Navigation path

Left navigation

Additional tools


EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/19

Luksemburgā, 2013. gada 25. jūnijā

Līdzekļi no ārkārtas fonda atlaistajiem darba ņēmējiem jāizmaksā ātrāk, uzskata ES revidenti.

Eiropas Revīzijas palāta (ERP), kas vērīgi uzrauga ES izdevumus, ir sagatavojusi ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, un tajā ir pausts viedoklis, ka globalizācijas dēļ atlaistajiem darba ņēmējiem paredzētais īpašais palīdzības fonds rada ierobežotu ES pievienoto vērtību un ka tas būtu jāaizstāj ar efektīvāku sistēmu.

Laikposmā no 2007. gada marta līdz 2012. gada decembrim Eiropas Globalizācijas fonds izmaksāja 600 miljonus EUR darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu masveida atlaišanās, ko izraisīja izmaiņas pasaules tirdzniecības modelī. Revīzijā konstatēja, ka tiem darba neņēmējiem, kam bija vislielākās tiesības saņemt atbalstu, piedāvāja individualizētus un labi koordinētus pasākumus. Taču visos revidētajos gadījumos pasākumi ietvēra ienākumu atbalstu, ko dalībvalstis būtu izmaksājušas jebkurā gadījumā. Visos revidētajos gadījumos ienākumu atbalsts veidoja 33 % no atlīdzinātajām izmaksām. Turklāt nebija atbilstošu datu, kas ļautu noteikt, cik šie fondi bija efektīvi, lai palīdzētu atlaistiem darbiniekiem atgriezties darbā.

Savos ieteikumos revidenti norāda, ka Globalizācijas fondu varētu aizstāt ar pielāgotu Eiropas Sociālā fonda shēmu, lai palīdzība sasniegtu darba ņēmējus ātrāk.

“Revīzijā gūtie pierādījumi nepārliecināja mūs par to, ka Globalizācijas fonds ir labākais veids, kā sniegt šo ļoti vajadzīgo, īpašo palīdzību,” teica par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Ville Itälä “Daudz efektīvāk būtu šo problēmu risināšanai pielāgot Sociālo fondu.”

Globalizācijas fondu izveidoja, lai risinātu īstermiņa un ad hoc ārkārtas situācijas. Atbalsts ietver tādus pasākumus kā apmācību, atbalstu pašnodarbinātībai, darbaudzināšanu un atbalstu jauna darba atrašanai. Fonds līdzfinansē pasākumus 50 % vai 65 % apmērā, bet pārējo nodrošina attiecīgā dalībvalsts.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti atsevišķu ES budžeta jomu vai vadības aspektu konkrētu revīziju rezultāti.

Īpašajā ziņojumā Nr. 7/2013 “Vai Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir nodrošinājis ES pievienoto vērtību atlaisto darba ņēmēju reintegrācijā” Palāta vērtēja, vai EGF ieguldījums ir bijis efektīvs un ir veicinājis atlaisto darba ņēmēju pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū. Palāta tiecās rast atbildes uz šādiem jautājumiem: vai visi atlaistie darba ņēmēji guva labumu no individualizētiem EGF pasākumiem un vai EGF līdzfinansētie aktīvie darba tirgus pasākumi bija saskaņoti ar citiem līdzīgiem pasākumiem (t. i., ESF un dalībvalstu pasākumiem)? Vai EGF bija efektīvs saistībā ar reintegrāciju darba tirgū? Vai EGF pasākumi nodrošinās ES pievienoto vērtību? Vai EGF apstiprināšanas procedūru īstenoja savlaicīgi? Astoņi gadījumi četrās dalībvalstīs (pa diviem Dānijā, Īrijā, Lietuvā un Vācijā), kurās tika izmantots EGF, tika revidēti, veicot pārbaudes uz vietas.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā ar mērķi paust ES solidaritāti darba ņēmējiem, kurus bija skārušas masveida atlaišanas. EGF būtu jāveicina šo darba ņēmēju reintegrācija nodarbinātībā, nodrošinot finanšu iemaksas laikā ierobežotam un saskaņotam individualizētu pakalpojumu kopumam, kurā ietilpst aktīvi darba tirgus pasākumi, proti, apmācība, atbalsts pašnodarbinātībai, darbaudzināšana un atbalsts jauna darba atrašanai. Tajā nereti ietver arī ienākumu atbalstu un citus pabalstus, ko izmaksā darba ņēmējiem.

Arī Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta atlaistos darba ņēmējus, galvenokārt ar mūžizglītības programmām. Tomēr ESF mērķis ir risināt ilgtermiņa strukturālās nelīdzsvarotības, savukārt EGF tika izveidots, lai risinātu īstermiņa un ad hoc ārkārtas situācijas.

Palāta konstatēja, ka gandrīz visiem darba ņēmējiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz EGF atbalstu, tika piedāvāti individualizēti un labi koordinēti pasākumi, bet ikviens EGF pasākums var būt atbilstīgs arī saskaņā ar ESF. Dažas dalībvalstis labprātāk izmantoja ESF, nevis EGF. Revīzijā arī konstatēja, ka nebija noteikti kvantitatīvi reintegrācijas mērķi, turklāt esošie dati nav pietiekami, lai novērtētu pasākumu efektivitāti darba ņēmēju reintegrēšanā; EGF nodrošināja ES pievienoto vērtību gadījumos, kad to izmantoja, lai līdzfinansētu pakalpojumus atlaistiem darba ņēmējiem vai pabalstus, kādus dalībvalstu bezdarbnieku pabalstu sistēmas parasti neparedz.

Palāta iesaka:

a) dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atjauninātu un uzticamu datu pieejamību, kas ļautu uzraudzīt mērķu sasniegšanu un salīdzināt dažādu pasākumu rezultātus;

b) Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāapsver ES finansējuma izmantošana tikai tiem pasākumiem, kas, visticamāk, nodrošinās ES pievienoto vērtību, nevis jāfinansē jau esošas valstu darba ņēmēju ienākumu atbalsta shēmas;

c) Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāapsver iespēja pašreizējās EGF shēmas vietā pielāgot ESF shēmu un tai piešķirtos līdzekļus, lai ātrāk atbalstītu darba ņēmējus, ko ir ietekmējušas masveida atlaišanas.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352:621552224.

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website