Navigation path

Left navigation

Additional tools

Veidojas Eiropas banku uzraudzības sistēma, uzskata ES revidenti

Court of Auditors - ECA/14/30   02/07/2014

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Preses relīze

ECA/14/30
Luksemburgā, 2014. gada 2. jūlijā

Veidojas Eiropas banku uzraudzības sistēma, uzskata ES revidenti

    Eiropas Revīzijas palātas šodien publicētajā ziņojumā atzīts, ka Komisijas īstenotā banku nozares tiesību aktu reforma un Eiropas Banku iestādes izveide bija svarīgi pirmie atbildes pasākumi saistībā ar finanšu krīzi. Pieejamo resursu un ierobežoto juridisko pilnvaru robežās Eiropas Banku iestāde ir nodrošinājusi jaunas banku nozarei paredzētas regulatīvās un uzraudzības sistēmas elementus. Tomēr tika konstatēti trūkumi pārrobežu banku uzraudzībā, ES banku izturētspējas novērtēšanā un patērētāju tiesību aizsardzības veicināšanā.

“Finanšu krīze satricināja ES banku nozari, izraisot ekonomikas un valstu parādu krīzi, un ES rīkojās, lai šo nozari stabilizētu”, teica par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Milans Martins Cvikls [Milan Martin Cvikl]. “Tomēr Eiropas Banku iestādei nav pilnvaru pieņemt vai izpildīt lēmumus par uzraudzības konverģenci, un tai bija ierobežotas juridiskās pilnvaras un nepietiekams darbinieku skaits 2011. gada spriedzes testu veikšanai. Tagad, kad ir panākta vienošanās par vienoto uzraudzības mehānismu un citiem banku savienības elementiem, norit darbs pie turpmākiem svarīgiem pasākumiem.”

Reaģējot uz finanšu un ekonomikas krīzi, tika īstenota ārkārtas rīcība, lai atjaunotu uzticēšanos finanšu iestādēm, tai sekoja regulatīvās un uzraudzības reformas. Palāta pārbaudīja šos aspektus, galveno uzmanību pievēršot laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gada sākumam. Palāta konstatēja, ka Komisija un Eiropas Banku iestāde ir reaģējušas uz finanšu krīzi, piedāvājot plašu tiesiskā regulējuma kopumu. Tomēr apspriedēm ar ieinteresētajām personām tika veltīts ierobežots laiks, un netika veikts starpnozaru ietekmes novērtējums.

Eiropas Banku iestāde ir uzlabojusi banku pārrobežu uzraudzību, darbojoties kā valstu uzraudzības iestāžu darba veicinātāja un koordinatore. Tomēr banku ikdienas uzraudzību veica valstu uzraudzības iestādes, un Eiropas Banku iestādei nebija tiešas piekļuves finanšu iestādēm. Uzraudzītāju kolēģijās īstenotā uzraudzības konverģence bija ierobežota, un kolēģijas pārāk daudz laika tērēja procedūru apspriešanai, nevis veltīja uzmanību riskiem. Eiropas Banku iestādei nav pilnvaru pieņemt vai izpildīt lēmumus par uzraudzības konverģenci un izšķirt valstu uzraudzības iestāžu starpā radušās domstarpības.

Eiropas Banku iestādei bija ierobežotas juridiskās pilnvaras un nepietiekams darbinieku skaits 2011. gada spriedzes testu veikšanai, tos veica bez finanšu atbalsta mehānisma pasākumiem ES līmenī. Kaut arī spriedzes testi bija noderīgi, lai sāktu daudzu banku rekapitalizāciju, tie arī atklāja šādu pasākumu ierobežojumus, ja tos nesavieno ar aktīvu portfeļa kvalitātes novērtējumu.

ES revidenti formulēja virkni ieteikumu, kuru nolūks ir veicināt uzraudzītāju kolēģiju efektivitāti, nodrošināt banku spriedzes testu ticamību, panākt sekmīgu banku savienību un efektīvu banku uzraudzību.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2014 “Eiropas banku uzraudzības sistēmas tapšana – Eiropas Banku iestāde un tās mainīgais konteksts” novērtēja, vai Komisija un Eiropas Banku iestāde (EBI) bija apmierinoši pildījušas pienākumus banku nozares regulatīvās un uzraudzības sistēmas jaunās kārtības izveidē, un pārbaudīja, cik sekmīgi šī jaunā kārtība darbojas.

    ERP konstatēja, ka Komisija un EBI ir reaģējušas uz finanšu krīzi, piedāvājot plašu tiesiskā regulējuma kopumu. Komisija kopumā savlaicīgi izstrādāja banku nozares tiesību aktus. Tomēr stingrie termiņi, kas izrietēja no pasaules mēroga nolīgumiem G20 un Bāzeles komitejas ietvaros, un kavējumi politiskās sarunās mazināja laiku, kas ārējām ieinteresētajām personām bija pieejams, lai sniegtu ieguldījumu sabiedriskā apspriešanā. Turklāt rezultātā EBI bija noteikti īsi termiņi, lai izstrādātu tehniskos standartus, un EBI nevarēja sistemātiski sniegt komentārus par likumdošanas procesa pilnvarām un savlaicīgumu. Kaut arī pēdējos gados ir izstrādāti daudzi tiesību aktu priekšlikumi (un citi pašlaik ir sagatavošanas procesā), nav veikts starpnozaru novērtējums par tiesību aktu priekšlikumu kopuma ietekmi.

EBI ir uzlabojusi banku pārrobežu uzraudzību, darbojoties kā valstu uzraudzības iestāžu (VUI) darba veicinātāja un koordinatore. Tomēr daudzās jomās tās loma banku uzraudzībā ir bijusi ierobežota. Banku ikdienas uzraudzība paliek VUI uzdevums, un EBI neveic finanšu iestāžu tiešu uzraudzību. Uzraudzītāju kolēģijās īstenotā uzraudzības konverģence ir ierobežota, un šīs kolēģijas pārāk daudz laika tērēja procedūru apspriešanai, nevis veltīja uzmanību riskiem.

EBI nav pilnvaru pieņemt vai izpildīt lēmumus par uzraudzības konverģenci un izšķirt VUI starpā radušās domstarpības. Kaut arī EBI ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai atrisinātu domstarpības, kas radušās VUI starpā, tai ir ierobežotas juridiskās pilnvaras mediācijā. EBI bija uzdevums veicināt un koordinēt 2011. gada spriedzes testus, bet tai nebija ne personāla, ne vajadzīgo pilnvaru, lai nodrošinātu spriedzes testu ticamību. Turklāt spriedzes testu veica bez finanšu atbalsta mehānisma pasākumiem ES līmenī. Kaut arī 2011. gada spriedzes tests bija noderīgs, lai sāktu daudzu banku rekapitalizāciju, tas arī atklāja šāda testa ierobežojumus, ja to nesavieno ar aktīvu portfeļa kvalitātes novērtējumu.

    Sākot ar 2014. gada rudeni, Eiropas Centrālā banka (ECB) būs pilnvarota uzraudzīt banku nozari visās eurozonas dalībvalstīs un citās dalībvalstīs, kas vēlas piedalīties. Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ietvers sadarbību starp ECB un valstu uzraudzības iestādēm, kurā ECB būs atbildīga par VUM vispārējo darbību. Regulatīvās lomas ietvaros EBI ir pilnvarota izstrādāt tehniskos standartus, un tā varētu lietderīgi izmantot savas speciālās zināšanas, lai turpinātu pildīt šo uzdevumu. Tomēr rodas jautājumi par EBI lomu nākotnē banku uzraudzībā, jo tās funkcijas aprobežojas ar VUI darba koordināciju un veicināšanu, un EBI nav pilnvaru VUI piemērot īpašus lēmumus. Tā rezultātā pastāv risks, ka EBI un ECB lomas un pienākumi nav skaidri un pārklājas.

Formulētajos ieteikumos Palāta uzskata, ka sekmīgai banku uzraudzībai ES mērogā ir skaidri jāsadala lomas un atbildība starp EBI, ECB un valstu uzraudzības iestādēm, gan tām, kuras ietilpst vienotajā uzraudzības mehānismā, gan tām, kuras tajā neietilpst. Lai novērstu uzdevumu pārklāšanās risku un pienākumu neskaidru sadalījumu dažās jomās starp ECB, VUI un EBI, ES revidenti ieteica tiesību aktos vai saprašanās memorandā vēl vairāk precizēt lomas un pienākumus. ERP iesaka arī izstrādāt procedūras, kas nodrošina ciešu un biežu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dažādām struktūrām, un pievērst īpašu uzmanību pārejas periodam pirms VUM pilnīgas izveides.

Īsa videointervija ar ERP locekli, kas atbildīgs par šo ziņojumu, ir pieejama šādā adresē: https://www.youtube.com/user/EUAuditorsECA.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website