, kur valdīja protekcionisms un subsīdijas. Politiķi darba vietas nerada. Toties mēs varam radīt īsto satvaru, lai industrija varētu zelt. Šodienas stratēģijā ietilpst virkne jaunu, īpaši izveidotu priekšlikumu, lai padarītu mūsu ražošanas nozares pievilcīgas investīcijām un darba vietu radīšanai".

Komisija ir pārskatījusi problēmas, kas saistītas ar politiku un ar ko sastopas dažādi sektori, veicot sistemātisku politikas problēmu pārbaudi 27 sektoriem ES ražošanas un celtniecības nozarē.

Lai šīs problēmas risinātu, Komisija ierosina virkni jaunu priekšlikumu:

1) Septiņas jaunas, būtiskas starpnozaru politikas iniciatīvas[1]:

  • 1. Iniciatīva par intelektuālā īpašuma tiesībām un cīņai pret viltošanu (sākums 2006. gadā)
  • 2. Augsta līmeņa darba grupas par konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumiem (sākums 2005. gada beigās)
  • 3. Ārējie konkurētspējas un tirgus piekļuves aspekti (2006. gada pavasaris)
  • 4. Jauna tiesisku vienkāršojumu programma (2005. gada oktobris)
  • 5. Sektoram nepieciešamu prasmju uzlabošana (2006.)
  • 6. Strukturālu izmaiņu vadīšana ražošanā (2005. gada beigas)
  • 7. Integrēta Eiropas pieeja pētniecībai rūpniecībā un jauninājumiem (2005. gada beigas)

II) Septiņas jaunas, sektoram vien raksturīgas iniciatīvas vai darbības:

  • 1. Jauna medikamentu foruma izveide (pirmā tikšanās 2006. gadā)
  • 2. Termiņa vidusposma pārskats dabas zinātnēs un biotehnoloģiju stratēģija (2006.–2007. gads)
  • 3. Jaunas augsta līmeņa grupas izveide ķīmijas rūpniecībai un aizsardzības rūpniecībai (2007.)
  • 4. Eiropas Kosmosa programma
  • 5. Sevišķu uzdevumu grupas izveide par konkurētspēju informācijas un saziņas tehnoloģiju (IST) jomā (2005/2006)
  • 6. Dialogs par mašīnbūves politiku (2005./2006.)
  • 7. Virkne konkurences pētījumu, tai skaitā tādu, kas attiecas uz IST, pārtiku, modes un dizaina nozarēm.

Ar savu jauno rūpniecības politiku Komisija ievēro apņemšanos veikt ieguldījumu spēcīgas rūpniecības bāzes izveidē. Lai to sasniegtu, tiks veikti vajadzīgie pasākumi, lai uzlabotu ražošanas vispārējos apstākļus un nodrošinātu dažādu politikas jomu saskanību. Komisija izceļ dažādu politikas jomu atbilstības un sinerģijas nozīmību , jo īpaši pievēršot uzmanību labākam regulējumam, jo tas ir svarīgs Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšanas līdzeklis. .

Komisijas jaunā pieeja nodrošinās lielāku konsekvenci un savstarpēju sadarbību dažādās politikas jomās starp , lai nodrošinātu spēcīgāku ietekmi uz konkurētspēju. Komisija centīsies panākt lielāku vienprātību par politiku, iesaistot nozīmīgākās aprindas, sociālos partnerus un dalībvalstis jau politikas veidošanas sākumposmā. Iniciatīvas ir paredzētas, lai papildinātu darbu dalībvalstu līmenī un lai palīdzētu risināt nozīmīgākās problēmas, ar kurām sastopas vairāki ražošanas sektori.

Vairums atsevišķu ES rūpniecības sektoru ir labi funkcionējuši salīdzinājumā ar līdzīgiem citu rūpnieciski attīstītu valstu rūpniecības sektoriem . Tomēr ES ekonomikas rūpnieciskā struktūra kopumā nav ideāli pozicionēta, lai sekmīgi darbotos, sastopoties ar vispārējo globalizāciju. ES tirdzniecība joprojām ir koncentrēta sektoros ar vidēji augstām tehnoloģijām un zemu līdz viduvēju darbaspēka kvalifikācijas līmeni. Tas ES padara par ērtu konkurentu ražotājiem no jaunām ekonomikām. Līdz ar to ir vajadzīga pielāgotiesspēja un strukturālas izmaiņas , lai ES maksimāli palielinātu to labumu, kas gūstams no Ķīnas, Indijas un citu strauji augošu ekonomiku ienākšanas pasaules ekonomikā.
Jaunās rūpniecības politikas pilns teksts atrodams:

http://ec.europa.eu/enterprise/enterprise_policy/industry/index_en.htm


[1] Ierosināto starpnozaru iniciatīvu īstenošanai būs jauns Komisijas lēmums. Tajā ietilpst pilnvaru piešķiršana Augsta līmeņa darba grupai par konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumiem, kuras līdzpriekšsēdis būs attiecīgais komisārs.


Side Bar