Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/02

Luksemburgā, 2013. gada 31. janvārī

ES revidenti: “ES finansējuma efektivitāte sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrām ir bijusi ierobežota sakarā ar atbalsta pasākumu sliktu īstenošanu.”

Saskaņā ar 2010. gadā veiktajiem aprēķiniem ES iedzīvotājs katru gadu caurmērā rada aptuveni 500 kg sadzīves atkritumu, kuri, ja tos pienācīgi nesavāc, neapstrādā un neapglabā, var izraisīt negatīvu ietekmi uz vidi. Tomēr pienācīga atkritumu apsaimniekošana var uzlabot resursu izmantošanu, jo apstrādāti sadzīves atkritumi var būt arī izejvielu avots. Tāpēc ES direktīvu veidā ir ieviesusi kopīgus standartus un mērķus sadzīves atkritumu apsaimniekošanai un līdzfinansē atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras īpašos reģionos. ES ieguldījums atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrās ir nozīmīgs: 2000.–2013. gadā struktūrpasākumiem paredzētās summas ir 10,8 miljardi EUR.

ES revidenti konstatēja, ka ES struktūrpasākumu finansējuma efektivitāte sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrām ir bijusi ierobežota. Apmierinoši ir bijuši tikai to projektu rezultāti, kuros izmantota dalīta atkritumu vākšana uz vietas. ES atkritumu politikas mērķus ir sasnieguši reģioni, kuros īstenoti atbalsta pasākumi (piemēram, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu organizēšana, administratīvo procedūru pārskatīšana vai finansiālu stimulu vai bremzējošu faktoru ieviešana). Citos reģionos izlietotais ES finansējums ir devis tikai nebūtiskus uzlabojumus atkritumu apsaimniekošanā. šo atbalsta pasākumu īstenošana nebija nosacījums ES subsīdijas saņemšanai.

Palāta atzīmēja būtiskus trūkumus attiecībā uz ziņošanu par ES mērķu sasniegšanu, līdz ar to Komisijai bija grūti sekot rezultātiem. Lai gan gandrīz visos izvēlētajos reģionos novēroja dažus uzlabojumus atkritumu apsaimniekošanā, sešos no astoņiem reģioniem atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju bija palielinājies. Tikai vienā ceturtdaļā reģionu bija palielinājies dalīti savākto atkritumu apjoms, kā rezultātā apglabāšana poligonos notika retāk, un visumā ES mērķi bija sasniegti. Atkritumus parasti apglabāja poligonos bez iepriekšējas vai pēc nepilnīgas apstrādes.

“Eiropas iedzīvotāji vairāk patērē un rada vairāk atkritumu. ES Atkritumu direktīvā ir izteikta prasība, lai dalībvalstis apstrādā un apglabā atkritumus bez riska ūdenim, gaisam un zemei, kā arī neradot trokšņu vai smaku problēmas,” teica par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Ovidiu Ispir. “Kā liecina mūsu ziņojums, tieši tas nav izdarīts”.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) visu gadu publicē īpašos ziņojumus, kuros ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Šajā īpašajā ziņojumā (SR 20/2012) “Vai struktūrpasākumu finansējums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras projektiem efektīvi palīdz dalībvalstīm sasniegt ES atkritumu politikas mērķus” tiešā veidā vērtēti atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras 26 atlasīto projektu rezultāti un pārbaudīta ES atkritumu politikas mērķu sasniegšana, kā arī atbalsta pasākumu īstenošana tajos astoņos reģionos, kur atrodas attiecīgie infrastruktūras objekti. Tika pārbaudīts arī tas, kā Komisija bija pildījusi savas funkcijas.

Palātas revīzija bija orientēta uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrām piešķirto ES līdzfinansējumu, un tās laikā revidenti pārbaudīja, vai šis finansējums ir efektīvi palīdzējis dalībvalstīm sasniegt ES atkritumu politikas mērķus.

Palāta secināja: lai arī gandrīz visos atlasītajos reģionos bija vērojami daži uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas jomā, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras projektiem piešķirtā struktūrpasākumu finansējuma efektivitāti mazināja nepietiekama atbalsta pasākumu īstenošana, proti, a) līdzfinansēto infrastruktūras projektu rezultāti bija ļoti atkarīgi no atkritumu savākšanas stratēģijām. Poligonos atkritumi bija apglabāti bez pienācīgas apstrādes, un kopumā nebija atvēlēts pietiekams finansējums, lai segtu poligonu slēgšanas izmaksas un apsaimniekošanas izmaksas pēc slēgšanas; b) ziņošanu par ES mērķu sasniegšanu negatīvi ietekmēja nepietiekama datu ticamība, tāpēc Komisijai bija grūti veikt uzraudzību. Lai gan gandrīz visos izvēlētajos reģionos novēroja dažus uzlabojumus atkritumu apsaimniekošanā, sešos no astoņiem revidētajiem reģioniem atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju bija palielinājies. Tajos divos reģionos, kas bija veicinājuši ES mērķu sasniegšanu, bioloģiski noārdāmos atkritumus savāca dalītā veidā un plašāk piemēroja poligonu nodokļus, līdz ar to poligoni tika izmantoti retāk. Parasti atkritumus apglabāja poligonos, pirms tam neveicot pienācīgu to apstrādi; c) ES finansējuma efektivitāte nebija maksimāla, jo netika pietiekamā mērā īstenoti informatīvie, administratīvie un ekonomiskie atbalsta pasākumi. šo atbalsta pasākumu īstenošana nebija nosacījums ES subsīdijas saņemšanai. Trūkumus konstatēja arī ES atkritumu apsaimniekošanas nozari reglamentējošajos noteikumos un ES vadlīnijās.

Palāta iesaka: a) dalībvalstīm jāorientējas uz atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrām, kurās apstrādā iepriekš uz vietas sašķirotus atkritumus; b) dalībvalstīm jāizveido ticamas un pilnīgas atkritumu apsaimniekošanas datu bāzes, un Komisijai jāpārbauda no dalībvalstīm saņemtās statistikas ticamība. Komisijai, Parlamentam un Padomei jāapsver ES finansiālā atbalsta saistīšana ar ES atkritumu politikas mērķu sasniegšanu; c) dalībvalstīm jāvērš lielāka uzmanība uz sabiedrības dalību un iesaistīšanu, jāorientējas uz atkritumu, tostarp bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu savākšanu, ja tā ir rentabla, kā arī jāpiemēro poligonu nodokļi, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un otrreizēju pārstrādi; ja nepiemēro “piesārņotājs maksā” principu, jāsamazina palīdzības apmērs; d) Komisijai jānodrošina, ka ES atbalstu piešķir atkarībā no atbalsta pasākumu īstenošanas, jāizvirza mērķi atkritumu rašanās novēršanai un jāprecizē koncepcija apstrādei pirms apglabāšanas.

Pirms ES finansiālā atbalsta piešķiršanas Komisijai jāprasa, lai dalībvalstis izpilda šos ieteikumus.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352 621 552224

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site