Navigation path

Left navigation

Additional tools

LIFE-Trešās valstis 2005 – Komisija vides projektiem trešās valstīs nodrošina naudas līdzekļus vairāk nekā EUR 6 miljonu apmērā

European Commission - IP/05/1156   19/09/2005

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL

IP/05/1156
Briselē, 2005. gada 19. septembrī

LIFE-Trešās valstis 2005 – Komisija vides projektiem trešās valstīs nodrošina naudas līdzekļus vairāk nekā EUR 6 miljonu apmērā

Saskaņā ar programmu LIFE-Trešās valstis 2005. gadam Eiropas Komisija apstiprinājusi finansējumu 15 jauniem vides projektiem Vidusjūras un Baltijas jūras reģionos. Šie projekti vērsti uz kapacitātes paaugstināšanu. Kopējais ieguldījumu apjoms ir EUR 9 223 000, no kura ES segs EUR 6 348 240.

„Ilgtspējīgu attīstību var panākt tikai tad, ja to atzīst par kopīgu mērķi – vienā valstī vai teritorijā paveiktais ietekmē vidi plašākā mērogā,” sacīja komisārs vides jautājumos Stavros Dimas. „Pamatojoties uz savstarpēju atbalstu un sadarbību, mēs varam veicināt vides politikas attīstību un īstenošanu kaimiņvalstīs atbilstoši pilsoņu vajadzībām gan patlaban, gan nākotnē.”

Eiropas Komisija ir izvēlējusies 15 projektus Alžīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Izraēlā, Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā, Jordānijā, Krievijā, Libānā, Marokā, Tunisijā un Turcijā, kuriem finansējumu nodrošinās programma LIFE-Trešās valstis.

Šo projektu mērķis ir uzlabot vidi un panākt ilgtspējīgu attīstību, izveidojot vai stiprinot attiecīgās iestādes, politikas, pārraudzības līdzekļus, mācību resursus, tīklus un datu bāzes.

Projekti aptver plašu jautājumu loku, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, rūpnieciskā piesārņojuma novēršanu un kontroli, augsnes uzraudzību un klimata pārmaiņas. Daži projekti sekmē lielāku atbilstību ES vides aizsardzības noteikumiem, kā arī reģionālo vai starptautisko sadarbību.

Projektu kopējās izmaksas ir EUR 9 223 000. ES finansējums veido apmēram 69 % no šā apjoma.

LIFE-Trešās valstis ir LIFE programmas daļa. LIFE ir ES finanšu instruments, kas atbalsta vides un dabas aizsardzības projektus Eiropas Savienībā, dažās kandidātvalstīs, valstīs, kas pievienojas, un kaimiņvalstīs. Finansējot īpašus pasākumus, tās mērķis ir sekmēt ES vides politikas attīstību un īstenošanu. Kopš 1992. gada LIFE līdzfinansējums nodrošināts aptuveni 2 500 projektiem, kuru kopējais devums vides aizsardzībai ir EUR 1 500 miljoni.

LIFE-Trešās valstis īpašais uzdevums ir veidot kapacitāti un administratīvās struktūras, palīdzēt attīstīt vides politiku un rīcības programmas trešās valstīs, kuras robežojas ar Vidusjūru un Baltijas jūru[1].

Abu pārējo LIFE daļu — LIFE-Daba un LIFE-Vide — mērķis ir dabas aizsardzība un jauninājumi vides aizsardzības pasākumu jomā. Par LIFE-Daba un LIFE-Vide ietvaros apstiprinātajiem projektiem skatīt paziņojumus presei IP/05/1157 un IP/05/1155.

Pašreizējā LIFE programma („LIFE III”) turpināsies līdz 2006. gada beigām. Komisija izstrādājusi priekšlikumu par jaunu programmu „LIFE +” 2007.–2013. gadam, kuras budžets paredzēts EUR 2 190 miljonu apmērā. Ministru padome un Eiropas Parlaments patlaban apspriež šīs programmas galīgo variantu un budžetu.
Šā paziņojuma presei pielikumā ir 15 trešās valstīs izvēlēto projektu kopsavilkums. Sīkāka informācija par katru projektu atrodama vietnē
http://ec.europa.eu/environment/life/project/index.htm

PIELIKUMS

Pārskats par LIFE-Trešās valstis 2005. gada projektiem par katru valsti

Bosnija un Hercegovina -— 1 projekts

Šajā projektā saņēmējs ir Sarajevas Inženiertehniskās būvniecības fakultātes Hidrotehniskās būvniecības institūts, un ES līdzfinansējums ir EUR 299 250. Projekta mērķis ir īstenot „integrētu atļauju procedūru vides jomā”, koncentrējoties uz vislabākajām pastāvošajām pārtikas un dzērienu rūpniecības tehnoloģijām. Neraugoties uz ražošanas aktivitātes samazināšanos pēc kara, rūpnieciskajam piesārņojumam Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir negatīva ietekme uz vidi.

Horvātija — 4 projekti

Pirmajā projektā saņēmējs ir Horvātijas Vides aģentūra, un ES līdzfinansējums ir EUR 533 700. Projekta mērķis ir radīt ES prasībām atbilstošus augsnes uzraudzības programmas valsts standartus un metodes. Projekta ietvaros tiks noteiktas augsnes uzraudzības staciju atrašanās vietas valstī, lauksaimniecības zemes, meža zemes un piesārņoto vietu koordinātas, potenciālie atskaites centri datu apkopošanai un analizēšanai, kā arī izteikti priekšlikumi augsnes uzraudzības sistēmas izveidei, tostarp izstrādāts finanšu plāns sistēmas ieviešanai nākotnē.

Otrajā projektā saņēmējs ir valsts ūdens resursu apsaimniekošanas aģentūra „Croatian Waters”, un ES līdzfinansējums ir EUR 211 571. Projekta mērķis ir radīt jaunu laboratoriju notekūdeņu bionoārdīšanās analizēšanai. Tādējādi tas sekmēs valsts ūdens aizsardzības stratēģiju un atbilstību ES Ūdens pamatdirektīvai.

Trešajā projektā saņēmējs ir Lonsjko Polje dabas parka valsts dienests, un ES līdzfinansējums ir EUR 496 845. Izstrādājot konsultatīvu procesu un iesaistot ieinteresētās personas, projekta mērķis ir attīstīt un uzlabot integrētu upju baseinu apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas plānošanas process ļaus apzināt mitrāju vajadzības. Izveidos ilgtspējīgu apmeklētāju vadības sistēmu un nodrošinās aprīkojumu Horvātijas aizsargāto teritoriju mežziņiem.

Ceturtajā projektā saņēmējs ir Zagrebas Universitātes Inženiertehniskās būvniecības fakultāte, un ES līdzfinansējums ir EUR 492 584. Projekta ietvaros Vides aizsardzības, fiziskās plānošanas un būvniecības ministrijai palīdzēs izveidot ilgstpējīgu būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Analizēs pieejamos datus par pildizgāztuvēm un atkritumu izgāztuvēm, būvniecības un nojaukšanas atkritumu apjomu un veidiem, lai gūtu priekšstatu par pašreizējo stāvokli un identificētu jomas, kurās datu nav. Izvēlēsies tipiskas vietas, kas atspoguļo atkritumu un izmantoto loģistikas sistēmu dažādos apjomus un veidus. Zagreba būs eksperimentālais reģions, kurā savāktos materiālus pārstrādās Jakuševacas pildizgāztuves eksperimentālajā pārstrādes uzņēmumā. Horvātijas būvniecības nozare gadā rada 2 miljonus tonnu būvniecības un nojaukšanas atkritumu. Patlaban pārstrādā un atkārtoti izmanto mazāk nekā 5 % no šiem atkritumiem.

Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla — 2 projekti

Pirmajā projektā saņēmējs ir Hebronas pašvaldība, un ES līdzfinansējums ir EUR 770 000. Projekta mērķis ir izveidot jaunus vides aizsardzības noteikumus Hebronas pašvaldībā marmora atlūzu, dūņu un ražošanas ciklā izmantotā ūdens apstrādei.

Izveidos Palestīnas un Itālijas marmora asociāciju tīklu un uzbūvēs eksperimentālu centru rūpniecisko notekūdeņu pārstrādei un kalcija karbonāta atdalīšanai.

Otrajā projektā saņēmējs ir Jeruzalemes Lietišķo pētījumu institūts, un ES līdzfinansējums ir EUR 200 819. Projekta mērķis ir palīdzēt izstrādāt vietēja mēroga ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un izplatīt iepriekšējā izpētē iegūtās zināšanas. Praksē projekta mērķis ir palīdzēt nodrošināt un uzturēt atsevišķu vietējo un valsts iestāžu līdzdalību, izveidot ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS, kas ir digitālo karšu un citu skatu kopums, kas parāda raksturīgas iezīmes uz zemes virsmas un saistību starp šīm iezīmēm) un pastiprināt attiecīgo pašvaldību un lauku padomju tehnisko kapacitāti. Šā projekta gaitā gūtās zināšanas nodos citām Rietumkrasta pašvaldībām, lai mudinātu tās īstenot līdzīgas ilgtspējīgas iniciatīvas.

Izraēla — 2 projekti

Pirmajā projektā saņēmējs ir Augšgalilejas reģionālā padome, un ES līdzfinansējums ir EUR 369 442. Mērķis ir radīt pamatnostādnes nolūkā līdzsvarot attīstību un vides prasības Augšgalilejas reģionā, lai resursus varētu izmantot ilgtspējīgi. Izveidos zemes izmantojuma apzīmējumu, vides pārvaldības, plūdu novēršanas un atbilstošas nosusināšanas ģenerālplānu. Projekts sekmēs sabiedrības līdzdalību plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos; vienlaikus ar dabas resursu saglabāšanu attīstīs ekotūrismu; ar izglītības programmu un tiesību normu palīdzību mainīs destruktīvas uzvedības modeļus; sekmēs ekoloģiskās lauksaimniecības praksi un izveidos ģenerālplāna īstenošanas, pārvaldības un uzturēšanas administratīvās pamatnostādnes.

Otrajā projektā saņēmējs ir Hešelas Vides apmācības un vadības centrs, un ES līdzfinansējums ir EUR 334 934. Projekta mērķis ir izveidot liela mēroga vides kapacitāti pašvaldībās Izraēlā. Apmācīs advokātus, pašvaldību profesionāļus un pilsētu mērus un radīs tīklus šo personu apvienošanai. Izstrādās instrumentus vietēja mēroga ilgtspējīgumam pašvaldību plānošanā, pārvaldē un likumdošanā (nolikumus) un izveidos atbalsta tīklu, kas apvienos iniciatīvas Izraēlā.

Jordānija — 1 projekts

Šajā projektā saņēmējs ir Hāšimītu Universitāte, un ES līdzfinansējums ir EUR 473 701. Projekta mērķis ir attīstīt stratēģiju un līdzekļus tūrisma pieauguma radīto problēmu risināšanai. Sadarbībā ar tūrisma nozari īstenos eksperimentālus pasākumus un veiks izpēti divās viesnīcās, lai uzlabotu to darbības rezultātus attiecībā uz vidi. Ar projekta rezultātiem, izveidoto stratēģiju un instrumentiem vairākos semināros iepazīstinās ieinteresētās personas. Lai sekmētu vides pārvaldību tūrisma nozarē kopumā, izveidos rokasgrāmatu un elektroniskās apmācības moduli.

Maroka — 1 projekts

Šajā projektā saņēmējs ir Čouaiba Doukali Universitāte, un ES līdzfinansējums ir EUR 438 228. Projekta mērķis ir attīstīt efektīvu kompostēšanas sistēmu pilotprojekta mērogā notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumu un dzeramā ūdens uzņēmumu radīto kanalizācijas nosēdumu attīrīšanai, lai Marokā izveidotu augstas kvalitātes kompostu. Ik gadu Marokā rodas aptuveni 43 000 tonnu kanalizācijas nosēdumu, un šis apjoms strauji pieaug. Kanalizācijas nosēdumus galvenokārt uzglabā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tuvumā, un tad tos vai nu izmanto zemes mēslošanai bez iepriekšējas attīrīšanas, vai arī nogādā nekontrolētās pildizgāztuvēs.

Libāna — 1 projekts

Šajā projektā saņēmējs ir Arcenciel, un ES līdzfinansējums ir EUR 449 697. Šis projekts paredz izstrādāt Libānas valsts politiku attiecībā uz slimnīcu infekciozo atkritumu pārvaldību un apstrādi. Pasākumi ietver slimnīcu atkritumu apstrādi Mont Liban reģiona dienvidos, slimnīcu personāla apmācību un kampaņas, kuru mērķis ir veicināt informētību par slimnīcu atkritumiem.

Krievija — 1 projekts

Šajā projektā saņēmējs ir Kaļiņingradas Pašvaldības iestāžu vides centrs ECAT, un ES līdzfinansējums ir EUR 492 837. Projekts sekmēs un vienkāršos Kaļiņingradas rūpniecības sektora ekoloģisko un drošības raksturlielumu uzlabošanu. Projekta mērķis ir nodrošināt kompetento iestāžu veiktu šo pasākumu efektīvu kontroli un uzraudzību. To panāks, veicinot integrētu piesārņojuma novēršanas un kontroles praksi un attīstot un ieviešot vides un drošības pārvaldības sistēmas. Par šiem instrumentiem visus reģiona rūpniecības nozares dalībniekus informēs mācību kursos un semināros. Tīmeklī izvietota informatīva bibliotēka nodrošinās visu nepieciešamo informāciju. Aptuveni 80 % no reģiona vietējās ražošanas atrodas Kaļiņingradā: tur atrodas apmēram 300 lielu un vidēju un 40 000 mazu ražošanas uzņēmumu.

Tunisija, Alžīrija un Maroka — 1 apvienots projekts

Šajā apvienotajā projektā saņēmējs ir Observatoire du Sahara et du Sahel, un ES līdzfinansējums ir EUR 526 144. Projekta galvenais mērķis ir novērst sausuma radīto krīzi šajā Vidusjūras dienvidu krasta daļā, ieviešot agrās brīdināšanas sistēmu un veicinot šo valstu darbības iespējas. Izveidos kopīgu informācijas sistēmu par sausumu un kopīgu agrā novērtējuma metodiku. Attiecīgo valstu teritorijas sadalīs ekoreģionos un novērtēs šo reģionu strukturāli vājās vietas. Projekta rezultātus un iegūtās zināšanas izplatīs tiešajiem izmantotājiem, lēmumu pieņēmējiem un iestādēm visās trīs valstīs.

Turcija — 1 projekts

Šajā projektā saņēmējs ir Turcijas Reģionālā vides centra birojs, un ES līdzfinansējums ir EUR 252 488. Projekts ir paredzēts kapacitātes palielināšanai attiecībā uz klimata pārmaiņām. Tas ietekmēs valsts administrāciju, sekmēs starpvaldību sadarbību, palielinās ieinteresēto personu informētību un to lomu klimata pārmaiņu debatēs. Projekts tieši atbalstīs klimata pārmaiņu politikas attīstību prioritārajos sektoros un sekmēs sabiedrības līdzdalību un piekļuvi vides informācijai.


[1] Saskaņā ar programmu LIFE-Trešās valstis tiesības saņemt finansējumu ir Albānijai, Alžīrijai, Bosnijai un Hercegovinai, Ēģiptei, Horvātijai, Izraēlai, Jordānas Rietumkrastam un Gazas joslai, Jordānijai, Libānai, Marokai, Sīrijai, Tunisijai, Turcijai un Krievijai piederošajiem Baltijas jūras piekrastes apgabaliem (Kaļiņingradas un Sanktpēterburgas reģions).


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website