Navigation path

Left navigation

Additional tools

IP/05/1155
Briselē, 2005. gada septembrī

LIFE Nature 2005: Komisija iegulda 69 miljonus eiro dabas aizsardzības projektos 20 valstīs

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu 54 dabas aizsardzības projektiem 20 dalībvalstīs vai kandidātvalstīs dabas programmas “LIFE Nature” ietvaros. Projektu īstenošanas gaitā tiks atjaunotas aizsargājamās dabas teritorijas, to flora un fauna, izveidotas ilgtspējīgas vadības struktūras, palielināta sabiedrības informētība un sadarbība ar ieinteresētajām pusēm. Tādējādi būs panākts vēl viens ieguldījums Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkla izveidē ES mērogā. Projekti tiks veikti Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un Rumānijā. Kopējais ieguldījums projektos ir 125,7 miljoni, no kuriem 69 miljonus eiro sedz ES.

Vides komisārs Stavros Dimas teica: „Man ir prieks redzēt, ka no Eiropas fondiem tiek sniegts atbalsts centieniem vietējā, reģionālā un visas valsts mērogā aizsargāt savvaļas sugas un to dzīvotnes. Esmu personīgi apmeklējis Natura teritorijas un varu spriest par šīs dinamiskās sadarbības rezultātiem”.

Šogad Komisija ir saņēmusi finansēšanai 183 priekšlikumus LIFE Nature programmas ietvaros no dažādām dabas aizsardzības organizāciju grupām, valsts iestādēm, NVO, mednieku un makšķernieku biedrībām utt. No tiem Komisija ir izvēlējusies piecdesmit četrus, turklāt deviņos gadījumos projekti skar divas vai vairākas valstis.

Vairumā gadījumu projektu mērķis ir Natura 2000 teritoriju vai teritoriālo tīklu aizsardzība vai atjaunošana, vadības vai rīcības plānu veidošana vai īstenošana, ūdensteču uzlabošana, teritoriju atjaunošana, pamata veidošana ilgtermiņa teritoriju apsaimniekošanai un agresīvo sugu ierobežošana. Turklāt vairākos projektos ir plānots audzēt un laist savvaļā apdraudētas sugas, kā arī samazināt piezveju.

Kopš 1992. gada – līdzfinansējums 2 500 projektiem

Natura 2000 ir īpašu aizsargājamu teritoriju tīkls Eiropas mērogā. Tas tika izveidots saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu[1] un aptver arī Putnu direktīvas[2] teritorijas. Kopumā tīklā ir iekļautas vairāk kā 18 000 teritorijas, kas līdzinās aptuveni 17,5 procentiem no 15 sākotnējo ES dalībvalstu (ES-15) platības – kas ir samērojams ar Francijas teritoriju; šobrīd tīkls aptver arī jaunās dalībvalstis.

LIFE ir ES finanšu instruments, vides un dabas aizsardzības projektu atbalstīšanai Eiropas Savienībā, kā arī dažās kandidātvalstīs, valstīs, kas uzsākušas pievienošanās sarunas, un kaimiņvalstīs. Tā mērķis ir palīdzēt veidot un īstenot ES vides politiku, finansējot īpašus pasākumus. Kopš 1992. gada LIFE ietvaros līdzfinansējumu ir saņēmuši 2 500 projekti, kuru kopējais ieguldījums vides aizsardzībā ir 1 500 miljoni eiro.

LIFE Nature sniedz īpašu ieguldījumu Putnu un Dzīvotņu direktīvu īstenošanā, jo īpaši Natura 2000 Eiropas teritoriālajā tīklā. Divas citas – vides (LIFE Environment) un trešo valstu (LIFE Third Countries) apakšprogrammas ir vērstas uz inovatīvo vides tehnoloģiju demonstrāciju un videsspējas palielināšanu Vidusjūras un Baltijas jūras baseina valstīs. Sīkāka informācija par LIFE Environment un LIFE Third Countries ietvaros apstiprinātajiem projektiem ir ietverta preses ziņojumos IP/05/1156 un IP/05/1157

Pašreizējās LIFE programmas (“LIFE III”) darbība beidzas 2006. gada nogalē. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par jaunu programmu “LIFE +” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ar budžetu 2 190 miljoni eiro. Par tās galīgo pieņemšanu un budžeta summu patlaban lemj Ministru Padome un Eiropas Parlaments.

Papildinformācija
Sk. pielikumu, kurā dots kopsavilkums par LIFE Nature ietvaros finansētajiem projektiem. Vairāk ziņu par projektiem var gūt tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/life/project/index.htm
Par Natura 2000 var gūt vairāk ziņu tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/environment/nature/home.htm

PIELIKUMS

Pārskats par LIFE Nature 2005 pa valstīm

Apvienotā Karaliste – 3 projekti

Pirmais projekts ir Eivonas upei Dienvidanglijā veltīta restaurācijas programma. Tās mērķis ir atjaunot ūdensteces dzīvotnes un apstākļus saistītām sugām sešās paraugteritorijās gar upi.

Otrs projekts ir būtiski svarīgs dabas aizsardzības pasākums pīles-baltgalves (Oxyura leucocephala) Eiropas populācijas aizsargāšanai, kuru apdraud cita pīļu suga Oxyura jamaicensis. Tiks veidota piecu gadu ilga programma Oxyura jamaicensis izskaušanai AK un izstrādātas rekomendācijas šīs sugas izskaušanai pārējā Eiropas teritorijā.

Trešais projekts ir veltīts ligzdojošo putnu apdraudējuma novēršanai salās pēc nejaušas plēsīgo dzīvnieku introdukcijas. Ar vietējo iedzīvotāju, prāmju transporta kompāniju un apmeklētāju atbalstu Kannas salā tuvu Skotijas rietumu krastam tiks iznīdētas žurkas un izveidotas efektīvas uzraudzības sistēmas, lai tās neapmestos salā turpmāk.

Austrija - 2 projekti

Trīs apvidos uz Ziemeļiem un uz Austrumiem no Vīnes ir sastopamas lielās sīgas (Otis tarda). Pateicoties gadiem ilgām pūlēm tās aizsargāt un apsaimniekot, kopējā putnu populācija aptver ap 140 putnu. Tomēr panākto ikgadējo pieaugumu, kas radies dzīvotņu un ligzdu aizsardzības rezultātā, nākas zaudēt, kad putni saduras ar elektrības vadiem – 2003. gadā šādā veidā aizgāja bojā 20 procenti pieaugušo putnu. Pirmā projekta ietvaros šis jautājums tiek risināts, ierokot 43 km apakšzemes kabeļu līniju un novietojot redzamības zīmes uz gaisa pārvades līnijām 125 km garumā.

Otrs projekts, kas tiek realizēts Štīrijā Gesäuse nacionālajā parkā, aptver virkni atjaunošanas darbu, tai skaitā dambju un betona krastmalu nojaukšanu gar Ennas upi un tās pietekām, kā arī ganību atjaunošanu pamestajās kalnu pļavās.

Beļģija - 6 projekti

Nīderlandes un Beļģijas dabas aizsardzības NVO kopējā projekta mērķis ir atjaunot degradētās dzīvotnes un apvienot atsevišķās teritorijas, atgūstot un atjaunojot 60 ha zemju Domelas upes krastā (Limburgas provincē Beļģijā un Ziemeļbrabantē Nīderlandē).

Otrs projekts skar trīs militāro mācību zonas Valonijā (Marche-en-Famenne, Elsenborn, Camp Lagland), un tā mērķis ir integrēt zemju izmantošanu armijas vajadzībām ar dabas aizsardzību, atbrīvojot 380 ha platību no sausiem virsājiem un paceļot ūdens līmeni dumbrājos un zemajos purvos.

Divi projekti ir izveidoti muklāju un ar eglēm apstādītu mitro virsāju atjaunošanai Ardēnu centrālajā daļā Taijas augstienē [Plateau de Tailles] un ap Žedinu [Gedinne] (Croix Scaille) Ardēnu kalnu rietumos.

Zemienēs gar Grot Net upi starp Gēlu [Geel] un Molu [Mol] (Beļģijas ziemeļos) atrodas dažādas dzīvotnes. Tomēr tās ir sadrumstalotas un izjūt spiedienu sakarā ar zemes intensīvo izmantošanu kaimiņos. Piektā Beļģijas LIFE-Nature projekta plānā ir atgūt un atjaunot 70 ha zemes, lai radītu lielākus saistītus dzīvotņu blokus.

Sestais projekts ir pārrobežu projekts, kura mērķis ir tuvināt parku administrācijas robežjoslā starp Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju (Reinzeme–Pfalca). Tiks radīta programma ūdru uzraudzībai un izveidots fizisko šķēršļu saraksts ūdru migrācijas ceļu ūdenstecēs (piemēram, noslogoti ceļu krustojumi, caurteces...). Projektā ir paredzēts šīs barjeras pārveidot un atjaunot upju krastus.

Dānija – 3 projekti

Pirmajā projektā ir plānots atjaunot augstos purvus vairāk kā desmit vietās Dānijā, galvenokārt Jitlandē. Tur tiks aizsprostoti grāvji, lai neļautu purviem drenēties.

Otra projekta uzmanības centrā ir reti sastopami tauriņi Euphydryas aurinia, kuru Dānijā kļūst aizvien mazāk, jo zemes apsaimniekotāji vai nu ir pārstājuši lietot zālaines, kas veido to dabiskās dzīvotnes, liekot tiem aizaugt, vai arī lieto tās pārāk intensīvi.

Finansiāli trešais projekts stipri pārsniedz citus projektus šā gada LIFE-Nature programmas ietvaros. LIFE ieguldījums šai projektā ir 8 miljoni eiro pie kopējā budžeta 15 miljoni. Projekts skar lašveidīgo zivi Coregonus oxyrhynchus, kas ir bīstami tuvu iznīcībai. Vienīgā par dzīvotspējīgu uzskatāmā populācija pasaulē atrodas Jitlandes dienvidrietumu upes, no kurām zivis migrē uz nārsta vietām Vadenzē. To jūras dzīvotne ir droša, bet izmaiņas upju morfoloģijā un puskomerciāla zveja ar tīkliem šai teritorijā ir izraisījusi sugas panīkumu.

Francija- 4 projekti

Trīs no četriem projektiem skar retu putnu aizsardzību. Visus trīs projektus vada NVO, tādas kā Putnu aizsardzības līga un Bretagne Vivante. Mērķis ir stabilizēt vai palielināt esošās populācijas un uzlabot sugu stāvokli. Tiks ieviesti arī vadības pasākumi.

Austrumu Korbjērā [Corbières] (Langdokas – Rusijonas reģions) projekts skars 13 putnu sugas.

Otrs projekts skar retu zīriņu sugu (Sterna dougallii) Bretaņā.

Trešais projekts ir starpvalstu projekts, kas saistīts ar mazā lauku piekūna populācijas nostiprināšanu un aizsardzību Odā [Aude] (Francijā) un Estremadurā (Spānijā), balstoties uz Francijas un Spānijas NVO starptautisku sadarbību.

Ceturtais projekts, kura vadību arī nodrošina NVO, arī paredz virsāju, kūdrāju un Montselgas [Montselgues] sikspārņu saglabāšanu Ronas-Alpu reģionā.

Grieķija – 1 projekts

Projekta pamatā ir konflikts starp zvejniecības uzņēmumiem un Eiropas Savienības lielākās kritiski apdraudētās mūkroņu (Monachus monachus) populācijas saglabāšana Grieķijas teritoriālajos ūdeņos. To ir uzņēmusies NVO MOM, kas cieši sadarbojas ar vietējiem zvejniekiem.

Itālija – 4 projekti

Divi projekti attiecas uz Puglijas reģionu Dienviditālijā: pirmais projekts ir veltīts Fortore upei, kas šķērso trīs reģionus no Apenīnu kalniem līdz Adrijas jūrai. Projekta gaitā tiks izveidots Kopienas nozīmes teritorijas vadības plāns (Kopienas nozīmes teritorija Natura 2000 ietvaros). Šo projekta daļu īstenos iestāde, kas ir atbildīga par upes baseinu; tā ir pirmā reize, kad šāda veida iestāde ir sagatavojusi Natura 2000 vadības plānu. Vietējo zemes apsaimniekotāju vidē tiks veicināts lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas paredz lielāku vērību vides faktoriem. Otra projekta mērķis ir pasargāt piekrastes dzīvotnes Natura 2000 teritorijā Torre Guaceto. Šī teritorija ietver aizsargātu jūras joslu, kuru jo īpaši apdraud intensīva lauksaimniecība.

Arī Dienviditālijā Materas provincē tiek īstenots projekts, kas saistīts ar apdraudēto plēsīgo putnu aizsardzību. Materas un Monteskaliozo pilsētās tiks atjaunotas ligzdu vietas uz jumtiem un palielināts to skaits. Turklāt viens no projekta uzdevumiem ir panākt izmaiņas būvniecības likumā ar mērķi novērst ligzdu iznīcināšanu, panākot lauku piekūniem lielākas izdzīvošanas iespējas.

Visbeidzot Toskānā tiks īstenots projekts ar mērķi nodrošināt un uzlabot krasta ekosistēmas aizsardzību reģionālajā parkā Migliarino - San Rossore - Massaciuccoli, ko apdraud eksotisku augu invāzija un pārāk liela apmeklētāju skaita radīta erozija. Apmeklētāji tiks novirzīti pa atsevišķām takām.

Īrija – 1 projekts

Īrijas Republikā atrodas svarīgi prioritāri Eiropas mežaiņu dzīvotņu veidi. Īrijas Mežu padome ir iesniegusi priekšlikumu par mežaiņu kvalitātes atjaunošanu deviņās teritorijās 560 ha platībā četru gadu laikā. Projekts būs vērsts uz sabiedrības informēšanu un izglītošanu.

Latvija – 1 projekts

Šis projekts iekļauj arī Lietuvu un Igauniju. Tā mērķis ir radīt pamatu aizsargātām jūras joslām Natura 2000 teritoriālajā tīklā. Šajā projektā piedalās arī Krievija, lai apgūtu zināšanas par jūras aizsargājamām joslām. Projekts aptver trīspadsmit teritorijas starp Kaļiņingradu un Somu jūras līci. Pie projekta strādā19 partnerorganizācijas – valsts iestādes, NVO un pētnieciskie institūti. Latvijas Aizsardzības ministrija projektam izdalīs kuģus.

Lietuva – 2 projekti

Lietuvas NVO vada projektu ar partneriem no Polijas un Brandenburgas (Vācijā). Tā mērķis ir Eiropas purvu bruņurupuča Emys orbicularis, kā arī abinieku Bombina bombina (sarkanvēdera ugunskrupja) un Triturus cristatus (lielā tritona) aizsardzība. Projekts aptver Lietuvas dienvidaustrumus, Belovežas Nacionālo parku, Mazūriju, Poznaņas-Oderas reģionu un Ukermarku [Uckermark], kas ir vistālākā vieta uz ziemeļiem, kur sastopams bruņurupucis.

Kuršu kāpa un lagūna, ko tā ietver ir viena no īpatnējākajām Baltijas ainavām. To apmeklē ļoti daudz cilvēku, un tas nelabvēlīgi ietekmē kāpu dzīvotnes. Otrs projekts, kuru īsteno Kuršu Nacionālais parks, Viļņas Universitāte un dabas aizsardzības NVO regulēs apmeklētāju plūsmu, veidojot takas un nožogojumus. Tiks izpētīta zvejniecības uzņēmumu ietekme uz jūras putniem un izstrādātas rekomendācijas, kā arī atjaunotas degradētās kāpas un zālaines 1600 ha platībā.

Luksemburga - 1 projekts

Ūras (Our) upē Luksemburgas Ziemeļaustrumos vēl ir atrodamas ievērojamas apdraudētās pērļu gliemenes populācijas, bet to vairošanās tempi ir lēni un vairums īpatņu ir gados veci. Kopēja projekta rezultātā starp dabas aizsardzības NVO un vides ministriju, pamatojoties uz Čehijā izstrādātu tehnoloģiju, tiks radīta mākslīga vairošanās vieta nebrīvē.

Nīderlande – 1 projekts

Projekts skar kāpu zālaines, kāpu nokares un kāpu virsājus Tershelingas, Tekselas un Vlīlandes salās Vadenzē, kā arī piecās kontinentālā krasta teritorijās (Ziemeļnīderlandē, Dienvidnīderlandē, Zēlandē). Aizaugšanas, eitrofikācijas un izžūšanas rezultātā šīs dzīvotnes panīkst. Krasta kāpās ir iecienītas pludmales atpūtas vietas, tāpēc projektā ir uzsvērts komunikatīvais aspekts un informācijas izplatīšana, kā arī 1100 ha kāpu atjaunošana un ganību atjaunošana papildus 1500 ha platībā.

Polija – 1 projekts

Kopīgais projekts ar Vāciju skar apdraudēta zvirbuļveidīgā putna Acrocephalus paludicola aizsardzību, kas ir gandrīz izzudis iepriekšējās izplatības teritorijās Ziemeļvācijā un Polijā sakarā ar dzīvotņu zaudēšanu un sugas degradāciju. Palīdzības saņēmējs, Polijas NVO (Polijas Putnu aizsardzības biedrība), sadarbojas ar vairākām citām NVO un nacionālajiem parkiem, lai nepieļautu populācijas iznīkšanu, informējot sabiedrību, atjaunojot un paplašinot degradētās dzīvotnes un ieviešot ilgtermiņa vadības sistēmas.

Rumānija – 5 projekti

Četri no pieciem Rumānijas projektiem skar savvaļas sugas.

Viens projekts ir veltīts pļavu odzes (Vipera ursini rakosiensis) sīkai atliku populācijai Transilvānijā. Šī rāpuļu suga ir gandrīz pilnībā izzudusi – pārējās populācijas, kuras visas ir apdraudētas un pārstāvētas niecīgā skaitā, ir atrodamas vēl tikai Ungārijā.

Otrs projekts ir veltīts lieliem plēsīgiem zīdītājdzīvniekiem, tādiem kā vilki (Canis lupus), lāči (Ursus arctos) un lūši (Lynx lynx) Vrancejā.

Divi projekti ir veltīti putnu sugām; viens – ūdensputniem Prutas lejasteces pārplūstošajos līdzenumos un otrs – Dalmācijas pelikāna (Pelecanus crispus) populācijām, kas ir prioritāra suga LIFE finansējuma saņemšanai Donavas deltā.

Piektais projekts ir veltīts dzīvotnēm visā Rumānijas teritorijā. Tā mērķis ir mežu, alpīno un subalpīno dzīvotņu saglabāšana. Tas stimulēs vietējo ekotūrisma uzņēmumu attīstību un apmācīs vietējos iedzīvotājus vadīt ekskursijas dabā. Projekta ietvaros tiks izveidoti priekšlikumi privāto zemes īpašnieku, kas vēlas apsaimniekot tiem piederošos mežus saskaņā ar Natura 2000 uzdevumiem, atbalstam, kā arī šie priekšlikumi tiks virzīti pieņemšanai kompetentajās iestādēs.

Slovākija – 2 projekti

Viens projekts ir veltīts sīkai lielo sīgu (Otis tarda) populācijai, kas sastopama divās teritorijās starp Bratislavu un Ungārijas robežu.

Otrs projekts skar Zahorī mitrājus valsts rietumos. Liela daļa teritoriju atrodas militāro mācību zonā. Projekta ietvaros tiks veikti atjaunošanas darbi, tādi kā novadgrāvju aizsprostošana vai aizbēršana, aizaugušo pļavu attīrīšana un dumbrāju hidroloģijas uzlabošana.

Somija – 2 projekti

1200 ha plašajā militāro mācību zonā Vattajā Botnijas līcī (Ostrobotnijā) atrodas viena no Somijas ievērojamākajām kāpu joslām. Pirmā projekta gaitā mācību pasākumos tiks iestrādātas Natura 2000 prasības, atjaunotas bojātās kāpas un ganības aizaugušajās pļavās. Jautājums par teritorijas rekreatīvo izmantošanu tiks risināts, virzot apmeklētāju plūsmu un liedzot tiem pieeju visjūtīgākajām zonām.

Mazā zoss (Anser erythropus) ir nopietni apdraudēta suga. Otro projektu īsteno Pasaules Savvaļas dabas fonda Somijas nodaļa sadarbībā ar 9 partneriem Norvēģijā, Igaunijā, Ungārijā un Grieķijā. Tā ietvaros tiks noteiktas putnu svarīgākās ligzdošanas vietas Lapzemē, darot tās drošas, kā arī izsekotas migrējošās zosis, lai noskaidrotu vēl nezināmas to barošanās/atpūtas vietas, un atjaunotas atpūtas vietas Igaunijā un drošas barošanās vietas Ungārijā.

Spānija – 4 projekti

Ziemeļspānijas acidofilie dižskābaržu (Fagus sylvatica) meži un Galīcijas-Portugāles ozolu birzis (Quercus robur un Quercus pyrenaica) Kopienas nozīmes teritorija Aiako Harria (Guipuzcoa, Basku zemē) ir iekļautas sadarbības projektā, ko īsteno četras vietējās varas iestādes - iestāde, kas atbild par ūdensapgādi, mežniecības fonds, biodiversitātes fonds un reģionālā dabas aizsardzības iestāde. Kopīgā sadarbībā tiks īstenots ilgtspējīgs mežu apsaimniekošanas plāns.

Vēl viens projekts skar četras Dzīvotņu direktīvas aizsargātas abinieku sugas. Projekts attiecas uz visu to izplatības teritoriju Valensijā.

Ziemeļspānijā trešā projekta ietvaros tiek piedāvāta upes baseinu apsaimniekošanas shēma, lai palīdzētu Eiropas ūdeļu (Mustela lutreola) populācijām Ebro upes baseina daļā, kas atrodas Navarras reģionā.

Ceturtais projekts ir veltīts Vidusjūras pagaidu dīķu aizsardzībai Minorkā Baleāru salās. Sākotnējais mērķis ir gūt vairāk zināšanu par šīs jūtīgās dzīvotnes dinamiku un evolūciju un veidot tehniskus un juridiskus instrumentus tās ilgtermiņa aizsardzībai.

Ungārija – 2 projekti

Viens projekts skar 6 teritorijas, ar kopplatību 720 ha, kas izkaisītas gar Donavas koridoru un valsts dienvidrietumos un ko klāj dažādas zālaines. Projekta mērķis ir izveidot piemērotas lauksaimniecības-vides shēmas dažādiem dzīvotņu veidiem zālainēs.

Otrs projekts ir pārrobežu projekts ar Rumāniju kukaiņu piekūna (Falco vespertinus) aizsardzībai. Projekts aptver 90% tā Eiropas populācijas ārpus Krievijas robežām, kas ir izplatīta Ungārijā austrumos no Donavas un Satu Mare rajonā Rumānijā.

Vācija - 7 projekti

Tiks atjaunota dabīgā pārplūšana 600 ha plašumā un 10 km garumā gar Lipes upi pie Hammas (Ziemeļreina-Vestfālene).

Otrs projekts skar dumbrājus un mitrās zālaines pie Rozenheimas (Bavārijā). 1100 ha lielā platībā, aizsprostojot notekgrāvjus un izcērtot koku un krūmu audzes, tiks atjaunoti 450 ha augsto purvu.

Trešā projekta Dienvidu Melnajā mežā objekts ir dažādas dzīvotnes (staģes zālaines, kalnu siena pļavas, virsāji, meži un augstie purvi) 2000 ha plašajā Hocenvaldē [Hotzenwald].

Ceturtais projekts skar Eiropā ļoti retu dzīvotņu veidu - kontinentālos sāļos purvus, kas atrodas ap sāļajiem avotiem. Projekts aptver piecas kontinentālo sāļo purvu teritorijas Brandenburgas reģionā.

Projekts Eifelas [Eifel] pauguros uz austrumiem no Koblencas (Reinlande-Pfalca) skar staģes zālaines un virsājus. Tur tiks attīstīts un veicināts ekotūrisms.

Sestā projekta objekts ir bijusī militāro mācību zona pie Kukshāfenes [Cuxhafen], ko veido krasta kāpas, kur iesakņojušās ozolu birzis, kurās savukārt ir atrodamas zālaiņu dzīvotnes. Projekta ietvaros tiks introducēti lieli zālēdāji (sumbri, poniji), kas ganīsies 350 ha apmežotās pļavās.

Pēdējais no minētajiem projektiem ir starpvalstu projekts, un tas skar krastmalas pļavas 34 vietās ap Baltijas jūru, galvenokārt Dānijā, bet arī Zviedrijā, Šlēsvigā-Holšteinā (Vācijā) un Igaunijā, tai skaitā Saltholmas salā pie Kopenhāgenas, kur tās jau paaudzēm ilgi apsaimnieko šīs pilsētas iedzīvotāju kooperatīvs.

Zviedrija – 2 projekti

Ostergotlandē tiks īstenots projekts mežaino ganību atjaunošanai, kur aug veci ozoli, kas dod patvērumu apdraudētai vaboļu sugai Osmoderma eremite.

Otrs projekts attiecas uz Moilvenas [Moälven] upi Zviedrijas ziemeļos. Tā mērķis ir atjaunot lašu nārsta vietas un izveidot zivju ceļus, lai no jauna atvērtu upi zivju migrācijai. Šīs darbības labvēlīgi ietekmēs arī pērļu gliemeni.


[1] Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

[2] Padomes Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību"


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website