Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/15

Luksemburgā, 2013. gada 7. jūnijā

“Pētnieki, kas vēlas izmantot ES finansējumu, joprojām saskaras ar pārmērīgu birokrātiju”, secina ES revidenti

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) jaunākajā ziņojumā pausts, ka Eiropas Komisija ir veikusi vairākus pasākumus, lai stiprinātu Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) pārvaldību. Tomēr pētnieki, kas vēlas izmantot FP7 finansējumu, sastopas ar liekām neatbilstībām. ERP arī konstatēja, ka FP7 procesi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek ieguldīts ļoti kvalitatīvā pētniecībā, taču mazāk uzmanības pievērsts efektivitātei. Vislielākie ieguvumi efektivitātes jomā iespējami, ja tiek izstrādāti labāki dotāciju pārvaldības rīki, pārplānoti cilvēkresursi, saīsināti izskatīšanas termiņi un finanšu kontroles modelis tiek saskaņots ar kļūdu risku.

Septītā pamatprogramma pētniecībai ir viens no ES galvenajiem instrumentiem pētniecības finansēšanai. Tās mērķis ir stiprināt rūpniecības konkurētspēju un apmierināt citu ES politikas jomu pētniecības vajadzības. Septītā pamatprogramma aptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, un tās kopējā budžeta apjoms ir vairāk nekā 50 miljardi EUR. Budžeta lielāko daļu tērē Komisija vai tās izpildaģentūras, piešķirot dotācijas.

Revīzijā konstatēja, ka Komisija Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos ir ieviesusi vairākus vienkāršojumus un ka dažos gadījumos tā ir pielāgojusi FP7 noteikumus atbalsta saņēmēju praksei, bet nākotnē jādara vairāk. Komisijas veiktā Septītās pamatprogrammas pārvaldība ir spēcīga trīs jomās, t. i., procesu izstrādē, uzlabošanas pasākumos un vadības informācijā, bet mazāk spēcīga tā ir attiecībā uz rīkiem un resursiem. Izskatīšanas termiņi dotāciju piešķiršanai ir saīsinājušies, bet tikai 2012. gadā tie sasniedza deviņus mēnešus. Revīzija ir uzsvērusi labu praksi attiecībā uz to, kā vēl vairāk saīsināt dotāciju piešķiršanas termiņu. Projektu atlases un turpmāko pasākumu kvalitātes kontroles mehānismi darbojas labi. Tomēr Septītās pamatprogrammas finanšu kontroles modelī nav pietiekami ņemts vērā kļūdu risks. Tas nozīmē, ka zema riska grupas FP7 pētnieki tiek pakļauti pārmērīgi daudzām kontrolēm.

“Augstas kvalitātes pētniecība ir būtiska Eiropas ilgtermiņa ekonomiskajai labklājībai, un Komisija skaidri virzās pareizajā virzienā,” teica Ladislavs Balko [Ladislav Balko] (Slovākija), par ziņojumu atbildīgais ERP loceklis. “Tomēr laikā, kad spiediens uz ES budžetu pieaug, Komisijai jāracionalizē pamatprogrammas pārvaldība. Ieviešot mūsu ieteikumus, Komisijai var ne vien uzlabot savu efektivitāti, bet arī samazināt administratīvo slogu pētniekiem un tādējādi padarīt pamatprogrammu sekmīgāku.”

Komisija ir samērā sekmīgi ieviesusi Riska dalīšanas finanšu mehānismu un Kopīgo tehnoloģiju ierosmes. Tomēr ERP konstatēja, ka Kopīgo tehnoloģiju ierosmju īstenošanu ir kavējis pārāk sarežģītais tiesiskais regulējums, un Komisija nav pietiekami demonstrējusi, ka Riska dalīšanas finanšu mehānisma nodrošinātais finansējums veicina ieguldījumus augstākā apmērā, nekā saņēmēji būtu ieguldījuši bez publiskajiem naudas līdzekļiem.

Piezīmes izdevējiem

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicē īpašos ziņojumus visu gadu, un tajos ir atspoguļoti konkrētu ES budžeta jomu vai vadības aspektu atsevišķu revīziju rezultāti.

Šā īpašā ziņojuma (Nr. 2/2013) nosaukums ir “Vai Komisija ir nodrošinājusi Septītās pētniecības pamatprogrammas efektīvu īstenošanu”. ERP vērtēja, vai Komisija ir nodrošinājusi efektīvu Septītās pamatprogrammas īstenošanu. Revīzija aptvēra līdzdalības noteikumus, Komisijas procesus un divu jaunu instrumentu izveidi, un tās rezultāti, visticamāk, būs noderīgi ne vien atlikušajā FP7 periodā, bet arī nākamās pētniecības pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības izveidē.

Revīzijā tika konstatēts, ka Komisija Septītās pamatprogrammas darbības gaitā ir ieviesusi vairākus grozījumus, kas ir vienkāršojuši līdzdalības noteikumus. Proti, Komisija ir apmierinoši racionalizējusi prasības un uzlabojusi vadlīnijas atbalsta saņēmējiem. Komisijas dažos gadījumos ir pielāgojusi Septītās pamatprogrammas noteikumus atbalsta saņēmēju praksei, bet nākotnē jādara vairāk. Septītās pamatprogrammas atbalsta saņēmēji saskaras ar neatbilstībām dažos līdzdalības noteikumu aspektos. Pētījumu atļaušanas komitejas izveide ir pareiza rīcība, lai novērstu šādas neatbilstības, taču mehānismi atšķirīgu prakšu konstatēšanai ir vāji.

Komisijas veiktā Septītās pamatprogrammas procesu pārvaldība ir spēcīga trijās jomās, t. i., procesu izstrādē, uzlabošanas pasākumos un vadības informācijā, bet mazāk spēcīga tā ir attiecībā uz rīkiem un resursiem. Pašreizējie rīki neļauj veikt efektīvu īstenošanu, un pazīmes liecina, ka pārāk lieli personāla resursi tiek izmantoti noteiktu tēmu īstenošanai saskaņā ar īpašo programmu “Sadarbība” uz citu tēmu rēķina.

Palātas veiktā Riska dalīšanas finanšu mehānisma un Kopīgo tehnoloģiju ierosmju pārbaude parādīja, ka abi instrumenti atbilst vajadzībām, kurām tie bija radīti. Tie veiksmīgi piesaistījuši konkrētas atbalsta saņēmēju grupas, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus. Tomēr Kopīgo tehnoloģiju ierosmju īstenošanu ir kavējis pārāk sarežģītais tiesiskais regulējums, un Komisija nav pietiekami demonstrējusi, ka Riska dalīšanas finanšu mehānisma nodrošinātais finansējums veicina ieguldījumus augstākā apmērā, nekā saņēmēji būtu ieguldījuši bez publiskajiem naudas līdzekļiem.

Palātas ieteikumi ir:

  • attiecībā uz līdzdalības noteikumiem Komisijai jāturpina pūliņi, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēju prakses var izmantot pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, un konsekventāk jāpārvalda Septītā pamatprogramma;

  • lai stiprinātu procesu vadību, Komisijai jāievieš IT rīki, kuros integrētas visas funkcijas, un jāizskata jautājums par nevienmērīgu darba slodzes sadalījumu personālam;

  • lai samazinātu izskatīšanas termiņus, Komisijai jānodrošina, ka visos dienestos procesi ir automatizēti un tiek konsekventi īstenoti;

  • lai kontroles darbību labāk koncentrētu, Komisijai kontroles pasākumi pirms un pēc maksājuma būtu vairāk jāsaista ar riska novērtējumu;

  • ES Padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai jāpanāk lielāka atbilstība starp Kopīgo tehnoloģiju ierosmju tiesisko regulējumu un to darbinieku skaitu. Lai panāktu Riska dalīšanas finanšu mehānisma maksimālu ietekmi, Komisijai jādemonstrē, ka tā orientējas uz saņēmējiem, kuru piekļuve finanšu līdzekļiem ir ierobežota.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352 621 552224

press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website