Navigation path

Left navigation

Additional tools


EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/22

Luksemburgā, 2013. gada 15. jūlijā

“ES līdzfinansētajos ceļu būvniecības projektos ir lielas izmaksu atšķirības”

Pārāk optimistiskas satiksmes prognozes sadārdzina ceļus

Laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam ES no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda ir piešķīrusi aptuveni 65 miljardus EUR, lai līdzfinansētu ceļu būvniecību un rekonstrukciju. Palāta revidēja 24 ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumus ceļu projektos Grieķijā, Polijā, Spānijā un Vācijā, lai izvērtētu, vai šie projekti ir sasnieguši savus mērķus par saprātīgām izmaksām. Revidēto projektu kopējā vērtība pārsniedza 3 miljardus EUR.

Revīzijas palāta konstatēja interesantu faktu — ES līdzfinansēto ceļu projektu izmaksas ievērojami atšķiras.

Palāta aprēķināja kopējās būvniecības un braucamās daļas būvniecības izmaksas par 1000 m2 ceļa virsmas. No revidētajiem projektiem viszemākās izmaksas par 1000 m2 visās trijās kategorijās bija Vācijā (vidējās kopējās izmaksas Vācijā — EUR 287 043, Spānijā — EUR 496 208 (sk. ziņojuma 2. attēlu)). Nav nekādu pierādījumu, ka to varētu izskaidrot ar darbaspēka izmaksām.

Visi revidētie ceļu projekti deva ceļošanas laika ietaupījumus un palielināja ceļu satiksmes drošību. Taču revidenti konstatēja, ka nebija pievērsta pietiekama uzmanība rentabilitātes nodrošināšanai. Lielāko daļu revidēto projektu bija ietekmējušas neprecīzas satiksmes prognozes. Tāpēc izvēlētais ceļa veids bieži vien nebija vislabāk piemērots satiksmei, kas to izmanto. Pārsvarā izvēlējās automaģistrāles, lai gan satiksmes vajadzības būtu nodrošinājuši ātrgaitas ceļi. 14 no 19 projektiem reģistrētā satiksme bija mazāka par paredzēto. Salīdzinājumā ar sākotnējo plānu izmaksas pieauga vidēji par 23 %. Termiņa pārsniegums bija vidēji 9 mēneši jeb 41 %, salīdzinot ar sākotnēji plānotajiem termiņiem.

“Ne vienmēr lielākais ir labākais,” piezīmēja par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Haralds Vēgerbauers [Harald Wögerbauer]. “Automaģistrāles jāfinansē ar ES līdzekļiem tikai tad, ja ir nepārprotama satiksmes vajadzība. Patiesas informācijas nodrošināšana ceļu plānotājiem un inženieriem ļaus samazināt būvniecības izmaksas.”

Revidenti sniedz trīs galvenos ieteikumus: ES līdzfinansējumam ceļu projektiem vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir noteikti skaidri mērķi par ceļošanas laika ietaupījumiem, ceļu satiksmes drošības ieguvumiem, kapacitātes uzlabojumiem un ietekmi uz ekonomiku; maksājumiem jābūt saistītiem ar rentablu ceļu būvniecības tehnisko risinājumu izmantošanu saskaņā ar noteikto labāko praksi; dalībvalstīm jānodrošina būvniecības projektu starptautiska konkurence un jāpanāk, lai valsts iepirkuma sistēmas tiektos iegūt ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2013 “Vai ES kohēzijas politikas līdzekļi tiek lietderīgi izmantoti ceļu vajadzībām” ERP vērtēja, vai ES kohēzijas politikas līdzekļi ceļu infrastruktūras projektos sasniedza savus mērķus par saprātīgām izmaksām. Revīzijā pārbaudīja līdzfinansētos ceļu projektus Vācijā (DE), Grieķijā (EL),

Polijā (PL) un Spānijā (ES). Šīm četrām dalībvalstīm ir augstākais kohēzijas politikas līdzekļu piešķīrums ceļiem laikposmā no 2000. līdz 2013. gadam, kopā veidojot aptuveni 62 % no visa ceļiem paredzētā ES līdzfinansējuma. Revīzija ietvēra automaģistrāles (10 projekti), ātrgaitas ceļus (10 projekti) un parastus divu joslu maģistrālos ceļus (4 projekti).

Revīzijā tika konstatēts, ka visi revidētie projekti palielināja ceļu tīklu kapacitāti un kvalitāti, kā arī nodrošināja ceļojuma laika ietaupījumus un uzlaboja ceļu satiksmes drošību. Tomēr ekonomikas attīstības mērķi nebija izmērāmi, un nav pieejama informācija par projektu ietekmi uz vietējo vai valsts ekonomiku. Faktiskā ekonomiskā dzīvotspēja, kas tika aprēķināta, izmantojot ieguvumu un izmaksu attiecību, kuras pamatā ir faktiskās izmaksas un izmantojums, pusei projektu bija ievērojami mazāka salīdzinājumā ar plānošanas posmā veiktajiem pieņēmumiem, kas balstījās uz ievērojami mazākām izmaksām un/vai augstāku satiksmes intensitāti.

ERP konstatēja, ka netika pievērsta pietiekama uzmanība projektu rentabilitātes nodrošināšanai. a) Lielāko daļu revidēto projektu bija ietekmējušas neprecīzas satiksmes prognozes. Tikai četros no 19 projektiem, par kuriem bija pieejama pietiekama informācija, izbūvētie ceļi uzņēma satiksmes apjomu, kas atbilda prognozēm. b) Izvēlētais ceļa veids nebija vislabāk piemērots satiksmei, kas to izmanto; automaģistrāles, kas izmaksā daudz vairāk nekā ātrgaitas ceļi (automaģistrāļu vidējās kopējās izmaksas par vienu kilometru ir aptuveni 11 miljoni EUR, savukārt ātrgaitas ceļiem šīs izmaksas ir 6,2 miljoni EUR, t. i., par 43 % mazāk), bija izvēlētais būvniecības variants pat tādos posmos, kur satiksmes vajadzības nodrošinātu ātrgaitas ceļi. c) Revidētie projekti īstenošanas laikā sadārdzinājās, un tos ietekmēja kavējumi, jo sākotnējās līguma cenas vidēji pieauga par 23 %, savukārt termiņa pārsniegums bija vidēji 9 mēneši jeb 41 % no plānotā laika.

Ņemot vērā revīzijas rezultātus, Palāta sniedz turpmāk izklāstītos ieteikumus.

a) Komisijai jāanalizē ceļu braucamās daļas būvniecības izmaksu atšķirības starp dalībvalstīm, lai noteiktu būtisku cenu atšķirību cēloņus un turpmāk nodrošinātu labākās prakses piemērošanu.

b) ES līdzfinansējumam ceļu projektiem vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir noteikti skaidri mērķi, ko papildina rādītāji par ceļošanas laika ietaupījumiem, ceļu satiksmes drošības ieguvumiem, kapacitātes uzlabojumiem un ietekmi uz ekonomiku. Līdzfinansējumam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai tiek izmantoti saprātīgi un rentabli tehniskie risinājumi, kas ir saskaņā ar noteikto labāko praksi, un no dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu starptautisku konkurenci valsts un/vai reģionālajos būvniecības tirgos un lai iepirkuma sistēmas tiektos iegūt ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu.

c) Komisijai būtu jāveicina labākās prakses apmaiņa starp valsts ceļu pārvaldēm attiecībā uz optimāliem ceļu projektu tehniskajiem risinājumiem, kas balstīti uz ticamām satiksmes prognozēm.

d) Komisijai būtu jāapsver Eiropas Savienības mēroga vienības izmaksu informācijas datubāzes izveide to inženieru vajadzībām, kuri gatavo tāmes jauniem projektiem, lai finansējuma saņēmējiem palīdzētu samazināt iepirkuma izmaksas.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352:621552224.

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website