Navigation path

Left navigation

Additional tools

LV

Preses relīze

ECA/14/19
Luksemburgā, 2014. gada 13. maijā

“Kopējā lauksaimniecības politikā vairāk jāņem vērā ar ūdens resursiem saistītie jautājumi,” secina ES revidenti

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) šodien publicētajā ziņojumā konstatēts, ka ES ir tikai daļēji sekmīgi integrējusi ūdens resursu politikas mērķus kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Revīzija izcēla to divu instrumentu nepilnības, kurus pašlaik izmanto, lai ar ūdens resursiem saistītos jautājumus integrētu kopējā lauksaimniecības politikā (proti, savstarpējā atbilstība un lauku attīstība), un norādīja uz kavējumiem un nepilnībām Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā.

Pats par sevi saprotams, ka Eiropā lauksaimniecība ir ļoti liels ūdens patērētājs – tā izmanto aptuveni trešdaļu no visa izlietotā ūdens, un tā izraisa ūdens resursu noslodzi, piemēram, piesārņojot ūdeni ar barības vielām, teica par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Kevins Kārdifs [Kevin Cardiff]. “Kaut arī panākumi ir gūti, Komisijai un dalībvalstīm labāk jāintegrē ūdens resursu politikas jautājumi kopējā lauksaimniecības politikā, lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu.

KLP īpatsvars ES budžetā ir gandrīz 40 % (2014. gadam vairāk nekā 50 miljardi EUR), un ar KLP starpniecību ES cenšas ietekmēt lauksaimniecības praksi, kas atstāj sekas uz ūdens resursiem.

ES revidenti izskatīja, vai ES ūdens resursu politikas mērķi ir pienācīgi un efektīvi atspoguļoti kopējā lauksaimniecības politikā – gan stratēģijas, gan īstenošanas līmenī. To veica, analizējot divus instrumentus, kurus izmanto, lai integrētu ES ūdens resursu politikas mērķus kopējā lauksaimniecības politikā: savstarpējā atbilstība – mehānisms, kas sasaista konkrētus KLP maksājumus ar atbilstību īpašām vides prasībām, – un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas piedāvā finansiālus stimulus par darbībām, kuras sniedzas tālāk par tiesību aktos noteikto obligāto prasību ievērošanu ūdens kvalitātes uzlabošanai.

ES revidenti konstatēja, ka savstarpējās atbilstības un lauku attīstības finansējums līdz šim ir pozitīvi ietekmējis to politikas mērķu atbalstu, kuri vērsti uz ūdens daudzuma un kvalitātes uzlabošanu, taču šie instrumenti ir ierobežoti, ņemot vērā to, cik vērienīgi politikas mērķi ir izvirzīti KLP, turklāt KLP regulās 2014.–2020. gada periodam ierosinātie mērķi ir vēl vērienīgāki.

Revidenti secināja arī to, ka ES iestāžu līmenī un dalībvalstīs ir nepietiekamas zināšanas par noslodzi, ko uz ūdens resursiem rada lauksaimnieciskā darbība, un par šīs noslodzes tendencēm.

Dalībvalstīm jādara vairāk, lai saskaņotu savas lauku attīstības programmas un darbības, kas vērstas uz ūdens resursu aizsardzību, ir arī jānovērš kavējumi Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā,teica K. Kārdifs. “Kaut arī no Komisijas jau saņemtās atsauksmes ir pozitīvas, vēl ir daudz darāmā.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2014 “ES ūdens resursu politikas mērķu integrēšana kopējā lauksaimniecības politikā bijusi tikai daļēji sekmīga” vērtēja, vai ES ūdens resursu politikas mērķi ir sekmīgi integrēti kopējā lauksaimniecības politikā, bet konstatēja, ka līdz šim tie ir integrēti tikai daļēji sekmīgi. Tā iemesls bija vērienīgo politikas mērķu nesaskaņotība ar instrumentiem, kurus izmantoja pārmaiņu īstenošanai. Revīzija izcēla to divu instrumentu nepilnības, kurus Komisija pašlaik izmanto, lai ar ūdens resursiem saistītos jautājumus integrētu kopējā lauksaimniecības politikā (proti, savstarpējā atbilstība un lauku attīstība), un norādīja uz kavējumiem un nepilnībām Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā.

Kaut arī ES revidenti secināja, ka savstarpējā atbilstība un lauku attīstības finansējums ir veicinājis pozitīvus rezultātus ūdens daudzuma un tā kvalitātes uzlabošanā, viņi atzīmēja, ka šie instrumenti ir ierobežoti. Tie nav samērīgi ar vērienīgajiem politikas mērķiem, kas ir izvirzīti KLP, un KLP regulās 2014.–2020. gada periodam ierosinātajiem vēl vērienīgākiem mērķiem. ERP konstatēja arī to, ka uzraudzības un vērtēšanas sistēmas – gan tās, kuras ir tieši saistītas ar KLP, gan tās, kuras sniedz vispārīgākus datus, – nenodrošināja informāciju, kas vajadzīga, lai pilnībā informētu politikas veidotājus par lauksaimnieciskās darbības radīto ūdens resursu noslodzi, tomēr bija dažas derīgas iniciatīvas.

Balstoties uz saviem konstatējumiem, ERP formulē turpmāk uzskatītos ieteikumus.

  • Palāta iesaka ES Komisijai ierosināt nepieciešamos grozījumus pašreizējos instrumentos (savstarpējā atbilstība un lauku attīstība) vai vajadzības gadījumā – jaunus instrumentus, ar kuriem iespējams sasniegt vērienīgākos uzdevumus attiecībā uz ūdens resursu politikas mērķu integrēšanu kopējā lauksaimniecības politikā.

  • Dalībvalstīm jānovērš norādītās nepilnības attiecībā uz savstarpējo atbilstību un jāuzlabo lauku attīstības finansējuma izlietojums, lai labāk sasniegtu ūdens resursu politikas mērķus.

  • Komisijai un dalībvalstīm jānovērš kavējumi Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā un jāuzlabo upju baseinu apsaimniekošanas plānu kvalitāte, aprakstot atsevišķus pasākumus un padarot tos pietiekami skaidrus un konkrētus darbības līmenī.

  • Komisijai jānodrošina, ka tai ir informācija, kas vismaz ļauj mērīt lauksaimniecības prakses radītās ūdens resursu noslodzes tendences. Dalībvalstīm pašām ir savlaicīgāk un konsekventāk jāsniedz ticamāki dati par ūdens resursiem.

Īsa videointervija ar ERP locekli, kas atbildīgs par šo ziņojumu, ir pieejama šādā adresē: https://www.youtube.com/user/EUAuditorsECA


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website