Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Vitora Kaldeiras (Vítor Caldeira) runa

Cour des comptes - ECA/13/38   05/11/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Jāsaskaņo ar runāto tekstu

Jāsaskaņo ar runāto tekstu


EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA RUNA

Briselē, 2013. gada 5. novembrī

ECA/13/38

Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Vitora Kaldeiras (Vítor Caldeira) runa

2012. finanšu gada pārskata prezentācija

EIROPAS PARLAMENTA

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJA

Briselē, 2013. gada 5. novembrī

Jāsaskaņo ar runāto tekstu. Izšķirošā ir runātā runa.

Augsti godātais priekšsēdētāja Theurer kungs, godātie komitejas locekļi!

Pateicos jums par iespēju iepazīstināt klātesošos ar Palātas sagatavotajiem gada pārskatiem par 2012. gada ES budžeta un Eiropas Attīstības fondu budžeta izpildi.

Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā tiek tērēta viņu nauda un vai tā tiek izlietota pienācīgi. Viņiem ir tiesības arī zināt, vai šī nauda rada vērtību, it īpaši laikā, kad uz publiskajām finansēm ir liels spiediens.

Komisija ir galvenā ES līdzekļu pārvaldītāja. Tās pienākums ir sniegt informāciju ES pārskatos un citos ziņojumos par to, kā šie līdzekļi ir izlietoti, vai finanšu darbības ir veiktas pareizi un kādi rezultāti ir sasniegti.

Palātas uzdevums ir sniegt neatkarīgu novērtējumu par trim minētajām ES finanšu pārvaldības sastāvdaļām, un tā šo uzdevumu veic saskaņā ar Līgumu, kā arī profesionālajiem revīzijas standartiem un labāko praksi.

Palāta izklāsta ES budžeta īstenošanas novērtējuma rezultātus gada pārskatā, lai palīdzētu Eiropas Parlamentam budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

Palātas sagatavotā ikgadējā pārskata 1. nodaļā ir sniegta ticamības deklarācija par pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto finanšu darījumu likumību un pareizību. No 2. līdz 9. nodaļai ir ietverti īpašie izvērtējumi par ieņēmumiem u galvenajām izdevumu jomām. Visbeidzot, 10. nodaļa ir veltīta “ES budžeta izpildes rezultātiem”.

Tātad, kāds ir Palātas vērtējums par ES finanšu pārvaldību 2012. gadā?

Kopumā aina ir lielā mērā līdzīga tai, kas izklāstīta iepriekšējā gada pārskatā. Tomēr gada pārskatā ir skarti vairāki konkrēti jautājumi, kuriem es gribētu pievērst komitejas locekļu uzmanību. Tie attiecas uz

  1. maksājumu likumību un pareizību;

  2. finanšu korekcijām un līdzekļu atgūšanu;

  3. spiedienu, ko izjūt ES finanses, un,

  4. visbeidzot, gaidāmajā finanšu perspektīvā vajadzību ieviest uz izpildes rezultātiem virzītu kultūru.

Sākšu ar vispārēju ainu.

  • ES pārskati ir ticami, kā tas ir bijis kopš 2007. gada. ES pārskatiem pakārtotie ieņēmumi un saistības ir likumīgas un pareizas visos būtiskajos aspektos, taču maksājumos vēl arvien ir būtisks kļūdu līmenis.

  • Attiecībā uz sadaļu “ES budžeta izpildes rezultāti” Komisija nevar sniegt pietiekamus, atbilstošus un ticamus pierādījumus par ES politikas virzienu sasniegumiem tādā veidā, ko varētu izmantot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vajadzībām.

Palātas atzinums par maksājumu likumību un pareizību caurmērā ir palicis tāds pats, jo tas atspoguļo kontekstu, kādā tos veic, un tas nav būtiski mainījies.

Palātas sniegto negatīvo atzinumu pamato revīzijas pierādījumi, kas iegūti, novērtējot pārraudzības un kontroles sistēmas un pārbaudot darījumu paraugus.

Tāpat kā iepriekšējos gados, Palātas pārbaudītās pārraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji efektīvi nodrošina ar ES izdevumiem saistīto maksājumu likumību un pareizību.

Pamatojoties uz pārbaudei atlasīto darījumu paraugu, ES pārskatiem pakārtotajos maksājumos par izdevumiem Palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 4,8 %. Palātai ir 95 % pārliecība, ka kļūdu īpatsvars maksājumos ir no 3 % līdz 6 %.

Šīs kļūdas nav lokalizējamas kādā konkrētā budžeta jomā. Visās politikas grupās, kas aptver pamatdarbības izdevumus, ir būtisks kļūdu līmenis. Administratīvie izdevumi ir vienīgā joma, kur netika konstatēts būtisks kļūdu līmenis.

Arī pašas Komisijas sagatavotie pārskati apstiprina šo vispārējo ainu. Komisija atzīst, ka kļūdas sastopamas visās budžeta jomās un ka kopumā kļūdu līmenis, iespējams, ir būtisks. Komisijas 14 ģenerāldirektori savā gada darbības pārskatā ir formulējuši atrunas par izdevumu likumību un pareizību, un kopsavilkuma pārskatos ir minēts, ka kļūdu apdraudētā summa visos maksājumos ir no 1,9 % līdz 2,6 % — Komisija pati atzīst, ka šī aplēse varētu būt novērtēta par zemu.

Kā liecina 1. nodaļā izklāstītais, Palātas aplēstais kopējais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir palielinājies no 3,9 % 2011. gadā līdz 4,8 % 2012. gadā.

Palātas aplēses par iespējamāko kļūdu īpatsvaru lauksaimniecībā, reģionālajā politikā, lauku attīstībā un nodarbinātības un sociālo lietu jomā ir pieaugušas salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Izdevumu joma, kurā joprojām visbiežāk sastopamas kļūdas, ir lauku attīstība — aplēstais kļūdu īpatsvars ir 7,9 %, un tai seko reģionālā politika — aplēstais kļūdu īpatsvars ir 6,8 %.

Aplēstā kļūdu īpatsvara palielinājums ir konstatēts arī tādās politikas grupās kā pētniecība un citu iekšējo nozaru politika, kā arī ārējās attiecības, atbalsts un paplašināšanās.

Abos pēdējos gadījumos to daļēji var skaidrot ar to, ka Palāta 2012. gada revīzijā ieviesa divus metodoloģiskus uzlabojumus.

Šajās jomās Palāta darījumu paraugam vairs neatlasa gada laikā veiktos avansa maksājumus. Citiem vārdiem, paraugā ir iekļauti starpposma maksājumi, galīgie maksājumi un tie avansa maksājumi, kuri ir noskaidroti gada laikā.

Šīs izmaiņas atbilst uzkrājumu grāmatvedības principiem, un Palāta uzskata, ka tādējādi iespējams labāk atspoguļot ES finanšu pārvaldības reālo kontekstu.

Otrs metodoloģiskais uzlabojums attiecas uz gadījumiem, kad ir nopietni pārkāpti iepirkuma noteikumi. Sākot ar 2012. gadu, ES iestādes un struktūras tiek vērtētas tādā pašā veidā kā dalībvalstu iestādes vai citas starptautiskas organizācijas.

Tas atvieglo dažādu politikas grupu salīdzināšanu, un laika gaitā tas uzlabos arī salīdzināmību. Izmaiņas ir palielinājušas Palātas kopējo iespējamākā kļūdu īpatsvara aplēsi 2012. gadā par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātie komitejas locekļi!

Palātas sagatavotajā 2012. gada pārskatā ir iekļauti daudzi konstatēto kļūdu piemēri un sniegta pamatīga to analīze. Piemēri kopā ar analīzi ļauj saprast, kur un kāpēc rodas kļūdas un kāpēc ir svarīgi tās atklāt. Daži izvilkumi no analizētajiem gadījumiem:

  • Pirmkārt, vairāk nekā divas trešdaļas no aplēstā kļūdu īpatsvara attiecas uz neattiecināmiem maksājumu pieprasījumiem un nopietniem iepirkuma noteikumu pārkāpumiem.

  • Otrkārt, kļūdu līmeni visvairāk paaugstina kļūdu līmenis jomās, kurās tiek tērēts visvairāk līdzekļu, proti, reģionālajā politikā, lauksaimniecībā, lauku attīstībā, kā arī nodarbinātības un sociālo lietu jomā.

  • Treškārt, Palātas veiktā darījumu pārbaude liecina, ka kļūdu skarto darījumu proporcija minētajās politikas grupās ir liela — no 35 % līdz 63 %.

  • Ceturtkārt, Palātas veiktā darījumu pārbaude atklāja, ka jomās, kuras pārvalda dalīti, dalībvalstu iestādes būtu varējušas izlabot vairāk nekā pusi no Palātas konstatētajām kļūdām pirms izmaksu atlīdzināšanas pieprasījumu nosūtīšanas Komisijai.

Taču Palātas konstatējumi nenorāda uz to, ka kļūdas ir biežāk sastopamas saistībā ar kādu konkrētu dalībvalsti. Faktiski Palātas veiktā pārraudzības un kontroles sistēmu novērtēšana liecina, ka trūkumi vērojami daudzās un dažādās dalībvalstu un reģionālajās iestādēs.

Arī izdevumi, ko pārvalda kopīgi ar dalībvalstīm, nav vienīgā joma, kurā lokalizētas kļūdas. Palāta ir aprēķinājusi, ka aplēstais kļūdu īpatsvars dalītas pārvaldības izdevumos ir 5,3 %, bet visu citu veidu pamatdarbības izdevumos — 4,3 %.

Palātas konstatētās kļūdas ir svarīgas tādā nozīmē, ka tās liecina par gadījumiem, kad ES finanses netika tērētas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, līdz ar to netika ievērotas Parlamenta un Padomes kā likumdevējas iestādes un budžeta lēmējinstitūcijas ieceres.

Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka kļūdas norāda uz summām, kuras nebija jāizmaksā. Reizēm ir iespējams šo naudu atgūt. Tāpēc nākamais jautājums, kam vēlos pievērsties, attiecas uz finanšu korekcijām un līdzekļu atgūšanu.

Palāta tam veltī daudzus punktus 2012. gada pārskatā. Finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana ir sarežģīts jautājums, un Palātas un Komisijas pieeja tā risināšanā ir atšķirīga, taču viena otru papildina.

Komisijas centieni ir virzīti uz budžeta pasargāšanu no ietekmes, ko rada pārkāpumi, savukārt Palātas pienākums ir ziņot par to, vai darījumi ir bijuši likumīgi un pareizi.

Pārskatā par 2012. gadu Palāta pēta, kāda ir finanšu korekciju un līdzekļu atgūšanas ietekme uz dalībvalstīm, saņēmējiem un ticamības deklarāciju.

Finanšu korekciju ietekme ir atkarīga no piemērojamā regulējuma. Lauksaimniecībā lielākā daļa finanšu korekciju nenoved pie tā, ka attiecīgās dalībvalstis atgūst maksājumus no saņēmējiem, turpretī kohēzijas izdevumos korekcijas lielākoties ir vienotas likmes korekcijas, kas nenoved pie detalizētām korekcijām projektu līmenī.

Tādējādi lielāko daļu finanšu korekciju faktiski sedz valstu nodokļu maksātāji.

Palāta īpaši uzsver šo apstākli, jo gada pārskats ir adresēts arī dalībvalstu parlamentiem un iestādēm.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātie komitejas locekļi!

Savos centienos uzlabot ES finanšu pārvaldību mēs nevaram atļauties ignorēt arvien pieaugošo spiedienu uz publiskajiem līdzekļiem ES un dalībvalstu līmenī.

Palāta 2012. gada pārskatā uzsver pazīmes, kas norāda uz arvien pieaugošo spriedzi ES budžetā saistībā ar maksājumiem.

Kā jūs zināt, 2012. gadā Komisija jau saskārās ar grūtībām apmierināt visus maksājumu pieprasījumus.

Spiediens uz maksājumiem atspoguļojās arī neizpildīto saistību summas pieaugumā. Līdz 2012. gada beigām tās veidoja ES budžetā paredzēto vairāk nekā divu gadu maksājumu kopsummu.

Komisijai būs jāfinansē arī maksājumi, lai izpildītu Savienības bilances saistības. 2012. finanšu gada beigās nenokārtotajām saistībām un parādiem nepieciešamais finansējums sasniedza aptuveni 313 miljardus EUR.

Palāta uzskata, ka Komisijai ir jāplāno nākotnē gaidāmās naudas plūsmas vajadzības un šim nolūkam jāsagatavo un jāpublicē ilgtermiņa naudas plūsmas prognoze.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātie komitejas locekļi!

Ne vienmēr tās ir iesaistītās personas, kuras vainojamas nepietiekamā izpildes kvalitātē, reizēm problēmas rada tām sniegtie norādījumi.

Pašreizējais izdevumu tiesiskais regulējums nav pietiekams, lai stimulētu tēriņu uzlabošanu.

Nākamās finanšu perspektīvas regulējums dos iespēju šo stāvokli mainīt. Palāta ir vienisprātis ar Komisiju, ka ir nepieciešams ieviest uz izpildes rezultātiem virzītu kultūru.

Tas nozīmē, ka ir jānovērš trūkumi, ko Palāta ir konstatējusi pašreizējā izpildes pārvaldības un pārskatu sistēmā, piemēram:

  1. izdevumu programmās SMART mērķi (jeb mērķi, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar noteiktiem termiņiem) un atbilstoši rādītāji netiek izmantoti konsekventi;

  2. dati par izpildes rezultātiem nav pietiekami kvalitatīvi un

  3. ar ES līdzekļiem finansētie projekti pārāk bieži nav ilgtspējīgi.

Savienībai šie jautājumi ir jārisina, lai nākamās paaudzes izdevumu programmas radītu — un uzskatāmi parādītu, ka rada — pievienoto vērtību Eiropai un tās iedzīvotājiem.

Palāta iesaka nākamajā plānošanas periodā galveno uzmanību pievērst izpildes rezultātiem. Tam nepieciešams skaidri noteikt mērķus, izstrādāt atbilstīgus rādītājus un formulēt sagaidāmos rezultātus.

Augsti godātais priekšsēdētāja Theurer kungs, godātie komitejas locekļi!

ES iestādēm ir jāsadarbojas, lai nākamajos gados uzlabotu ES izpildes rezultātus un pārskatatbildību.

Palāta un tās ik gadus sagatavotie pārskati un ziņojumi sniedz — un arī turpmāk sniegs — nozīmīgu ieguldījumu, lai kopīgie centieni vainagotos panākumiem. Mēs ar prieku gaidām iespēju uzņemties savu daļu pūliņu kopā ar šo Parlamenta sasaukumu un citām ES iestādēm.

Paldies par uzmanību!


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site