Navigation path

Left navigation

Additional tools


EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/15/04

Luksemburgā, 2014. gada 17. janvārī

“Ir jāuzlabo LIFE programmas izstrāde un ieviešana,” secina ES revidenti

Šodien publicētajā Īpašajā ziņojumā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) aicina Eiropas Komisiju paaugstināt LIFE programmas efektivitāti, uzlabojot veiksmīgo vides projektu rezultātu izplatīšanu un atkārtošanu.

Ir skaidrs, ka LIFE projektu rezultātus nepietiekami izplata un atkārto, un tas ievērojami samazina programmas spēju kalpot par katalizatoru vides pārmaiņām, kas ir programmas virsmērķis,” teica par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Jan Kinšt.

ES vides politika ir integrēta visās galvenajās ES izdevumu jomās, tostarp struktūrfondos un kopējā lauksaimniecības politikā. LIFE (L’Instrument Financier pour l’Environnement) — un sevišķi šīs programmas vides komponents — ir īpašs finanšu instruments, kas ir platforma labas prakses veidošanai un apmaiņai un katalizē un paātrina ES vides politikas attīstību. Tāpēc programmas efektivitāte ir ļoti atkarīga no tā, vai finansētie projekti veicina pārmaiņas vides jomā. LIFE tieši pārvalda Komisija.

Tikko noslēdzies LIFE programmas 2007.–2013. gada posms, kura vidējais gada budžets projektu finansēšanai bija 239 miljoni EUR, kas ir mazāk nekā 1,5 % no ES kopējiem izdevumiem vides jomā. Revīzijā tika konstatēts, ka trūka mehānisma, ar kuru ierobežotos resursus virzīt savlaicīgi formulētiem mērķiem, un tāpēc labie projekti neveidoja kritisko masu, kas veicinātu manāmu ES vides politikas attīstību. Tāpat arī indikatīvie piešķīrumi valstīm traucēja atlasīt labākos projektus, jo projektu atlasē tika ņemta vērā ne tikai to kvalitāte, bet arī izcelsmes dalībvalsts.

ES revidenti norāda, ka Komisija nepietiekami pamatoja projektu atlasi un, lai gan dažiem atlasītajiem projektiem bija pozitīvi rezultāti, programma nebija veikusi tās pamatuzdevumu, proti, nodrošināt rezultātu efektīvu izplatīšanu un atkārtošanu.

Piezīmes izdevējiem:

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2013 “Vai programmas LIFE vides komponents ir bijis efektīvs” ir novērtēts, vai programma bija izstrādāta un īstenota tā, lai panāktu efektivitāti. ES revidenti skatīja laikā no 2005. līdz 2010. gadam finansētus projektus un apmeklēja attiecīgos Komisijas dienestus un piecas dalībvalstis, kuras ir lielākie līdzekļu saņēmēji LIFE programmā (Vācija, Spānija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste). Minētās valstis saņēma 55 % LIFE budžeta un īstenoja 15 % LIFE projektu.

Palāta konstatēja, ka kopumā LIFE vides komponents nedarbojās efektīvi, jo tas netika pietiekami labi izstrādāts un īstenots.

Balstoties uz saviem konstatējumiem, ERP formulē turpmāk uzskatītos ieteikumus.

  • Izstrādājot jaunajā LIFE programmā paredzētās daudzgadu darba programmas, likumdevējām iestādēm jāļauj Komisijai un dalībvalstīm par atbilstīgiem atzīt tikai tos pieteikumus, kuros ir ierobežots stratēģisko prioritāšu skaits, un finansējamajiem projektiem izvirzīt skaidrus, konkrētus, izmērāmus un sasniedzamus mērķus. Ierobežots prioritāšu skaits, kas noteikts uz vairākiem gadiem, optimizētu atlases procesu, koncentrētu pūliņus uz konkrētām problēmām un atvieglotu programmas ietekmes novērtēšanu.

  • Komisijas priekšlikums jaunajai LIFE programmai izbeidz valstu piešķīrumus tradicionāliem projektiem, bet saglabā ģeogrāfisko līdzsvaru integrētiem projektiem. To piemērojot, Komisijai jānodrošina, ka integrētie projekti tiek atlasīti, ņemot vērā to kvalitāti, un ka, ievērojot ģeogrāfisko līdzsvaru, netiek pārkāpts princips, kas pieteikumu iesniedzējiem paredz vienādas iespējas.

  • Komisijai jāuzlabo projektu atlasē izmantotās vērtēšanas veidlapas un jāprasa, lai vērtētāji sniegtu atsevišķus novērtējumus un piešķirtu punktus par projektu galvenajiem aspektiem (tādiem kā priekšlikuma novatoriskums vai demonstrējamība, plānoto izplatīšanas pasākumu kvalitāte vai rezultātu replicēšanas iespēja), lai uzlabotu atlases procesa kvalitāti un pārredzamību un nodrošinātu, ka atlasītajiem projektiem ir vislielākais potenciāls, kas palīdzēs sasniegt programmas mērķus.

  • Komisijai jāuzlabo tās rīcībā esošie programmu pārvaldības instrumenti un jāapsver iespēja ieviest atbilstīgus kopējos tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus, kā arī sniegt papildu informāciju projekta līmenī, lai veicinātu pienācīgu programmas uzraudzību. Iespēju robežās šiem rādītājiem vajadzētu būt atbilstīgiem, apstiprinātiem, ticamiem, vienkāršiem un stabiliem (RACER kritēriji).

  • Komisijai jāuzlabo pieprasīto personāla izmaksu pamatotības novērtējums, īpaši salīdzināmiem projektiem, labāk izmantojot informāciju, kas savākta uzraudzības laikā. Pēc tam to varētu labāk izmantot, lai vieglāk konstatētu pārmērīgas izmaksas.

  • Komisijai jāpieprasa, lai uzraudzības grupa gan savos novērtējuma ziņojumos, ko tā sniedz projekta īstenošanas laikā, gan arī ex post apmeklējuma ziņojumos ietvertu kritisku analīzi par izplatīšanas, ilgtspējas nodrošināšanas un replicēšanas pasākumiem, kurus ierosinājis saņēmējs, kā arī par iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt to izpildi.

  • Komisijai jāapsver, kā labāk veicināt projektu rezultātu izplatīšanu un replicēšanu, ko veic privātie saņēmēji, kuri vēlas aizsargāt savas komerciālās intereses.

  • Komisijai jāapsver, kā pieprasīt, lai saņēmēji pēc projekta pabeigšanas elektroniskā veidā iesniegtu vienkāršu un atjauninātu informāciju (t. i., vai projekts turpinās, vai projekts ir replicēts un, ja ir, cik reizes u. c.). Tas ļautu Komisijai efektīvi uzlabot ex post informāciju par programmas efektivitāti.

ERP jau agrāk ir revidējusi LIFE-Daba projektu ilgtspēju un Komisijas īstenoto pārvaldību. Sk. Īpašo ziņojumu Nr. 11/2009: http://www.eca.europa.eu/en/Pages/BrowsePublications.aspx?k=&ty=Special Report&y=2009


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website