Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

“Dalībvalstis un Komisija nav darījušas pietiekami daudz, lai parādītu, ka 100 miljardu EUR lielais lauku attīstības budžets ir pienācīgi izlietots”, secina ES revidenti

Cour des comptes - ECA/13/40   22/11/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

LV

LV


EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/40

Luksemburgā, 2013. gada 22. novembrī

Dalībvalstis un Komisija nav darījušas pietiekami daudz, lai parādītu, ka 100 miljardu EUR lielais lauku attīstības budžets ir pienācīgi izlietots”, secina ES revidenti

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) šodien publicētajā ziņojumā konstatēts, ka pašreizējā uzraudzības un novērtēšanas kārtība nav sniegusi informāciju, kas savlaicīgi vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par efektīvākajiem un lietderīgākajiem pasākumiem, sagatavojot lauku attīstības politiku 2014.–2020. gada plānošanas periodam

Lauku attīstības mērķu sasniegšanai 2007.–2013. gada plānošanas periodā ES ir piešķīrusi gandrīz 100 miljardus EUR. Dalībvalstis lauku attīstības programmu (LAP) līdzfinansēšanai no saviem līdzekļiem arī ir piešķīrušas 58 miljardus EUR. Dalībvalstis izstrādā lauku attīstības programmas. Kad Komisija šīs programmas ir apstiprinājusi, dalībvalstis tās īsteno.

Dalībvalstis un ES Komisija pārāk lielu uzmanību ir pievērsušas lauku attīstības budžeta līdzekļu izlietošanai, bet nepietiekami — efektīvai rezultātu sasniegšanai”, paziņoja Jans Kinšts [Jan Kinšt], par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis.

Eiropadome ir uzsvērusi, ka katram EUR no ES budžeta ir jābūt ne vien pareizi, bet arī pienācīgi izlietotam. Tomēr ERP revīzijā atklājās, ka dalībvalstis ir izrādījušas mazu interesi par rezultātiem, kas sasniegti ar lauku attīstības programmām. Komisija pieņēma dalībvalstu lauku attīstības programmas, kuru mērķi bija neskaidri un brīvi formulēti un skaidri nepauda, ko ar tām ir iecerēts panākt.

ES revidenti šajā revīzijā konstatēja, ka nepilnības dalībvalstu īstenotajā uzraudzībā un novērtēšanā nozīmēja to, ka sagatavotā informācija nebija pietiekami ticama, konsekventa un būtiska, lai atspoguļotu rezultātus, kas sasniegti saistībā ar izvirzītajiem mērķiem. Ziņošana par sasniegtajiem rezultātiem nav bijusi pienācīga. Komisija un dalībvalstis nav arī pienācīgi izmantojušas pieejamo informāciju par rezultātiem, lai uzlabotu lauku attīstības izdevumu lietderību un efektivitāti.

Ir iespējams uzlabot uzraudzību un novērtēšanu pašreizējā izdevumu perioda atlikušajā daļā (līdz 2015. gada beigām), un tas ir jādara, lai nodrošinātu ES budžeta līdzekļu pienācīgu izlietojumu. Turklāt nākamais — 2014.–2020. gada plānošanas periods sniedz iespēju Komisijai un dalībvalstīm galveno nozīmi piešķirt efektivitātei un lietderībai, gan strādājot pie jaunās izdevumu politikas, gan pēc tam, izvēloties finansējamās darbības un projektus. Lai to izdarītu, svarīgākais ir labāku mērķu izvirzīšana un rezultātu uzraudzības un novērtēšanas uzlabošana. Ņemot vērā minēto, ES revidenti ziņojumā formulē vairākus ieteikumus.

Piezīmes izdevējiem:

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 12/2013 “Vai Komisija un dalībvalstis var pierādīt, ka ES budžeta līdzekļi, kas piešķirti lauku attīstības politikas mērķu īstenošanai, tiek pienācīgi izlietoti” ERP pārbaudīja, vai ir skaidri izklāstīts, ko iecerēts sasniegt ar lauku attīstības izdevumu starpniecību, vai ir pieejama ticama informācija par to, kas ir panākts ar šiem izdevumiem, un cik lietderīgi tas darīts. Svarīgākais elements šajā procesā ir uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kuru sauc arī par Vienotas uzraudzības un novērtēšanas sistēmu.

Uzraudzības un novērtēšanas sistēmai jāsniedz informācija par gadījumiem, kad izdevumi ir efektīvi un lietderīgi un kad tie tādi nav. Šāda informācija ir vajadzīga pārskatatbildības nodrošināšanai, proti, lai informētu Eiropas Parlamentu, Padomi un sabiedrību par to, kas ir panākts ar ES budžeta līdzekļiem, un lai pierādītu, ka šie līdzekļi ir izlietoti lietderīgi un efektīvi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Uzraudzība un novērtēšana arī ļauj konstatēt nepilnības un veikt izmaiņas gan septiņu gadu plānošanas periodā, gan arī, izstrādājot turpmāko politiku, tiesību aktus un izdevumu programmas.

Revīzijā secināja, ka Komisija un dalībvalstis nav pietiekami parādījušas, kas ir panākts attiecībā uz lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu, un ka trūkst pārliecības par to, ka lauku attīstībai paredzētie ES budžeta līdzekļi ir izlietoti pienācīgi.

Balstoties uz saviem konstatējumiem, ERP formulē turpmāk uzskatītos ieteikumus.

  • Komisijai un dalībvalstīm jāizmanto uzraudzības un novērtēšanas sniegtās iespējas, lai vairāk koncentrētos uz rezultātu sasniegšanu.

  • Komisijai un dalībvalstīm nekavējoties jārīkojas, lai nodrošinātu, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post novērtēšana, kas tiks veikta 2015. gadā, ļautu iegūt labas kvalitātes salīdzināmu informāciju.

  • Komisijai jāuzlabo Vienotas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas struktūra, lai varētu sagatavot savlaicīgāku, būtiskāku, ticamāku un salīdzināmāku informāciju, jo īpaši par katra pasākuma efektivitāti un lietderību rezultātu sasniegšanā.

  • Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, lai 2014.–2020. gada plānošanas perioda reģionālās attīstības programmas sniegtu labāku pamatu pareizai finanšu pārvaldībai, izvirzot konkrētus, izmērāmus mērķus un plānus programmu lietderības un efektivitātes uzraudzībai un novērtēšanai.

  • Dalībvalstīm 2014.–2020. gada plānošanas perioda LAP īstenošanas sistēmās jāiekļauj efektivitātes un lietderības principi, pieteikumu iesniegšanas, atlases un maksājumu veikšanas laikā savākto informāciju izmantojot uzraudzības un novērtēšanas vajadzībām.

  • Dalībvalstīm un Komisijai jāuzlabo ziņošana par rezultātiem, kas sasniegti ar ES budžeta līdzekļu palīdzību, lai tādējādi veicinātu pārskatatbildību. Šajā procesā jāietver arī biežākas pēcpārbaudes par to, kā tiek ņemti vērā novērtējuma konstatējumi.

Eiropas Revīzijas palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352:621552224.

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site