Navigation path

Left navigation

Additional tools

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

PRESES RELĪZE

ECA/13/11

Luksemburgā, 2013. gada 18. aprīlī

ES revidenti: “Ja gribam attīrīt degradētās teritorijas, tad ir vajadzīga labāka plānošana.”

Eiropas Revīzijas palāta, kas uzrauga ES tēriņus, ir sagatavojusi jaunu ziņojumu, kurā aicina Eiropas Komisiju uzlabot atjaunošanas projektu īstenošanu tā dēvētajās “degradētajās teritorijās” — bijušajās rūpniecības un militārajās zonās, kas bieži vien ir pamestas un piesārņotas.

Revidenti secināja, ka rezultātus varēja sasniegt ar zemākām izmaksām no valstu un ES budžetiem, jo publiskā finansējuma vajadzība ne vienmēr bija noteikta un noteikumi, kas reglamentē ES finansētos atjaunošanas projektus, neļāva pienācīgi atgūt sabiedrības naudu, ja projekti radīja vairāk ieņēmumu, nekā bija plānots. Revidenti konstatēja arī to, ka princips “piesārņotājs maksā” ne vienmēr ir pilnībā piemērots un attiecīgi no valstu un ES līdzekļiem ir segta daļa vides attīrīšanas izmaksu.

Degradēto teritoriju skaits Eiropā tiek lēsts no dažiem simtiem mazākās dalībvalstīs līdz dažiem simtiem tūkstošu lielākās dalībvalstīs ar bagātu rūpniecības vēsturi. No ERAF un Kohēzijas fonda ir līdzfinansēti atjaunošanas projekti, lai veicinātu šo vietu atkārtotu izmantošanu, kā arī lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi un mazinātu pilsētu izplešanos.

Lai gan revidenti saka, ka vairākumā gadījumu projekti sekmīgi transformē šīs teritorijas, daudzos gadījumos atjaunotā zeme un ēkas netiek izmantotas tā, kā bija plānots, un radīto darbavietu skaits ir mazāks, nekā gaidīts. Daļēji tas noticis tāpēc, ka nebija pienācīgi novērtēta vajadzība veikt pareizu tirgus analīzi, un arī ekonomiskās lejupslīdes dēļ.

“Liela problēma joprojām ir ES mantotais degradēto teritoriju piesārņojums. ES līdzfinansētie atjaunošanas projekti ir panākuši plānotos pārveidojumus, bet attīstība bieži vien ir bijusi lēna un radīto darbavietu skaits ir mazāks. Ir pierādījies, ka principu “piesārņotājs maksā” praksē nav iespējams īstenot, un valsts iestāžu rīcībā nav pienācīgu mehānismu ieguldījumu atgūšanai, ja projekti rada vairāk ieņēmumu nekā plānots”, teica par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Anrī Grētens [Henri Grethen]. “Šādos apstākļos iespējams, ka vēsturiskā piesārņojuma satīrīšana joprojām būs jāapmaksā no sabiedrības līdzekļiem.”

Visās Palātas apmeklētajās dalībvalstīs degradēto teritoriju atjaunošanas politikas īstenošanā izmanto teritoriālās plānošanas instrumentus, un daudzi no tiem veicina dažādus labas prakses aspektus. Taču prioritāšu noteikšanu sarežģī tas, ka ne vienmēr tiek uzturēti degradēto teritoriju reģistri. Saskaņā ar revidentu secinājumiem struktūrfondu regulās būtu jānosaka, lai degradēto teritoriju attīstības projekti balstītos uz integrētiem attīstības plāniem, un būtu jādara vairāk, lai veicinātu degradēto teritoriju atkārtotu izmantošanu, nevis attīstītu neapbūvētās teritorijas. Visiem projektiem bija labi rādītāji attiecībā uz stabilitāti ilgtermiņā, bet vides atveseļošanas darbu rezultāti ne vienmēr bija pienācīgi apstiprināti, un pastāv liela atšķirība starp dažādu valstu augsnes piesārņojuma skrīninga vērtībām.

Šī preses relīze sagatavota, lai sniegtu kopsavilkumu par Eiropas Revīzijas palātas pieņemto īpašo ziņojumu. Tā pilns teksts ir pieejams Palātas tīmekļa vietnē www.eca.europa.eu.

Palātas preses sekretāra kontaktinformācija:

Aidas Palubinskas

Tālr.: +352 4398 45410 Mobilais tālr.: +352 621 552224 press@eca.europa.eu www.eca.europa.eu Tviteris: @EUAuditorsECA


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website