Navigation path

Left navigation

Additional tools

Vide: Komisija ar EUR 71 miljonu atbalsta 89 novitāšu projektus 17 valstīs

European Commission - IP/05/1157   19/09/2005

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL

IP/05/1157

Briselē, 2005. gada 19. septembrī

Vide: Komisija ar EUR 71 miljonu atbalsta 89 novitāšu projektus 17 valstīs

Saskaņā ar programmu LIFE Videi 2005. gadam Eiropas Komisija apstiprinājusi finansējumu 89 vides novitāšu projektiem 17 valstīs. Šie projekti demonstrēs jaunas metodes un tehnoloģijas darbā ar visdažādākajām vides problēmām, tādējādi sekmējot Eiropas vides uzlabošanu. Projektus vada t.s. “saņēmēji” jeb projektu iniciatori Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Kopējais investīciju apjoms ir EUR 220 miljoni, no kuriem ES nodrošinās EUR 71 miljonu.

Komisārs vides jautājumos Stavros Dimas sacīja: “LIFE-Videi atbalsta vēl efektīvāku tehnoloģiju un novitāšu attīstību vides problēmu risināšanai. Šīs novitātes arī palīdz panākt ES konkurētspēju un sasniegt izaugsmes mērķus.”

Šogad Komisija saņēma 534 priekšlikumus finansējumam LIFE-Videi programmas ietvaros, kurus iesniedza dažādas valsts un privātās organizācijas. Komisija izvēlējās 89 projektus, un visi šie projekti izmantos revolucionāras tehnoloģijas, lai risinātu vides problēmas.

Atkritumu apsaimniekošana šogad ieņem vadošo vietu starp izvēlētajiem projektiem gan skaita (31), gan piešķirtā ES finansējuma ziņā (EUR 27 miljoni, kas ir 39 % no kopējās summas). Otra populārākā tēma ir saimnieciskās darbības radītā vides ietekmējuma samazināšana: 22 projekti (EUR 17 miljoni). Gandrīz vienu piekto daļu ES finansējuma (EUR 14 miljoni) piešķirs 17 projektiem, kas paredzēti gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Divpadsmit projekti paredzēti ilgtspējīgai zemes izmantojuma attīstībai un plānošanai, un to īpatsvars kopējā ES finansējumā būs aptuveni EUR 9 miljoni (t.i., 10 %). Savukārt septiņi projekti paredzēti preču un pakalpojumu radītā vides ietekmējuma samazināšanai (EUR 5 miljoni).

LIFE programma

LIFE ir ES finanšu instruments, kas atbalsta vides un dabas aizsardzības projektus ES, kā arī dažās kandidātvalstīs, kas pievienojas, kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs. Finansējot īpašas darbības, tās mērķis ir sekmēt ES vides politikas attīstību un īstenošanu. Kopš 1992. gada LIFE līdzfinansējums nodrošināts aptuveni 2500 projektiem, tādējādi tās devums vides aizsardzībai ir EUR 1500 miljoni.

LIFE Videi finansē novitāšu izmēģinājuma un demonstrāciju projektus, un tā ir viena no trim LIFE programmas tematiskām komponentēm. Abas pārējās komponentes ir LIFE Dabai un LIFE Trešām valstīm. LIFE Dabai mērķis ir īstenot ES direktīvas par savvaļas putnu un savvaļas dzīvotņu saglabāšanu, jo īpaši jaunākajā direktīvā noteikto Natura 2000 saglabājamo teritoriju tīklu. LIFE Trešām valstīm palīdz izveidot vides aizsardzībai nepieciešamās iespējas tām valstīm, kuras robežojas ar Vidusjūru un Baltijas jūru. Par LIFE Dabai un LIFE Trešām valstīm ietvaros apstiprinātajiem projektiem skatīt paziņojumus presei IP/05/1155 un IP/05/1156.

Pašreizējā LIFE programma (“LIFE III”) turpināsies līdz 2006. gada beigām. Komisija izstrādājusi priekšlikumu par jaunu programmu “LIFE +” 2007. — 2013. gadam, kuras budžets paredzēts EUR 2,19 miljardi. Ministru padome un Eiropas Parlaments patlaban apspriež šo programmas priekšlikumu.

Plašāka informācija

Pielikumā sniegts kopsavilkums par 88 LIFE Videi ietvaros finansētiem projektiem. Sīkāka informācija par katru projektu pieejama vietnē
http://ec.europa.eu/environment/life/project/index.htm

PIELIKUMS

Pārskats par katras valsts LIFE Videi projektiem 2005. gadam

Beļģija — 2 projekti

Abi projekti attiecas uz ūdens apsaimniekošanu. Pirmajā projektā īstenos vadlīnijas par apsaimniekošanas labāko praksi pesticīdu nekaitīgai izmantošanai, lai novērstu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojumu.

Otrais projekts demonstrēs tehnoloģiju, kura zināma kā “metālu nogulsnēšanās uz vietas” un ir ilgtspējīgs risinājums ar krāsainajiem metāliem inficētu gruntsūdeņu attīrīšanai.

Dānija — 6 projekti

Divi projekti attiecas uz ūdens apsaimniekošanu. Viena projekta mērķis ir samazināt lauksaimniecības darbības radīto slāpekļa un fosfora zudumu Odenses upes baseinā atbilstīgi ES direktīvai par politiku ūdens jomā[1].

Otrais projekts attiecas uz virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu integrētu aizsardzību trīs lauksaimniecības reģionos Jitlandes austrumdaļas vidienē.

Divi projekti paredzēti saimnieciskās darbības radītā vides ietekmējuma mazināšanai. Pirmais projekts ir izmēģinājuma pētījums, kas testē novitāti — “bioloģisko segumu”; tā izmantošana mazina siltumnīcas gāzu emisiju no pildizgāztuvēm.

Otrais projekts demonstrēs vides, drošības un komerciālos ieguvumus, ko rada tādas prototipa atdzesēšanas sistēmas pārtikas lielveikaliem un līdzīgas iekārtas, kurās kā dzesētājs tiek izmantots oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze) .

Atkritumu apsaimniekošanas jomā viena projekta mērķis ir atkārtoti izmantot atkritumu sadedzināšanas radītās notekūdeņu nosēdumi betona ražošanā. Otrais projekts testēs, vai atkritumi un kanalizācijas nosēdumi ir piemērota izejviela akmens vates ražošanai uzņēmumos Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Francijā un Vācijā .

Igaunija — 1 projekts

Projekta mērķis ir samazināt saimnieciskās darbības radīto vides ietekmējumu. Projekts demonstrēs, ka enerģijas un sekundāro izejvielu (ūdens un mēslojuma) ražošanai var pilnībā apstrādāt cūku mēslus, izmantojot jaunas tehnoloģijas, kas ietver mēslu fermentāciju, bioloģiskās gāzes pārstādi “zaļajā” enerģijā un siltumā, un pārstrādājamo un nepārstrādājamo komponentu pilnīgu nodalīšanu.

Somija — 2 projekti

Abi projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Viens projekts pārbauda, kā iespējams pārstrādāt atkritumus no elektriskām un elektroniskām iekārtām atbilstīgi ES likumdošanai[2], īpaši akcentējot lauku rajonus.

Otrā projekta mērķauditorija ir mājsaimniecības, skolas un dienas aprūpes centri Helsinkos — tas paredz paaugstināt informētību un nodrošināt, lai saražoto atkritumu apjoms nepārsniegtu 2003. gada līmeni.

Francija — 11 projekti

Viens ūdens apsaimniekošanas projekts samazinās pesticīdu radīto ūdens piesārņojumu un uzlabos ražas aizsardzības praksi, pastiprināti kontrolējot izsmidzināto pesticīdu apjomu. Notiks pieredzes apmaiņa ar Itālijas un Spānijas partneriem.

Trīs projekti attiecas uz tīrām tehnoloģijām. Viens projekts demonstrēs mehānisku un videi draudzīgu alternatīvu ķīmiskajai frēzēšanai, ko piemēro sarežģītas formas paneļiem aeronautikas un kosmosa nozarē.

Otra projekta mērķis ir attīstīt uz elektroflokulāciju balstītu tīru tehnoloģiju tekstilpreču pabeigšanas procesiem.

Trešā projekta vispārīgs mērķis ir par 30 % samazināt CO2 daudzumu, kas tiek emitēts uz terakotas bāzētu keramikas produktu kaltēšanas procesā.

Seši projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Pirmais projekts attiecas uz novitāti — neetilētu rūpniecisko montāžas konveijeru — dizainu, izstrādi un apstiprināšanu, un tas pētīs jaunu neetilēto sakausējumu drošību atbilstīgi Eiropas direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem2 un ierobežojumiem attiecībā uz bīstamo vielu (RoHS)[3] izmantošanu šādās iekārtās.

Otrais projekts izstrādās nolietotu lidaparātu apsaimniekošanas procesu. Neraugoties uz nolietotu lidaparātu skaita palielināšanos (aptuveni 250 gadā), nepastāv vispāratzīts process lidaparātu ekspluatācijas pārtraukšanai drošos un videi nekaitīgos apstākļos.

Trešais projekts attiecas uz Desevras administratīvo departamentu, un tā mērķis ir samazināt atkritumus, nosakot stimulus iedzīvotājiem un ekonomikās darbības subjektiem visos patēriņa cikla posmos.

Ceturtais projekts demonstrēs ultraskaņas tehnoloģijas tehniskās iespējas, lai samazinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu saražotās dūņas.

Piektais projekts demonstrēs novitāti — tehnoloģijas iespējas pārstrādāt litija jonu baterijas, kuras galvenokārt izmanto mobilo telefonu, klēpjdatoru, foto un video aparātu, rotaļlietu u.c. darbināšanai.

Sestais projekts aizvietos svinu ar citiem sakausējumiem, lai ražotu “zaļo” elektroniku aeronautikas un militārajām komunikācijas sistēmām. Tādējādi būs iespējams nodrošināt atbilstību RoHS direktīvai3, kas pēc 2006. gada 1. jūlija aizliedz izmantot svinu elektroniskās iekārtās.

Pēdējais Francijas projekts attiecas uz gaisa kvalitātes pārvaldību un paredz uzstādīt gaisa paraugu iegūšanas ierīci, izmantojot jaunu pieeju putekšņu uzraudzībai gaisā. Tā vietā, lai izmantotu putekšņu graudu kvantificēšanu pēc to morfoloģijas, tiks izmantoti tiešsaistes antigēnu/alergēnu mērījumi.

Vācija — 6 projekti

Divi projekti attiecas uz ūdens apsaimniekošanu. Pirmais projekts paredz integrētu pieeju lauksaimniecības radītā difūzā piesārņojuma samazināšanai, atbilstīgi ES direktīvai par politiku ūdens jomā1.

Otrais projekts koncentrējas uz notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanu, izmantojot novitāti — tehnoloģiju, kas kanalizācijas nosēdumu organiskās sastāvdaļas pārveido šķīstošā formā, tādējādi padarot tās piemērotas biogāzes ražošanai.

Divi projekti attiecas uz tīrām tehnoloģijām, lai samazinātu saimnieciskās darbības radīto vides ietekmējumu. Viens projekts demonstrēs, cik efektīva no tehniskā un vides viedokļa būs jauna neorganiska saistviela, ko izmantos alumīnija dzinēja bloku liešanai. Procesam vajadzētu samazināt enerģijas izmaksas par aptuveni 30 % un ievērojami samazināt atkritumu apjomu.

Otrais projekts attiecas uz vilnas iepriekšēju attīrīšanu dzijas ražošanā. Projekta mērķis ir samazināt absorbējamu organisko halidu (AOX) emisiju un, nodrošinot ilgtspējīgu plazmas iepriekšējas attīrīšanas procesu, ievērojami samazināt ķimikāliju izmantošanu tīrīšanas procesā.

Viens projekts attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu un novēršanu, izveidojot mācību programmu par neetilēto lodēšanu Eiropas elektronikas nozarē.

Sestā projekta mērķis ir samazināt tērauda ražošanas radīto vides ietekmējumu, jo patlaban aukstā velmējuma plākšņu tīrīšanai tiek izmantotas kaitīgās skābes. Izmantos jaunu procesu bez ķimikālijām, kura pamatā būs augsta spiediena vakumtehnoloģija.

Grieķija — 4 projekti

Pirmais projekts attiecas uz zemes izmantojuma attīstību un plānošanu, līdz 2020. gadam ieviešot līdzdalības pieeju ambiciozā plānā par sociālo un vides reģenerāciju Elefsina Bei pilsētas apgabalā.

Otrais projekts attiecas uz gaisa kvalitātes pārvaldību, un tā mērķis ir izstrādāt integrētu sistēmu gaisa piesārņojuma novērtēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai Kozani prefektūrā (Rietummaķedonijā), vietā, kur atrodas valstī lielākā ar brūnoglēm (lignītu) apkurināmā elektrostacija.

Trešais projekts attiecas uz preču un pakalpojumu radīto vides ietekmējumu un tas paredz īstenot ilgtspējīgu būvniecības koncepciju, piemērojot integrētu preču politikas pieeju un iesaistot visas ieinteresētās personas.

Pēdējais projekts attiecas uz ūdens apsaimniekošanu un paredz izstrādāt videi draudzīgu tehnoloģiju kā instrumentu kopumu, lai samazinātu lauksaimniecības zemju radīto t.s. “piesārņojumu bez noteiktas izcelsmes vietas”. Tehnoloģijas tiks integrētas Evrotas upes baseina un tās piekrastes zonas apsaimniekošanas plānā.

Ungārija — 1 projekts

Projekts attiecas uz ūdens apsaimniekošanu un tas novērtē arsēna inficēto gruntsūdeni Ungārijas dienvidu daļā. Projekts paredz izstrādāt apsaimniekošanas izmēģinājuma plānu, kurā ietvers jaunu arsēna likvidēšanas tehnoloģiju.

Īrija — 2 projekti

Abi projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Viens projekts izstrādās demonstrācijas instrumentu, lai izveidotu tādus komponentus un apakšagregātus automobiļu nozarē, kas nodrošinās atbilstību vides prasībām, jo īpaši attiecībā uz direktīvu par nolietotiem transportlīdzekļiem[4].

Otrais projekts demonstrēs, kādus ieguvumus no vides un konkurētspējas viedokļa radīs paliktņu bloki, kuros atkārtoti tiek izmantotas no riepām iegūtas atkritumvielas kopā ar gatera atlikumiem un šķeldām no brāķētiem paliktņiem.

Itālija — 15 projekti

Pieci projekti paredz samazināt saimnieciskas darbības radīto vides ietekmējumu, samazinot siltumnīcas gāzu emisiju vai izstrādājot labāko iespējamo tehniku. Viens projekts izstrādās demonstrācijas vietu, kurā enerģiju ražos ar jaunu tehnoloģiju, ar kuru no biomasas ražo bioloģisko oglekli.

Otrs projekts testēs tehniku, kas saista oglekļa dioksīda emisijas no pašvaldību cieto atkritumu pildizgāztuvēm, lai pilnveidotu procesa plašākas replicēšanas iespējas.

Trešais projekts demonstrēs, kā kontrolēt gaisa mitrumu atmosfēras spiedienā bez dzesēšanas; tādējādi iespējams būtiski samazināt enerģijas patēriņu daudzās rūpniecības nozarēs izmantotās dzesēšanas iekārtās.

Ceturtais projekts attiecas uz miecēšanas procesā radušos atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, attīrot un atkārtoti izmantojot notekūdeņus, un iegūstot derīgas vielas.

Piektais projekts novērtēs, kā iespējams izmantot references labāko iespējamo tehniku mazos un vidējos uzņēmumos tekstilrūpniecībā, uzbūvējot demonstrācijas uzņēmumu.

Divi citi projekti attiecas uz preču un pakalpojumu radītā vides ietekmējuma samazināšanu. Pirmā projekta mērķis ir pārtraukt bīstamo vielu izmantošanu keramikas priekšmetu dekorēšanā un dizainā.

Otrs projekts izstrādās tehniku, ar kuru identificēs un uzraudzīs ģenētiski mainīto organismu (ĢMO) radīto piesārņojumu lauksaimniecības ražošanā, un definēs standartus ģenētiski nemainīto organismu produktu segregācijai un aizsardzībai visā piegādes ķēdē un pārtikas ražošanā.

Trīs projekti attiecas uz ilgtspējīgu zemes izmantojuma attīstību un plānošanu. Viens projekts apvieno Bioloģiskās apsaimniekošanas un revīzijas shēmu ar citām zaļās grāmatvedības sistēmām, lai iegūtu integrētu pieeju vides apsaimniekošanai četrās eksperimentālās pilsētās.

Divi citi projekti izstrādās bioloģiski draudzīgas transporta sistēmas; viens projekts paredz izveidot centru bioloģiski draudzīgiem pilsētas kravu pārvadājumiem Lukas vēsturiskajā centrā, un otrs projekts plāno izstrādāt instrumentus preču transportēšanas integrētai plānošanai un kontrolei pilsētas apgabalā.

Divu projektu mērķis ir uzlabot ūdens apsaimniekošanu, izstrādājot jaunu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju. Viens projekts izstrādās prototipu, lai demonstrētu jaunu bioloģiski draudzīgu metodi notekūdeņu attīrīšanai.

Otrs projekts attiecas uz vētras ūdeņu noteces attīrīšanu, pirms šāds ūdens nokļūst tādos ūdens objektos kā notekas, upes un ostas.

Pēdējie trīs projekti koncentrējas uz atkritumu apsaimniekošanu. Divi projekti paredz attīrīt keramikas un marmora ražošanas radītos nogulsnes.

Trešā projekta mērķis ir precizēt un paplašināt iepriekšējā LIFE Videi projekta rezultātus, kurā pārstrādāja eļļas spiešanas uzņēmuma radītos notekūdeņus.

Luksemburga — 1 projekts

Projekts īstenos jaunu koka paneļu kaltēšanas sistēmu, kā rezultātā būtiski samazinās gaistošu organisko savienojumu, CO2 un oglekļa monoksīda emisiju ražošanas un izmantošanas procesā.

Nīderlande — 7 projekti

Trīs holandiešu projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Viens projekts testēs slēgtās cilpas blanšēšanas tehnoloģiju, kas ir bioloģiski draudzīgāka nekā blanšēšana ar karsto ūdeni — šo metodi parasti izmanto kartupeļu izstrādājumu ražošanā.

Otrs projekts paredz pārveidot atkritumu dedzināšanas radītos nogulsnējošos pelnus par augstas kvalitātes sekundārām izejvielām, kurām būtu noiets betona un kalcija silikāta ķieģeļu ražošanā, un metalurģijā.

Trešais projekts demonstrēs, kā iespējams pārstrādāt veco bitumena jumtu segumu filcu.

Ceturtais projekts attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu attīstību un paredz samazināt troksni un ar to saistīto traucējumu par vismaz 25 % ostu rūpnieciskajās teritorijās, izmantojot trokšņa kartēšanas un uzraudzības sistēmu un attiecīgās labas prakses vadlīnijas saskaņā ar direktīvu par trokšņiem[5].

Piektais projekts koncentrējas uz augstsprieguma elektrisko līniju radītā vides ietekmējuma samazināšanu. Projekts paredz izveidot jauna veida augstsprieguma elektrības līniju ar samazinātu magnētisko lauku.

Sestais projekts attiecas uz siltumnīcas gāzu, konkrētajā gadījumā — fluorūdeņražoglekļa (HFC) — emisiju samazināšanu no saldētavām, izmantojot uz CO2 bāzētu dzesēšanas sistēmu.

Pēdējais projekts attiecas uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, jo īpaši dārzkopības nozarē, un tas paredz ievērojami samazināt nepieciešamību izmantot pesticīdus augiem, piedāvājot ražas uzraudzības sistēmu.

Portugāle — 2 projekti

Abi projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Viena projekta mērķis ir palielināt jaukto plastmasas, gumijas un dzērienu kartona kastu pārstrādes tempu, lai izstrādātu jaunus produktus izmantošanai uz autoceļiem.

Otrs projekts koncentrējas uz cepamās eļļas atkārtotu izmantošanu, lai ražotu bioloģisko dīzeļdegvielu Oeiras pašvaldības transportlīdzekļu parkam.

Rumānija — 1 projekts

Rumānijā gaisa kvalitātes pārvaldības projekts identificēs gaisa piesārņojuma avotus Bukarestē un pilsētas apkārtnē un sniegs varas iestādēm un sabiedrībai informāciju par gaisa piesārņojuma līmeņiem.

Spānija — 16 projekti

Trīs projekti koncentrējas uz ūdens apsaimniekošanu. Viens projekts definēs integrētu apsaimniekošanas modeli attiecībā uz platējuma nozares radītajiem šķidrajiem atkritumiem.

Otrs projekts paredz izstrādāt kombinētu apūdeņošanas un mēslošanas tehniku, kuras mērķis ir samazināt augsnes un gruntsūdens piesārņojumu un uzlabot ražību.

Trešais projekts demonstrēs, kā izmantot automatizētu apūdeņošanas sistēmu “El Vicario” apūdeņošanas kopienā (Gvadianā).

Trīs projekti attiecas uz zemes izmantojuma attīstību un plānošanu. Pirmā projekta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu mobilitāti sešos ražošanas apgabalos, izveidojot pārvaldības mehānismus un veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu, riteņbraukšanu un koplietošanas automašīnu izmantošanu.

Otrais projekts attiecas uz augsnes aizsardzību Vidusjūras teritorijā, kurā ir augsti augsnes erozijas tempi. Tas demonstrēs labumus, kādus rada tādu jaunu mandeļkoku šķirņu kultivēšana, kuri spēj pielāgoties bargiem apstākļiem.

Trešā projekta mērķis ir definēt ilgtspējīgu apsaimniekošanas sistēmu attiecībā uz kalnu vīnogulāju kultūrām, lai samazinātu šo darbību radīto ainavas, augsnes un ūdens resursu ietekmējumu.

Četri projekti attiecas uz tīrām tehnoloģijām. Pirmais projekts paredz samazināt pārtikas apstrādes radīto vides ietekmējumu tīrīšanas operāciju laikā, kad parasti tiek patērēts liels ūdens daudzums un tas ir saistīts ar piesārņotiem notekūdeņiem; projekts paredz tradicionālo ķīmisko dezinfekcijas līdzekļu vietā izmantot ozonu.

Otrais projekts demonstrēs, kā no tehniskā, ekonomiskā un vides viedokļa iespējams atgūt enerģiju no pildizgāztuves biogāzes, izmantojot mikroturbīnas un sērūdeņraža un siloksāna bioloģisko likvidēšanu.

Trešais projekts paredz būvēt izmēģinājuma uzņēmumu, lai samazinātu gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju gaisā. Sistēma paredzēta izmantošanai uzņēmumos, kuri virsmas attīrīšanai izmanto šķīdinātājus, un tādējādi varēs samazināt gaistošo organisko savienojumu emisiju līdz vienai piektdaļai no attiecīgajā direktīvā noteiktās limita[6].

Ceturtais projekts demonstrēs, kā enerģiju no saules baterijām var efektīvi uzglabāt kā ūdeņradi un vēlāk izmantot dzinējos ar kurināmā elementu, apgaismošanai vai dzesēšanai.

Seši projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Viens projekts samazinās fermās saražoto cūku mēslu radīto vides ietekmējumu Valensijas kopienas Los Seranos reģionā. Atkritumu noārdīšanai un pārveidošanai par organisko mēslojumu izmantos insekti.

Otrs projekts paredz samazināt tekstilrūpniecības atkritumu apjomu, izveidojot kopēju procedūru atkritumu apsaimniekošanai.

Trešais projekts izstrādās izmēģinājuma uzņēmumu Baenas pilsētā (Andalūzijā), lai olīveļļas ražošanas procesā radušos šķidros atkritumus pārveidotu par blakusproduktiem ar pievienotu vērtību.

Ceturtais projekts samazinās kanalizācijas attīrīšanas iekārtu nosēdumu radīto vides ietekmējumu, izveidojot piemērotu apsaimniekošanas un pārstrādes tehnoloģiju.

Piektā projekta mērķis ir samazināt zivsaimniecības atkritumu radīto negatīvo vides ietekmējumu; projekts ieteiks efektīvu un integrētu atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes praksi nozares saražoto atkritumu pārstrādei un samazināšanai.

Pēdējais projekts demonstrēs jauna jaudīga procesa tehniskās un ekonomiskās iespējas atdalīt augstas tīrības metāla sakausējumus (>90 %). Procesu izmanto, lai atdalītu dzelzi, alumīniju un smagos metālus no nolietotiem transportlīdzekļiem un tādējādi atkārtoti varēs izmantot metālus jaunos dzinējos automobiļu nozarē.

Zviedrija — 2 projekti

Abi projekti paredzēti, lai mazinātu saimnieciskās darbības radīto vides ietekmējumu. Pirmais projekts demonstrēs novitāti — nepārtraukta reaktora tehnoloģiju, kuras pamatā ir ART® (Advanced Reactor Technology — progresīva reaktoru tehnoloģija) un kuru paredzēts izmantot ilgtspējīgai ražošanai ķīmijas nozarē.

Otrais projekts samazinās siltumnīcas gāzu emisijas, jo tas paredz testēt un demonstrēt, kā lielas noslodzes transportlīdzekļu darbināšanai tiek izmantots dimetilēteris (DME). DME degviela ir gandrīz CO2 neitrāla un tādēļ tā ir daudzsološa alternatīva uz naftas bāzētajai degvielai.

Apvienotā Karaliste — 10 projekti

Četri AK projekti attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu. Pirmā projekta mērķis ir demonstrēt progresīvu ultraaugsta spiediena ūdens tehnoloģiju izmantošanu lietotu riepu pārstrādāšanai.

Otrais projekts demonstrēs novitāti — tehnoloģiju stikla atkritumu plūsmu pārstrādei; tā kā patlaban tās nav piemērotas vairumam stikla apstrādes procesu, tās nokļūst pildizgāztuvēs.

Atkritumu novēršanas projekts demonstrēs, ka tā saucamā enzīmu hidrolīze ir drošs un bioloģiski draudzīgs veids kanalizācijas nosēdumu attīrīšanai atkārtotai izmantošanai.

Ceturtā projekta mērķis ir samazināt nesterilu ārstniecības atkritumu nokļūšanu pildizgāztuvēs un sekmēt to kā izejvielu izmantošanu pārstrādātos produktos.

Divi projekti paredz mazināt saimnieciskās darbības radīto vides ietekmējumu. Viens projekts demonstrēs, kā efektīvi pārstrādāt ūdeni, izmantojot jaunu reaktoru notekūdeņu aerobai apgūšanai.

Otrā projekta mērķis ir atkārtoti izmantot bijušās rūpniecības un apbūves teritorijas, lai audzētu biomasas enerģijas ražu, atjaunotu bojāto zemi un ražotu siltumu un enerģiju no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Divi projekti attiecas uz ūdens apsaimniekošanas jautājumiem. Viens projekts demonstrēs jaunu apstrādes tehnoloģiju, ar kuru formaldehīdu, ko izmanto līmes, koka produktu, konservantu u.c. produktu ražošanai, pārvērš netoksiskā cukurā. Projekta mērķis ir par 100 % samazināt formaldehīdu notekūdeņos, kas ieplūst AK Severnas upes grīvā.

Otrs projekts attiecas uz preventīviem pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības radīto nitrātu piesārņojumu virszemes ūdeņos, panākot izmaksu efektīvu nitrātu piesārņojuma samazinājumu par vismaz 85 %.

Viens projekts paredz izstrādāt un apsaimniekot kvalitatīvu pilsētas vidi upju koridoru lietotājiem un ieinteresētajām personām.

Pēdējais projekts attiecas uz preču un pakalpojumu radīto vides ietekmējumu un koncentrējas uz potenciālo siltumnīcu integrāciju citās ēkās, piem., biroju ēkās. Projekts demonstrēs, kādu labumu no vides viedokļa dod ilgtspējīgu siltumnīcu un būvju sistēmu projektēšana, celtniecība un operāciju vadīšana un kā iespējams samazināt šādās siltumnīcās ražoto dārzkopības produktu radīto vides ietekmējumu.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/95/EK, ar kuru tiek aizliegts izmantot atsevišķas bīstamas vielas elektriskās un elektroniskās iekārtās

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un uzraudzību
[6] Padomes 1999. gada 11. marta Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website