Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/9

Luksemburgā, 2013. gada 10. aprīlī

ES revidenti: “Nav pierādījumu, ka pārtikas pārstrādes subsīdijas radītu pievienoto vērtību.”

Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ES lauku attīstības politikas ietvaros ar pasākuma “Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” starpniecību uzņēmumiem, kas pārstrādā un tirgo lauksaimniecības produktus, tiek nodrošinātas dotācijas, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju. ES budžetā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam šim atbalstam ir paredzēti 5,6 miljardi EUR. Šo finansējumu papildina valstu tēriņi, kas kopā veido 9,0 miljardus EUR publiskā finansējuma.

Dalībvalstīm ir jāsagatavo lauku attīstības programmas, ar valsts un reģionālo mērķu palīdzību pielāgojot palīdzību savām vajadzībām un nosakot pasākuma tvērumu, lai nodrošinātu efektīvu pieejamā finansējuma izmantojumu. Tomēr revidenti konstatēja, ka bija noteikti tikai vispārīgi mērķi, kuri neatspoguļoja to, kā ar finansējuma palīdzību bija iecerēts radīt lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību vai uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju. Neņemot vērā šo mērķtiecības trūkumu, Komisija programmas apstiprināja. Palātas veiktā revīzija aptvēra sešas valstu un reģionālās lauku attīstības programmas, kas tika atlasītas galvenokārt to mēroga dēļ: Spānijā (Kastīlija un Leona), Francijā, Itālijā (Lacio), Lietuvā, Polijā un Rumānijā.

ES revidenti konstatēja, ka dalībvalstis nenovirza finansējumu projektiem, kuru īstenošanai ir acīmredzami vajadzīgs publiskais atbalsts. Īstenojot šādu pieeju, pasākums kļūst par vispārēju subsīdiju uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus pārtikas pārstrādes nozarē, un rada konkurences kropļošanas un ierobežoto publisko līdzekļu izšķiešanas risku.

Gandrīz 20 % lauksaimniecības konkurētspējas uzlabošanai paredzēto ES budžeta līdzekļu tiek izmaksāti pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, tomēr uzraudzības un novērtēšanas kārtība nenodrošina informācijas apkopošanu par pievienoto vērtību vai netiešo ietekmi uz lauksaimniecības konkurētspēju. Maz ticams, ka pašreizējā kārtība nodrošinās vajadzīgo informāciju, kas varētu pierādīt finansējuma lietderību vai uzlabotu tā produktivitāti un efektivitāti laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam.

“Dalībvalstis nav skaidri apzinājušas finansējuma vajadzību un nav arī noteikušas nozīmīgus mērķus,” teica par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Jans Kinšts [Jan Kinšt] (CZ). “Komisijai būtu jāapstiprina tikai tādas programmas, kurās tas ir izdarīts, pretējā gadījumā šis pasākums vienkārši kļūst par atbalstu pārtikas pārstrādes uzņēmumiem”.

Piezīmes izdevējiem:

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) visu gadu publicē īpašos ziņojumus, kuros ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2013 “Vai ES sniegtais atbalsts pārtikas pārstrādes nozarei ir efektīvi un lietderīgi nodrošinājis lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību” ERP izskatīja, vai pasākums bija izstrādāts un īstenots tā, lai nodrošinātu efektīvu finansējumu projektiem, ar ko risina skaidri apzinātas vajadzības, un vai pasākums tika uzraudzīts un novērtēts tā, lai būtu iespējams pierādīt tā rezultātus.

Šīs revīzijas kontekstā par efektīviem uzskatīja projektus, kas bija ilgtspējīgi un sniedza ieguldījumu konkrētu ar pasākumu saistītu lauku attīstības programmas mērķu sasniegšanā, kā arī radīja lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību. Finansējumu uzskatīja par efektīvu, ja bija ierobežota liekā palīdzība un visi aizstāšanas gadījumi bija pamatoti.

Revīzijas darbā tika pārskatītas lauku attīstības programmas un izvērtētas dalībvalstu pārvaldības sistēmas, un šajās dalībvalstīs tika atsevišķi apmeklēti 24 objekti, kuros bija pabeigti pārtikas pārstrādes projekti, tostarp četri projekti, kurus dalībvalstis bija izvirzījušas kā paraugprakses piemērus. Pārējos atlasīja Palāta, lai nodrošinātu tādu projektu klāstu, kas pārstāv tipiskus attiecīgajās dalībvalstīs finansētus projektus.

Palāta konstatēja, ka ar projektiem galvenokārt tika panākta attiecīgo uzņēmumu finanšu rezultātu uzlabošanās, un vairāki revidētie projekti, iespējams, radīja zināmu pievienoto vērtību. Tomēr to nevarēja skaidrot ar pasākuma struktūru vai dalībvalstu izmantotajām atlases procedūrām. Netika sniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka uzņēmumiem, kuri saņēma palīdzību, dotācija bija vajadzīga, un nebija norādīti konkrēti politikas mērķi, kurus ar dotācijas palīdzību bija plānots sasniegt. Palāta secināja, ka atbalsts netika regulāri novirzīts projektiem, kas efektīvi un lietderīgi rada lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību.

Palāta iesaka

        • nodrošināt, lai dalībvalstu programmās tiktu skaidri noteikta finansējuma vajadzība, kā arī paredzēti pamatoti un izmērāmi mērķi. Komisijai jāapstiprina tikai tādas programmas, kuras atbilst minētajai prasībai;

        • definēt tādus atlases kritērijus, kas ļauj noteikt efektīvākos projektus, un nodrošināt ES finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu. Šie kritēriji stingri jāpiemēro arī tad, ja pietiek līdzekļu visu attiecināmo projektu finansēšanai;

        • Komisijai un dalībvalstīm veicināt paraugprakses pārņemšanu attiecībā uz liekās palīdzības un aizstāšanas riska mazināšanu;

        • nākamā plānošanas perioda vajadzībām uzlabot finansētajiem projektiem piemērojamo uzraudzības un vērtēšanas sistēmu, lai nodrošinātu iespēju pienācīgi novērtēt iztērēto līdzekļu efektivitāti.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Eiropas Revīzijas palātas preses dienesta pārstāvis

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352 621 552224

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website